'Ģimeni izveda uz Sibīriju, es aizgāju mežā’ – intervija ar nacionālo partizānu

1949. gada 25. martā Ernesta Rudzrogas (1929) ģimeni izsūtīja uz Sibīriju. Viņam pašam no deportācijām izdevās izvairīties, un, neredzot citu iespēju, Ernests devās mežā un pievienojās mazai, mobilai nacionālo partizānu vienībai. Intervijā portālam “Delfi” sirmais kungs stāsta par savām mežabrāļa gaitām un to, kā viņa pieredze ar terpentīnu noderēja seriāla “Sarkanais mežs” veidotājiem.

Rudzurogas ģimene nāk no Aizputes puses, bijušā Dzērves pagasta. Ernesta tēvs bija zemnieks, viņa ģimene saimniekoja "Atmatu" mājās. Ģimenē auga trīs bērni – Ernests un viņa brāļi Nikolajs un Rūdolfs. "Visas nelaimes sākās pēc kara. Pēc kapitulācijas 1945. gada maijā tēvu paņēma filtrācijas nometnē. Viņš jau nekādā leģionā nebija. Bet 1941. gada vasarā, kad sākās karš un te no Liepājas lauzās ārā Sarkanā armija, viņam vietējie pašaizsardzībnieki iedeva šauteni. Pēc mēneša tēvs to šauteni atdeva atpakaļ, viņam nepatika būt nekādās organizācijās. Bet 1945. gadā krievi to atcerējās un paņēma tēti ciet. Viņu aizsūtīja kaut kur uz Intu vai Uhtu," stāsta Ernests Rudzuroga.