Ģenerālprokuratūra uzskata, ka tieslietu ministre Solvita Āboliņa (JL) vienpusēji traktējusi likuma normas saistībā ar apgalvojumiem, ka prokurori, iespējams, pieļāvuši tiesu izpildītāju turpmākus noziegumus, ļaujot turpināt strādāt apsūdzētajiem.
Ģenerālprokuratūras prese centra vadītāja Dzintra Vītoliņa aģentūru LETA informēja, ka Ģenerālprokuratūra noraida tieslietu ministres preses sekretāra Sanda Sabajeva sniegto skaidrojumu, ka, "ļaujot turpināt strādāt apsūdzētajiem tiesu izpildītājiem", prokurori, iespējams, pieļāvuši tiesu izpildītāju turpmākus noziegumus.

Prokuratūra norāda, ka apsūdzētā atstatīšana no amata izmeklēšanas laikā kopš pērnā gada 1.marta ir izslēgts. Kriminālprocesa kodeksa 69.pants papildināts ar jauno drošības līdzekli - noteikts nodarbošanās aizliegums, kuru var piemērot, uz laiku aizliedzot noteiktu nodarbošanos (darbību) vai konkrēta amata pienākumu pildīšanu.

Drošības līdzekļu piemērošana ir procesa virzītāja tiesības, bet ne pienākums.

Krimināllietās, kuras atrodas izziņas iestādēs un kurās tiesu izpildītāji neatrodas aizdomās turēto statusā, drošības līdzekļus piemērot nav iespējams. Lietās, kurās uzsākta kriminālvajāšana, prokurori ir piemērojuši citus drošības līdzekļus, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu un citus apsūdzētā personību raksturojošus apstākļus.

Krimināllietās, kuras prokuratūra jau nodevusi tiesai, prokurori vairs nav procesa virzītāji un viņiem ir liegta jebkāda iespēja piemērot drošības līdzekļus apsūdzētajiem, norādīja Vītoliņa.

Viņa arī piebilda, ka saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 54.pantu tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju ne tikai pēc tiesneša vai prokurora priekšlikuma, bet arī pēc savas iniciatīvas.

Ierosinot disciplinārlietu, ministram, saskaņojot ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, ir tiesības līdz lietas izskatīšanai atstādināt zvērinātu tiesu izpildītāju no pienākumu pildīšanas.

Laikraksts "Diena" šodien vēstīja: tā kā neviens no izmeklēšanas procesu virzītājiem nav uzskatījis par nepieciešamu uz laiku aizliegt pildīt amata pienākumus aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem tiesu izpildītājiem, Āboltiņa līdz ceturtdienai sola pieņemt lēmumu atstādināt trīs no viņiem.

Plānots atstādināt Elitu Soli, Andri Strazdu un Ivaru Kibermani, kuriem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības par krāpšanu lielā apjomā, dienesta stāvokļa izmantošanu un kukuļošanu.

Bez prokuratūras arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbauda vairākas sūdzības par tiesu izpildītājiem, arī par Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes (LZTIP) priekšsēdētāju Ingu Čepjolkinu.

Kā uzskata ministre, informācija, ka Solei, Strazdam un Kibermanim ir uzrādītas apsūdzības, kā arī ir pietiekams pamats, lai viņus atstādinātu no amata vismaz uz laiku, tā pasargājot sabiedrību no viņu atkārtotiem pārkāpumiem. Āboltiņa laikrakstu informēja, ka par Kibermani saņēmusi sūdzību no kādas privātpersonas par viņa apzinātu bezdarbību, bet par Strazdu - no Uzturlīdzekļu fonda par pienākumu neveikšanu alimentu piedziņā.

Ministre atzīst, ka šādā situācijā nepieciešama steidzīga rīcība, taču ministrijai jāizvērtē atstādināšanas juridiskie aspekti. LZTIP ir tiesības likumīgi bloķēt tieslietu ministra rīkojumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!