Funkciju audits: taupīt var policijā, NBS, augstskolās, zāļu kompensēšanā un pabalstos

Vislielākās iespējas ietaupīt valsts budžeta līdzekļus auditori saskata sabiedriskās kārtības, drošības un valsts aizsardzības jomā - par 17,4 miljoniem latu jeb 6,1% no nākamā gada budžeta plānotā bāzes finansējuma. Tāpat auditori rosina taupīt ekonomiskās darbības plānošanas, atbalsta, subsīdiju, mērķdotāciju un plānošanas reģionu atbalsta jomā (par 16 miljoniem latu jeb 9,1%), veselības nozarē (par 10 miljoniem latu jeb 2,7%) un izglītībā un zinātnē (par 8 miljoniem latu jeb 2,3%).

Tāpat ievērojama ietaupījuma iespējas auditori saskata valsts pārvaldes iestādēs (8,7 miljoni latu jeb 5%) sociālajā aizsardzībā (7,7 miljoni latu jeb 0,4%), kultūras, sporta un atpūtas jomā (5,6 miljoni latu jeb 7,1%), kā arī politiku veidošanā jeb Ministru kabineta un ministriju centrālo aparātu finansēšanā (3,65 miljoni latu jeb 8,2%). Nelielas ietaupījuma iespējas funkciju audita grupa piedāvā valsts parāda vadībā un iemaksās ES un starptautiskajās institūcijās (281,9 tūkstoši latu).

Funkciju audita grupas ziņojumā uzsvērts, ka "fiskālās konsolidācijas apjomi un to sadalījums pa funkciju kopām un grupām ir indikatīvs, matemātiski aprēķināts vidējais novērtējums, kas ir precizēts funkciju izvērtēšanas grupā, diskutējot individuāli par katru vērtējumu". Auditori arī skaidro, ka "aprēķinātā vidējā koeficienta vērtība ir visas darba grupas novērtējumu rezultātā iegūtā vērtība un neatspoguļo atsevišķas, funkciju izvērtēšanas procesā iesaistītās organizācijas viedokli". Tomēr "vairumā gadījumu darba grupa vienojās par kopīgo viedokli, izslēdzot maksimālās un minimālās indikatora vērtības".

Ministru kabinets, ministrijas un to iestādes

Ministru kabinetā un ministriju centrālajos aparātos, auditoru ieskatā, vislielākais ietaupījums iespējams Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) (par 706 573 latiem jeb 28,53%), Ekonomikas ministrijā (EM) (par 448 677 latu jeb 15,01%) un Ārlietu ministrijā (ĀM) (par 531 900 latu jeb 7,02%). Ziņojumā uzsvērts, ka "[EM un RAPLM] centrālo aparātu īstenoto funkciju izvērtējuma vērtības atbilstoši metodikai neliecina, ka darba grupa zemu novērtē ekonomiskās un reģionālās attīstības nepieciešamību". "Indikatīvie vērtējumi liecina, ka šajā jomā no valsts budžeta finansētās funkcijas dublējas, jo abas ministrijās tiek īstenotas līdzīgas politikas, kas daļēji ir saistītas arī ar Finanšu, Satiksmes, Zemkopības, Tieslietu un Ārlietu ministriju, kā arī daļēji ar Valsts kancelejas īstenotajām aktivitātēm," norāda auditori.

Ministru kabineta darbības nodrošināšanā valsts funkciju izvērtētāji piedāvā ietaupīt 85 892 latu (3,9%), Aizsardzības ministrijā - 165 516 latu (4,6%), Finanšu ministrijā - 155 995 latu (3,2%), Iekšlietu ministrijā 111 906 latu (6,6%), Izglītības un zinātnes ministrijā 177 987 latu (7,5%), Zemkopības ministrijā 298 650 latu (7,5%), Satiksmes ministrijā 182 972 latu (8,4%), Labklājības ministrijā 144 776 latu (7,1%), Tieslietu ministrijā 263 038 latu (7,5%), Vides ministrijā 163 973 latu (7,7%), Kultūras ministrijā 111 940 latu (7,8%), bet Veselības ministrijā - 102 066 latu (6,5%).

Piedāvāto fiskālās konsolidācijas apjomu auditori iesaka sasniegt, mainot sniegto pakalpojumu apjomu un institucionālo struktūru, novēršot funkciju dublēšanos un konsolidējot radniecīgu funkciju izpildi. Tāpat auditori uzskata, ka var racionalizēt un samazināt valsts pārvaldes iestāžu aizņemtās telpas, pārvietojot iestādes uz mazākām telpām.

Tāpat, darba grupas ieskatā, iespējams optimizēt un reorganizēt ministriju padotības iestāžu struktūru, novēršot radniecīgu un saistītu funkciju pārklāšanos, labāk izmantot valsts īpašumus, samazināt kontroles, uzraudzības un citas ar administratīvo slogu saistītas funkcijas. Vienlaikus darba grupa "vērš uzmanību, ka Valsts administrācijas skolas (VAS) finansēšanas pārlikšana uz pašu ieņēmumiem 2010.gadā ir pierādījusi neatbilstību reālajām iespējām tos nodrošināt" un, "ievērojot ES prezidentūras sagatavošanas nepieciešamību, ir pakāpeniski atjaunojama valsts budžeta dotācija [VAS]".

Audita grupa uzskata, ka ar Zemkopības ministriju saistītās iestādēs var konsolidēt 3,2 miljonus latu jeb 11,8%, Tieslietu ministrijas iestādēs - 1,2 miljonus latu jeb 5,8%, Vides un Finanšu ministrijas iestādēs – katrā pa vienam miljonam latu jeb attiecīgi 13,3% un 1,8%. Pārējās ministrijās auditori redz no 100 līdz vairāk kā 300 tūkstošu latu ietaupījuma iespējas.

Veselība

Veselības jomā funkciju auditori neredz iespējas īstenot taupības pasākumus valsts apmaksātajos veselības aprūpes pakalpojumos un sociālās drošības tīkla pasākumos.

Toties finanses var konsolidēt, ja, piemēram, koncentrē sporta medicīnas un infekcijas slimību ārstēšanas specifiskos pasākumus, novēršot pārklāšanos ar līdzīgām izdevumu pozīcijām dažāda tipa ārstniecības iestādēs, kā arī efektīvi un lietderīgi organizējot iepirkumus veselības aprūpes jomā. Uz sporta medicīnas rēķina darba grupa piedāvā ietaupīt 144 992 latu jeb 21%, bet infekcijas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē - 1,7 miljonus latu jeb 10%.

Darba grupa arī uzskata, ka "nepieciešams rūpīgi izvērtēt kompensējamo medikamentu saņēmēju struktūru un medicīnisko preparātu nozīmēšanas veidu, tā lai saņēmējiem būtu iespēja izvēlēties lētāko ārstniecības medikamentu no visa to pieejamā klāsta". Mainot medikamentu kompensēšanas sistēmu, varētu ietaupīt 7,4 miljonus latu jeb 10,3%, aplēsuši auditori.

Arī neatliekamā medicīniskajā palīdzībā, darba grupas ieskatā, iespējams konsolidēt izdevumus par 852 001 latu jeb 3,5%, bet mazākas summas dažu tūkstošu latu apmērā - sabiedrības veselības dienestu pakalpojumos, medikamentu un materiālu iegādē, Krievijas militāro pensionāru aprūpē, e-veselībā un interešu izglītībā, kā arī veselības aprūpē amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Sociālā aizsardzība

Darba grupa uzskata, ka sociālajā jomā būtiskākos fiskālās konsolidācijas apjomus var sasniegt, ja pārskata nodarbinātības speciālā budžeta un aktīvo nodarbinātības pasākumu un pabalstu izmaksu periodiskumu un apjomu. Tāpat auditori iesaka ģimenes valsts pabalstu izmaksāt tikai trūcīgām personām, tā administrēšanu nododot vietējām pašvaldībām, un palielināt pensionēšanās vecumu.

Vienlaikus norādīts, ka fiskālo konsolidāciju ietekmēs arī demogrāfiskās situācijas izmaiņas un ekonomikas attīstības tendences, piemēram, bezdarba samazināšanās, kā dēļ sociālās aizsardzības pasākumiem vajadzēs mazāk līdzekļu.

Audita ziņojums neparedz taupīt uz valsts pensiju rēķina. Valsts sociālo pabalstu un garantētā minimālā ienākuma jomā darba grupa piedāvā taupīt līdzekļus 4,7 miljonu latu jeb 4,6% apjomā, bezdarbnieku atbalsta jomā – 616 500 latu jeb 0,64% apjomā, bet uz ģimenes un bērnu atbalsta rēķina - 328 842 latu jeb 2,9%.

Izglītība

Izglītības jomā funkciju audita darba grupa vislielāko iespēju ietaupīt valsts līdzekļus redz augstākajā izglītībā – par 5,6 miljoniem latu jeb 9,5%. Tas panākams, optimizējot augstākās izglītības institūciju struktūru, tostarp integrējot koledžas augstskolu sistēmā, un piedāvājot plašāka spektra izglītības programmas. Darba grupa uzskata, ka svarīgi pārdalīt augstākajai izglītībai pieejamos valsts līdzekļus par labu eksaktajām un inženierzinātnēm, samazinot valsts atbalstu humanitārām, pedagoģiskajām un sociālajām zinātnēm.

Tāpat auditori iesaka samazināt mērķdotācijas sporta izglītībai, kultūrizglītība un rezidentu apmācībai, tā konsolidējot izdevumus par vienu miljonu latu jeb 6,6%.

Sabiedriskā kārtība, drošība un aizsardzība

Analizējot funkcijas sabiedriskās kārtības un drošības jomā, audita grupa nonākusi pie secinājuma, ka visvairāk – 5,2 miljonus latu jeb 7,6% - var ietaupīt uz policijas rēķina. Ziņojumā norādīts, ka "fiskālās konsolidācijas apjoma iespējas nosaka informācija par noziedzīgu nodarījumu skaita samazināšanos, tehnikas vienību izmantošanas intensitāte, iespējas gūt papildus ieņēmumus (atsevišķu nodevu apjoma palielināšana), samazinot valsts budžeta dotācijas apjomus operatīvās darbības funkciju veikšanā iesaistītajās institūcijās, kā arī citi institucionālās optimizācijas pasākumi, kuri tiek īstenoti kaimiņvalstīs (piemēram, Igaunijā)".

Ziņojumā piedāvāts izvērtēt iekšlietu dienestu struktūru apvienošanu, kas varētu dot 30% ietaupījumu uz atbalsta funkciju, vadības funkciju un IT sistēmu integrācijas rēķina. Ziņojumā gan atzīts, ka šī varētu būt grūti īstenojama un komunicējama reforma.

Viens no auditoru ierosinājumiem ir nodot mežu ugunsgrēku dzēšanas funkciju no Zemkopības ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), uzskatot, ka tādejādi varēs ietaupīt līdz 135 000 latu gadā. Tiesa, vēl šonedēļ Ministru kabineta komiteja nolēma gluži pretējo, atsakoties no ieceres ar nākamo gadu pakāpeniski nodot mežu ugunsgrēkus VUGD pārziņā. Ministru lēmuma iemesls – pārāk lielās izmaksas, kas būtu nepieciešamas šādai reformai.

Darba grupa uzskata, ka var ietaupīt aptuveni 0,45 miljonus latu gadā, apvienojot vienā iestādē Iekšlietu ministrijas koledžas.

"Būtiskus ieguvumus fiskālās konsolidācijas mērķu sasniegšanai var gūt, ja tiek izvērtēta pašreizējā sodu sistēma, samazinot sodu īpatsvaru, kas saistīti ar brīvības atņemšanu," norādīts ziņojumā.

Tāpat ievērojamas iespējas taupīt auditori saskata bruņotajos spēkos – Nacionālo bruņoto spēku (NBS) uzturēšanai ieteikts konsolidēt līdzekļus par 4,9 miljoniem latu jeb 8,2%, bet NBS atalgojumam un pārstāvjiem ārvalstīs – par 1,4 miljoniem latu jeb 2,6%.

Uz robežsardzes rēķina funkciju audita darba grupa iesaka ietaupīt 1,9 miljonu latu jeb 9,6%, bet IeM komunikācijām, īpašumu pārvaldīšanai, lietisko pierādījumu glabāšanai un AM militārajai izlūkošanai - 2,6 miljonus latu jeb 11,9%.

Pilsonības un migrācijas lietu jomā, auditoru ieskatā, var ietaupīt 294 663 latus jeb 4,82%, ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās drošības dienestos - 501 178 latu jeb 1,8%, tiesu izpildītāju darbā un ekspertīzēs, juridiskajā palīdzībā - 193 412 latu jeb 9,47%, ieslodzījuma vietās - 146 562 latu jeb 0,7%, savukārt civilajā aizsardzībā un Jaunsardzes centra darbībā - 168 445 latu jeb 8,6%.

Ekonomiskās darbības plānošana, atbalsts, subsīdijas, mērķdotācijas un atbalsts plānošanas reģioniem

Šajā funkciju grupā auditori vislielākās taupības iespējas piedāvā valsts atbalstā lauksaimniecībai un lauku attīstībai, lauksaimniecības risku fondā un citos mežu nozares un zivsaimniecības atbalsta pasākumos – par 6,8 miljoniem latu jeb 27,6%.

Auditori arī iesaka atteikties no lidostas "Rīga" dotēšanas, uzskatot, ka šādā veidā varētu ietaupīt 7,6 miljonus latu jeb 13%. Valsts izdevumi samazinātos, palielinot maksu par pakalpojumiem, kurus sniedz lidostas pasažieriem, vienlaicīgi atsakoties no valsts budžeta dotācijas funkcijai, uzskata auditori.

Mērķdotācijas autoceļiem un to pārvaldīšanai funkciju audita grupa redz iespēju konsolidēt par 4,5 miljoniem latu jeb 5%, valsts ekonomisko, komerciālo un nodarbinātības publisko pakalpojumu sniegšanā ietaupīt 1,4 miljonus latu jeb 18,3%, energoefektivitātes politikā, ekonomikas veicināšanā, biodegvielas ražošanas atbalstā - 912 680 latus jeb 25,4%, savukārt tūrisma attīstības, datordrošības, pasta darbības, pašvaldību un reģionu pārvaldes pakalpojumu jomā - 1,4 miljonus latu jeb 24%.

"Būtiskākos ieguvumus šajās funkciju grupās var gūt, konsolidējot valsts pārvaldes iestādes, tai skaitā atsakoties no īpaša valsts atbalsta valsts pārvaldes iestādēm, kuras dublē vietējo pašvaldību vai valsts iestāžu darbību," norādīts ziņojumā, kā piemēru minot ar pasažieru pārvadājumiem saistīto funkciju izpildes koncentrēšanu Autotransporta direkcijā, bet plānošanas reģionu administratīvo funkciju - ministrijas padotības iestādēs, pielietojot vienas aģentūras principu.

Tāpat auditori uzskata, ka iespējams ietaupīt, mazinot speciāli nodalīto finanšu līdzekļu fondus.

Kultūra, sports, atpūta

Lai samazinātu izdevumus šajās nozarēs, auditori iesaka atlikt neuzsāktos sporta infrastruktūras projektus un racionāli, intensīvi un efektīvi izmantot nekustamos īpašumus.

Tāpat darba grupa rosina kultūras iestādēm radīt tādus apstākļus, kas "ļautu būtiski palielināt pašu ieņēmumus, veicinot pašiniciatīvas attīstību", piemēram, nelikt muzejiem biļešu cenu apstiprināt Ministru kabinetā, bet izstrādāt vispārīga rakstura cenu noteikšanas metodiku. "Īstenojot daļu no augstākminētiem pasākumiem, ir iespējams samazināt valsts budžeta dotācijas apjomu, vienlaikus nodrošinot kultūras pasākumu attīstības procesu," uzskata auditori. Jau vēstīts, ka arī Starptautiskais Valūtas fonds Latvijai ieteica pakāpeniski atteikties no kultūras iestāžu dotēšanas.

Uz sporta rēķina darba grupa redz iespēju konsolidēt 2,1 miljonu latu jeb 19,5%, uz teātru, izrāžu un koncertdarbības rēķina – 1,5 miljonus latu jeb 13,2%, uz muzeju un izstāžu rēķina - 981 267 latu, bet filmu nozarē konsolidēt 313 203 latu. Kultūras procesu veicināšanas, pieminekļu aizsardzības un arhīvu jomā auditori rosina konsolidēt 704 174 latu jeb 13,7%, bet dažus desmitus tūkstošus latu – vēl citās jomās.

Jau ziņots, ka kopumā valsts funkciju izvērtēšanas darba grupas piedāvātā valsts funkciju optimizācija ļautu ietaupīt 79,3 miljonus latu. Līdz nākamajai pirmdienai ministriem jāsniedz savs vērtējums par budžeta izdevumu samazināšanu savās nozarēs.

Valsts funkciju audita darba grupas taupības priekšlikumi

Fiskālās konsolidācijas sadalījums pa funkciju kopām

* % no bāzes finansējuma 2011.gadam