"Netaisīsim vētru ūdens glāzē. Kas viņus apdraud? Ja atsevišķi politiķi un advokāti ir izteikuši viedokli, tas ir un paliek viņu viedoklis. Es nesaskatu pamatu reālam biroja eksistences apdraudējumam. Kur tad tas ir? Nu, nav. Tā ir tāda sabiedriskās domas noskaņošana un panikas celšana." Sacījis ģenerālprokurors.
Lai gan viņš novērtējis šonedēļ amatu zaudējušā KNAB šefa Normunda Vilnīša darbību kā nesekmīgu ar trim no 10 ballēm, tomēr, pēc Kalnmeiera domām, Vilnītim nebija apzināta mērķa sagraut KNAB.
"Es teikšu tā, ka vismaz pēdējo gadu laikā, ne tikai Vilnīša, bet arī iepriekšējā vadītāja laikā ir pietrūcis profesionālas vadības. Manā ieskatā ir jābūt tomēr profesionālim ar operatīvā darba pieredzi un, vēlams, arī ar vadoša darba pieredzi," secinājis Kalnmeiers.
"Mēs te nerunājam par kaitējumu materiālā izteiksmē. Pirmais ir tas, ka ir radīta stresa situācija pašā iestādē, ir kavēts ritmisks, vienmērīgs darbs, izveidojušās divas polāras nometnes, kuras nostājušās viena pret otru. Tas nekad neveicinās normālu iestādes darbu," klāstījis Kalnmeiers.
Kalnmeiers atgādinājis par Vilnīša neveiksmīgu mēģinājumu reformēt KNAB un neklausīšanu premjera rīkojumiem, kas "vien jau parāda KNAB vadītāja attieksmi kopumā.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, balstoties uz komisijas atzinumu, Vilnīti atbrīvoja no amata, tā izbeidzot vairākus gadus ilgušos ķīviņus gan starp KNAB šefu un viņa vietniekiem un darbiniekiem, gan ar premjeru.
Daži no iemesliem, kāpēc ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā komisija nolēma atzīt Normundu Vilnīti par neatbilstošu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatam, ir kāda nepietiekami izglītota darbinieka pieņemšana darbā un operatīvo lietu uzticēšana viņam, neīstenotais PHARE projekts un premjera Valda Dombrovska (V) rezolūciju nepildīšana, liecina prokuratūras piektdien daļēji publiskotais komisijas atzinums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
