"Ideja par abu departamentu apvienošanu ir negaidīta un pārsteidzoša. Vienīgais jautājums, par kura dalīšanu starp departamentiem varētu runāt, ir kapsētu jautājums," norādīja Gaters.
Viņaprāt, kamēr kapsētu jautājumā bija daudz neskaidrību un neatrisinātu lietu, tikmēr nevienam neko nevajadzēja, bet līdz ko ieguldītas lielas investīcijas, kapi paplašināti un jautājums kārtīgi sakārtots, tad ir doma, ka vajadzētu kādam kaut ko atdot.
"Absolūti nav tādu lietu, kas pārklājās abiem šiem departamentiem, un, ja kādam šķiet, ka tomēr ir, tad acīmredzot kāds īsti neveic savus uzdevumus. Ja mērķis ir taupīt uz šo apvienošanu, tad rodas jautājums, kā Vides departaments remontēs un piešķirs dzīvokļus," ironizēja Gaters.
Pēc Gatera domām, šis jautājums būtu jāskata kompleksi, izvērtējot funkcijas visos departamentos un pētot, kā principiāli manīt šo struktūru, jo divu departamentu salikšana kopā varētu izsaukt lielāku neskaidrību.
Rīgas domes deputāte Maija Stefane ("Pilsoniskā savienība") uzskata, ka departamentu apvienošana ir neatbilstoša mūsdienīgai pilsētas vides pārvaldībai.
Kā uzsvēra Stefane, ne visiem Rīgas domes deputātiem ir pieņemama šo abu departamentu apvienošanas priekšlikuma profesionālā motivācija. "Drīzāk šai nesagatavotajai un pēkšņajai idejai ir kādi slēpti politiskās varas pārdales motīvi Rīgas domē," atzīmēja Stefane.
"Prasme profesionāli un atbildīgi veikt pilsētas vides pārvaldību ir jebkuras pilsētas pašvaldības viens no svarīgākajiem uzdevumiem. Moderna, ilgtspējīga pilsētas vides politika ir būtisks vides un sabiedrības dzīves kvalitātes garants. Tāpēc vides pārvaldībai jābūt patstāvīgai, neatkarīgai, garantējošai, nodrošinātai ar īpašu atbildību, kā arī maksimāli atbrīvotai no iespējamas peļņas gūšanas perspektīvām, peļņas, kas prevalētu pār vides kvalitāti," norādīja Stefane.
Viņasprāt, sasaiste ar vides jautājumiem ir svarīga daudzu projektu īstenošanai galvaspilsētā. "Katra specifiska jautājuma risināšanai ir nepieciešami savi profesionāļi, jo vides speciālisti taču neizstrādās ēku projektus vai apakšzemes komunikācijas, nelabos kanalizācijas caurules un neprojektēs satiksmes maršrutus, taču vides speciālistu viedoklis par dažādu projektu attīstības ietekmi uz vidi pilsētā gan nereti ir noteicošais," uzskata Stefane.
Kā ziņots, vakar 28.augustā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs (LSDSP), tiekoties ar Rīgas domes priekšsēdētāju Jāni Birku (TB/LNNK) un pārējiem vietniekiem, nāca klajā ar priekšlikumu apvienot Rīgas domes Komunālo departamentu un Vides departamentu.
Kā pastāstīja Dineviča preses sekretāre Laura Kļaviņa, šāds priekšlikums radies, ievērojot pašreizējo situāciju valstī, kad notiek līdzekļu taupīšana un resursu optimizācija. Pēc Dineviča domām, abu minēto departamentu funkcijas ir līdzīgas un tās daudzviet pārklājas.
"Departamenti joprojām diskutē, kā kompetencē ir pilsētas kapsētas, diskutabla ir arī situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā, līdzīgi ir ar ūdens apgādi un tīrības nodrošināšanu Rīgas ielās. Visi šie jautājumi vienlaikus ir gan Vides, gan Komunālā departamenta pārziņā. Netiks veikta mehāniska abu departamentu apvienošana. Veicot reorganizēšanu, svarīgi ievērot, lai līdzīgās problēmas risinātu viena struktūra," norādīja Dinevičs.
Birks lūdzis Dineviču sagatavot šo jautājumu skatīšanai Rīgas domes koalīcijā līdz septembra vidum, izvērtējot šīs iniciatīvas plusus un mīnusus.
Rīgas domes Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš par struktūru iespējamo apvienošanu uzzināja tikai no aģentūras LETA, līdz ar to atturējās no priekšlaicīgiem komentāriem.
"Manuprāt, ne sevišķi loģiska ir sabiedrisko tualešu jautājumu atrašanās Vides departamenta pārziņā, jo tas vides jautājums ir dziļi nosacīts. Turpretī kapsētas ir lielas zaļās teritorijas Rīgas pilsētā, būtībā savdabīga pilsētas apstādījumu forma. Atkritumu saimniecība var būt tikpat labi Komunālā departamenta, kā Vides departamenta pārziņā," sacīja Kļaviņš.
Iespējams, ar departamentu apvienošanu varētu ietaupīt līdzekļus, bet jārēķinās ar to, ka būs jāizmaksā kompensācijas.
"Tas ir politisks lēmums, un, ja arī notiktu apvienošana, tā nebūtu nekāda katastrofa," norādīja Kļaviņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
