Gerhards aicina tuvākajos gados zemniekus nenoslogot ar jaunām prasībām  (41)

Zemkopības ministrijā (ZM) informēja, ka trešdien zemkopības ministrs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformālajā videokonferencē uzsvēra, ka Covid-19 epidēmijas izraisītās krīzes pirmie mēneši lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarei ir bijuši grūti, ZM un valdībai bija jāpieņem daudzi lēmumi situācijas stabilizēšanai, taču ne mazāk svarīgs ir koordinēts un operatīvs ES atbalsts.

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformālajā videokonferencē dalībvalstu ministri diskutēja par Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm, līdz šim pieņemtajiem atbalsta pasākumiem un tālāko nepieciešamo rīcību tautsaimniecības atjaunošanai.

ZM atzīst, ka Covid-19 epidēmijas radītajai krīzei būs ilgstošas negatīvas sekas lauksaimniecībā. Tādēļ ES ekonomikas atveseļošanās plānam un finanšu avotiem ir jāsniedz atbilstošs atbalsts lauksaimniecības un pārtikas nozarei, lai palīdzētu atgūties no trieciena. ES tiešo maksājumu izlīdzināšana ir viens no veidiem, kā atbalstīt lauksaimniecību, jo bez draudiem, ko piedzīvo Latvijas lauksaimniecības nozare, tā joprojām saņem viszemākos tiešmaksājumus visā ES.

Tāpat nepieciešams apsvērt jauno iniciatīvu, kas var sagādāt zemniekiem papildus slogu - Eiropas zaļā kursa, kā arī klimata un vides jaunās prasību - atlikšanu uz pēckrīzes laiku, kad lauku ekonomika būs pilnībā atkopusies. Zemkopības ministra ieskatā, ieviešot jauno, reformēto Eiropas ES Kopējās lauksaimniecības politiku, tās pirmajos gados lauksaimniekus nedrīkst noslogot ar jaunām papildus prasībām.

Ministrs norādīja, ka ES ir jādara viss iespējamais, lai aizsargātu ES dalībvalstu lauksaimniekus un pārtikas ražotājus, piegādājot un laižot ES tirgū vietējo, ES ražoto produkciju, nevis importētos produktus. Eiropas Komisijai ir stingri jāpieprasa no importējošajām valstīm to produktu atbilstību augstajiem ES standartiem un prasībām.

Vienlaikus Gerhards vērsa uzmanību uz vairākām problēmām, kas ir jārisina. Piemēram, to, ka EK neparedz papildu finansējumu lauku attīstības jomā šo pasākumu īstenošanai. Taču tām dalībvalstīm, kurās sekmīgi īsteno Lauku attīstības programmu un kurām tās finansējums 2014.-2020.gadam ir izmantots, tostarp Latvijai, nebūs iespēju šos pasākumus īstenot. Tāpēc Latvija nevarēs īstenot EK paredzēto pasākumu lauksaimnieku un mazu un vidēju uzņēmumu atbalstam - attiecīgi 5000 eiro un 50 000 eiro apmērā.

"Latvijai ir nepieciešams papildu finansējums no Eiropas Komisijas, lai visām dalībvalstīm būtu vienlīdzīgas iespējas mazināt Covid-19 krīzes izraisītās sekas lauku attīstības jomā," uzsvēra Gerhards.

Zemkopības ministrs šodien piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru neformālajā videokonferencē, lai pārrunātu Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz nozari.