Ģirģens: fotoradari nav biznesa projekts, taču tas prasa uzturēšanas izdevumus
Foto: F64

Fotoradari nav biznesa projekts, taču jebkurš drošības elements prasa uzturēšanas izdevumus un tā ir valdības kolektīvā atbildība, paziņojumā presei norāda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Ģirģens norāda, ka fotoradaru jautājums vienmēr sabiedrībā izraisījis plašu rezonansi un tam ir savs iemesls, jo cilvēkiem nav zudusi pārliecība par faktu, ka daudzos gadījumos radari ir uzstādīti nevis negadījumu vietās, bet gan vietās, kur vislabāk ir nopelnīt naudu.

Iekšlietu ministrija kategoriski iebilst pret publiski izskanējušo interpretējumu, ka fotoradari ir biznesa projekts kādam komersantam un drošs avots valsts kases papildināšanai no autovadītāju maciņa, norāda ministrs.

Fotoradara mērķis ir samazināt transportlīdzekļu ātrumu bīstamajos ceļa posmos, samazināt riskus, novērst ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, kas pēc statistikas datiem kontrolētajos ceļa posmos arī tiek nodrošināts, skaidro Ģirģens.

Ģirģena kā iekšlietu ministra pozīcija ir skaidra - ceļa posmā, kur tiek uzstādīts fotoradars, tam ir jāpilda satiksmes drošības funkcijas, un radars pēc definīcijas nenes un nedrīkst ģenerēt ienākumus.

Ministrs gan norāda, ka jebkurš drošības elements prasa uzturēšanas izdevumus, - vai tās ir policistu, robežsargu, ugunsdzēsēju algas, vai ekipējuma, transportlīdzekļu, un arī radaru uzturēšanas izmaksas. "Mani neapmierina pozīcija - runāsim par ienākumiem, bet izdevumu pozīcija ir iekšlietu ministra personīgā atbildība," uzsver Ģirģens.

Ministrs uzskata, ka drošības uzturēšanas izdevumiem jābūt iekļautiem valsts budžeta bāzes izdevumos.

"Transportlīdzekļu vai infrastruktūras izdevumi, kā arī izdevumu sadārdzinājums nav jautājums par kādu politisko iniciatīvu. Tas ir sabiedrības drošības jautājums, par kuru nevajadzētu kaulēties. Nav jābūt top līmeņa finanšu ekspertam, lai saprastu to, ka neviens nepērk transportlīdzekli, ja nepietiks līdzekļu automašīnas riepu nomaiņai, degvielai, OCTA. Diemžēl valsts budžeta kontekstā, atbildīgās personas redz tikai ieņēmumu sadaļu, bet neredz vai negrib redzēt loģisko izdevumu sadaļu," uzsver Ģirģens.

Ģirģena paziņojumā gan nav minētas, kuras ir tās personas, kas redz tikai ienākumu sadaļu.

Ministrs arī norāda, ka Iekšlietu ministrija, optimizējot izdevumus, piemēram, uz munīcijai paredzētā finansējuma rēķina 2020.gada ietvaros finansēs citas valstij paredzētās funkcijas, piemēram, Ādažu depo ugunsdzēsēju algas, pierobežas ceļu uzturēšanu, apsardzes reģistra izveidi, administratīvās atbildības Administratīvo pārkāpumu atbalsta informācijas sistēmas izveidi un virkni citu pozīciju.

"Lielāko daļu no izcīnītā finansējuma 2020.gada budžetā es novirzu iekšlietu sistēmas darbiniekiem, lai cilvēki nepamestu dienestu. No kādām funkcijām man būtu jāatsakās fotoradaru uzturēšanas izdevumu segšanai? Drošības izdevumi ir valdības kolektīvā atbildība, līdz ar to prasu rast konstruktīvu risinājumu ceļu satiksmes drošības nodrošināšanai, izvērtēt fotoradaru uzturēšanas izmaksas aprēķinus un pamatojumu vai arī drosmīgi pieņemt lēmumu par atteikšanos no fotoradariem finansējuma nepietiekamības gadījumā," teikts ministra paziņojumā.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs iepriekš teica, ka patlaban IeM un Finanšu ministrija (FM) veic pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību. Lai arī valdība iepriekš nolēma, ka pirmās kārtas radari turpina darboties, finansējuma šim mērķim nav. Ja par šiem fotoradariem vienošanās netiks panākta, to turpmākais liktenis ir zem jautājuma zīmes un tos var nākties demontēt, skaidroja IeM valsts sekretārs.

Runājot par iepriekš nosprausto mērķi uzstādīt vēl 50 fotoradarus un 50 to mulāžas, Trofimovs norādīja, ka nekāds finansējums šim projektam nav piešķirts un faktiski papildus fotoradaru projekta ieviešana būs jāatliek. "Valdība vasarā pieņēma lēmumu, ka par otrās kārtas atbalstīšanu lems budžeta veidošanas procesā. Budžeta veidošanas procesā papildus fotoradariem naudas piešķiršanu neatbalstīja," uzsvēra Trofimovs.

Source

LETA

Tags

Fotoradari Iekšlietu ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form