Foto: LETA

Pagaidu vienošanās par fotoradaru darbību uz ceļiem, ko Valsts policija cer noslēgt šīs nedēļas laikā, valstij papildus neko neizmaksās, jo to, kā uzņēmums "V-Traffic" (iepriekš "Vitronic Baltica un Partneri") saņem samaksu par radaru apsaimniekošanu, nosaka jau pieņemtie normatīvi, trešdien žurnālistiem pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Patlaban fotoradaru ieviesējs saņem 35% no iekasētajām soda naudām.

Latvijā jau kopš pagājušās piektdienas nedarbojas fotoradari, jo ar uzņēmumu izbeigts līgums, taču pašlaik Valsts policija turpina sarunas par pagaidu vienošanos uz diviem mēnešiem, lai fotoradaru darbību varētu atsākt pēc iespējas ātrāk. Šie fotoradari turpinātu fiksēt ātruma pārkāpumus. IeM valsts sekretāre pauda cerību, ka šo vienošanos izdosies noslēgt līdz šīs nedēļas beigām un uzreiz arī atjaunot 57 fotoradaru darbību.

Pētersone-Godmane Saeimas deputātiem izklāstīja, ka pašlaik turpinās arī sarunas ar Vācijas fotoradaru ražotāju "Vitronic" par šim uzņēmumam piederošo un Latvijā jau esošo fotoradaru iegādi. Uzņēmums esot nosaucis cenu, kas zemāka par pieciem miljoniem latu, taču precīzāku summu nenosauca un solīja to izdarīt tad, kad arī auditori būs snieguši savu atzinu.

"Iekšlietu ministrija strādā ar Vācijas uzņēmumu "Vitronic", no kuriem, ja spēs vienoties par adekvātu cenu, iegādāsimies radarus. Protams, ir skaidrs, ka tie ir tie paši radari, kas šobrīd stāv un strādā uz valsts ceļiem," teica Pētersone-Godmane. Viņa arī teica, ka jāsagaida neatkarīgo auditoru atzinums par to, vai Vācijas uzņēmuma "Vitronic" prasītā cena par fotoradariem "ir adekvāta" un atbilst tirgus vērtībai.

Valdībai lēmums par to, vai pirkt šos radarus, jāpieņem līdz novembra beigām, sacīja IeM valsts sekretāre. Viņa žurnālistiem uzsvēra, ka radarus noteikti neiegādāsies par Iekšlietu ministrijas budžeta līdzekļiem, jo ministrijai šādas naudas neesot. Valdībai, lemjot par fotoradaru atpirkšanu, būtu jālemj, no kādiem līdzekļiem, tuvojoties gada nogalei, šo summu pārdalīt, viņa teica.

Ja valsts nolems iegādāties radarus, to apsaimniekošanu paredzēts uzticēt IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrai, kuras ietvaros varētu izveidot jaunu nodaļu speciāli šim nolūkam, kurā varētu pieņemt darbā tos cilvēkus, kuri fotoradarus uzrauga un apkalpo pašlaik, un ir apmācīti un sertificēti šiem pienākumiem, pastāstīja Pētersone-Godmane.

Valsts varētu iegādāties 57 fotoradarus, no kuriem 27 ir stacionārie, bet 30 - pārvietojamie. Daļa šo ierīču gan ir ieķīlātas likvidējamajā "Latvijas Krājbankā". Ja tos neizdosies atgūt, "valsts, acīmredzot, pirks mazāk fotoradaru – tieši tos, kas pieder Vācijas partnerim," paskaidroja Pētersone-Godmane, kura uzsvēra - valstij ar Latvijā strādājošo uzņēmumu "V-Traffic" nekādu tālāku saistību kā gaidāmais pagaidu līgums par fotoradaru darbību līdz decembrim, nebūšot.

Gan komisijas deputāti, gan IeM valsts sekretāre komisijas sēdē uzsvēra, ka fotoradariem uz Latvijas ceļiem ir jābūt. To apliecinot arī statistika, ka gada laikā, kopš darbojas fotoradari, Rīgas reģionā, kur šīs ierīces lietotas visvairāk, ceļu satiksmes negadījumu skaits ir samazinājies par 9%.

Turpretī aizvadīto dažu dienu laikā, kopš fotoradaru darbība ir apturēta, braukšanas ātrums esot krietni vien pieaudzis, braukšanas kultūra pasliktinājusies. Savukārt pēdējo trīs dienu laikā, kad pārtraukta fotoradaru darbība, Pētersones-Godmanes novērojumi liecinot, ka uz Jūrmalas šosejas braukšanas ātrums ir krasi palielinājies, uz šosejām autovadītāji biežāk "brauc pa trešo joslu lidojot", atzina Pētersone-Godmane.

Jau ziņots, ka kopš piektdienas fotoradaru darbība uz ceļiem pārtraukta, bet plānots, ka šonedēļ izdosies panākt pagaidu vienošanos ar radaru uzturētāju "V-Traffic" un ierīces atsāks darbu.

Iekšlietu ministrija divu mēnešu laikā vērtēs vienu no Vācijas fotoradaru ražotāja "Vitronic" priekšlikumiem atpirkt 57 mērierīces, kas jau šobrīd tiek izmantotas ātruma pārsniedzēju ķeršanai.

29.septembrī līgums ar esošo fotoradaru ieviesēju "V-Traffic" tika lauzts, tomēr ministrija mēģinās runāt ar uzņēmumu par iespēju slēgt pagaidu līgumu divu mēnešu pārejas periodam, kamēr tiks izvērtēta iespēja atpirkt radarus.

Valdība augusta beigās nolēma lauzt līgumu ar fotoradaru piegādātāju un ieviesēju "Vitronic Baltica un partneri" (tagad "V-Traffic"). Līgumu nolemts lauzt, jo radaru ieviesējs nav pildījis līguma nosacījumus. Atbilstoši līgumam "Vitronic Baltica un partneri" kopumā jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 100 ir ar mērierīcēm un 60 - tukši ietvari. Patlaban uz Latvijas ceļiem pavisam kopā darbojas 61 fotoradars - 27 stacionārie fotoradari un 34 pārvietojamie fotoradari, no kuriem četri ir valsts īpašumā jau vairākus gadus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!