Gaiziņkalns – vismaz par 10 centimetriem augstāks nekā ziņots līdz šim  (33)

Konkrēts Gaiziņkalna augstums tiks paziņots valsts svētkos.

Kalna augstums precizēts, jo mainījusies augstumu sistēma, skaidroja ģeodēzists Ernsts Lazdāns.

Izdevums norāda, ka Latvija pirms diviem gadiem sākusi lietot Eiropā izmantoto Amsterdamas augstumu sistēmu iepriekš lietotās Baltijas 1977. gada augstumu sistēmas vietā, kas saņemta mantojumā no padomju laikiem. "Jūra it kā viena un tā pati, bet no Amsterdamas pāļa mērot, mūsu punkti iznāk augstāki, nekā mērot no Kronštates sākumpunkta," klāstīja ģeodēzisti. 2014. gadā, pārejot uz Eiropas augstumu sistēmu, augstumu vērtības Latvijā pieaugušas no aptuveni 12 centimetriem Latgalē līdz aptuveni 18 centimetriem Kurzemē.

Ģeodēzisti neplāno no jauna mērīt visus Latvijas kalnus, bet to augstumu precizēs aprēķinu ceļā, ņemot vērā mērījumus Gaiziņā, min "Latvijas Avīze".

Gaiziņkalna augstuma precizēšana saistīta arī ar Strūves ģeodēziskā loka pārvaldīšanu, ko valsts teritorijā veic Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, pastāstīja Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas nodaļas vadītājs Ivars Liepiņš.

Strūves ģeodēziskais loks ir ar triangulācijas metodi uzmērīta ģeodēzisko punktu sistēma jeb trijstūru ķēde zemeslodes izmēru un formas noteikšanai. Loks ir uzmērīts no 1816. līdz 1855. gadam un iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā unikāla sava laika garākā un precīzākā ģeodēzisko mērījumu sistēma. Šis ģeodēziskais loks, šķērsojot arī Latvijas teritoriju, stiepjas no Ziemeļu Ledus okeāna piekrastes Norvēģijā līdz Melnās jūras krastiem.

Latvijā pavisam ir 16 Strūves ģeodēziskie punkti, viens no tiem arī Gaiziņa virsotnē. Ģeodēziskā zīme, ar kuru Strūve 1824. gadā nostiprināja punktu Gaiziņkalnā, laika gaitā gājusi bojā, jo tā atradās zem Gaiziņkalna skatutorņa. Tagad pusmetru zem zemes saglabājies tikai 1904. gadā krievu militāro ģeodēzistu ieliktais krusta akmens, kas atrasts pērn.

Jau ziņots, ka Gaiziņkalna īpašniece Inese Apele vēlējusies no sava 44 hektārus lielā īpašuma nodalīt 0,7 hektārus plašo kalna virsotni, lai to uzdāvinātu valstij, taču Madonas novada būvvalde, saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem, to nav ļāvusi.

Vēlāk tika rasts juridisks risinājums, kas ļaus Gaiziņkalna virsotnes īpašniecei atdalīt paugura galotni un to uzdāvināt valstij.