close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
 

 

3.1.Nodrošināsim stabilu, prognozējamu un augošu transporta infrastruktūras jomas finansēšanu. Piesaistīsim ES fondu līdzekļus un valsts līdzfinansējumu, izmantosim publiskās-privātās partnerības modeli autoceļu un dzelzceļa objektu būvniecībai, rekonstrukcijai un attīstībai.

3.2.Nodrošināsim, ka tiek palielināta degvielas akcīzes nodokļa daļa transporta infrastruktūras atjaunošanai un uzturēšanai atbilstoši likumā "Par autoceļiem" noteiktajam.

3.3.Palielināsim ikgadējo finansējumu valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanas programmai novadu atbalstam.

3.4.Veicināsim konkurenci autoceļu nozarē, piesaistot jaunus autoceļu būves uzņēmumus un darbaspēku, tādējādi sekmējot ekonomisku un kvalitatīvu autoceļu būvi un rekonstrukciju.

3.5.Turpināsim projektu sagatavošanu un īstenošanu ātrsatiksmes ceļu tīkla attīstībai Latvijā noslogotākajos valsts galveno autoceļu posmos: t.sk. "Maskavas šosejas" posma būvniecību posmā Tīnūži - Koknese, A2/E77 rekonstrukciju posmā Rīga -Sēnīte, A7/E67 būvniecību posmā Ķekavas apvedceļš, A4/E67 rekonstrukciju posmā Baltezers - Saulkalne, A8/E77 rekonstrukciju posmā Rīga - Jelgava, A5/E77 rekonstrukciju posmā Rīgas apvedceļš un A10/E22 rekonstrukciju posmā Jūrmalas apvedceļš.

3.6.Lai uzlabotu kravas transportlīdzekļu satiksmi un atvieglotu robežšķērsošanas procedūras uz Latvijas un Krievijas robežas, rekonstruēsim maršruta A6 posmu Jēkabpilī; pabeigsim posma Jēkabpils - Varakļāni rekonstrukciju, pabeigsim pēc būtības jauna ceļa Ludza - Terehova izbūvi, veiksim pasākumus pie Terehovas un Grebņevas RKP, lai uzlabotu kravas transportlīdzekļu apkalpošanu pirms robežšķērsošanas procedūras.

3.7.Izbūvēsim speciālus autopārvadājumu kontrolei paredzētus laukumus pie valsts galvenajiem autoceļiem.

3.8.Lai nostiprinātu Latvijas kā starptautiska finanšu biznesa un tūrisma centra statusu, uzsāksim pēc būtības jaunas starptautiskās lidostas "Rīga" celtniecību, ar mērķi lidostā "Rīga" sasniegt 30 miljonu pasažieru apgrozījumu nākotnē, bet trīs gadu laikā pārsniegt 5 miljonu pasažieru apgrozījumu gadā, saglabājot nemainīgi augstu kvalitātes līmeni pasažieru un kravu apkalpošanā un lidojumu drošībā.

3.9.Palielināsim konkurenci aviācijas nozarē, piedāvājot lidostas nodevas atlaides jauniem reisiem, piesaistot Latvijai arvien jaunas aviosabiedrības, atklājot jaunus tiešo lidojumu maršrutus, stimulējot lidostas "Rīga" kļūšanu par aviokompāniju bāzes lidostu, mazinot kādas aviokompānijas dominējošo stāvokli un veicinot tālāku aviobiļešu cenu samazināšanos.

3.10.        Efektīvas un koordinētas valsts aviācijas politikas nodrošināšanai un reģionālo lidostu attīstībai, izveidosim vienotu valsts akciju sabiedrību, kurā ietilps lidosta "Rīga", Daugavpils, Liepājas un Ventspils lidostas un VAS "Latvijas gaisa satiksme".

3.11.        Lai nodrošinātu pasažieru maksimāli ērtu un ātru nokļūšanu lidostā "Rīga", sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un transporta uzņēmumiem veicināsim sabiedriskā transporta, t.sk. dzelzceļa, piekļuves lidostai "Rīga" sistēmas attīstību.

3.12.        Samazināsim "melnos punktus" uz autoceļiem, turpināsim neaizsargāto satiksmes dalībnieku drošības paaugstināšanas pasākumu īstenošanu, izbūvēsim gājēju un velosipēdistu celiņus un pārejas divos līmeņos vietās ar intensīvu gājēju satiksmi.

3.13.        Palielināsim Autotransporta inspekcijas darbības kapacitāti, nodrošinot pasažieru un kravu autopārvadājumu kvalitātes un drošības standartu ieviešanu.

3.14.        Sastrēgumu mazināšanai uz autoceļiem un tiltiem, kā arī nodrošinot videi draudzīga transporta attīstību, palielināsim dzelzceļa pasažieru pārvadājumu īpatsvaru; turpināsim pasažieru vilcienu parka modernizāciju un atjaunošanu, turpināsim dzelzceļa staciju un peronu rekonstrukciju, nodrošinot to pieejamību arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

3.15.        Veicināsim "Rail Baltic" projekta īstenošanu, lai nodrošinātu Latvijas pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas dzelzceļa transporta sistēmā. Veicināsim kravu pārvadājumu pa dzelzceļu īpatsvaru, nosakot konteineru kravu pārvadājumus pa dzelzceļu par prioritāti.

3.16.        Sadarbībā ar Rīgas domi izstrādāsim mobilitātes plānu, lai ierobežotu transporta sastrēgumu pieaugumu uz svarīgākajām maģistrālēm, uzsāksim Daugavas Ziemeļu šķērsojuma izbūvi un sasaisti ar "Via Baltica", pie dzelzceļa stacijām Rīgā attīstīsim "Park&Ride" tīklu.

3.17.        Nodrošināsim vienotu satiksmes maršrutu plānošanu, uzlabojot maršrutu plānošanu reģionos un saskaņojot transporta kustības laikus.

Komunikācijas

3.18.        Pieņemsim SIA "Lattelekom" privatizācijas noteikumus, kas paredz valsts daļu pārdošanu par maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, novēršot monopolcenu veidošanos mobilajiem un fiksētajiem sakariem, bet panākot uzņēmuma konkurētspēju starptautiskā līmenī.

3.19.        Lai nodrošinātu preses izdevumu piegādes pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, nodrošināsim iespēju segt VAS "Latvijas pasts" preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas lauku apvidos radītos zaudējumus no valsts budžeta līdz universālā pakalpojuma ieviešanas brīdim.

3.20.        Lai palielinātu pasta pakalpojumu klāstu un uzlabotu pasta pakalpojumu piegādes drošību, izveidosim "Pasta banku" un veicināsim modernu pasta pakalpojumu pieejamību visā valsts teritorijā.

3.21.        Projekta "Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos" ietvaros ieviesīsim platjoslas tīklus, lai nodrošinātu iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam visā valsts teritorijā izmantot pastāvīga pieslēguma elektronisko sakaru, tai skaitā interneta, pakalpojumus.

3.22.        Nodrošināsim valsts pārvaldes sektorā uzkrātās informācijas atkalizmantošanu.

3.23.        Noteiksim un konsekventi atbalstīsim informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas attīstībai prioritārās valsts informācijas sistēmas un tās integrējošus servisus.

3.24.        Nodrošināsim datu un datortīklu aizsardzību, izstrādājot vienotas datortīklu aizsardzības politikas principus un pieejas, t.sk. ieviešot vienotu kibernoziegumu aizsardzības sistēmu.

3.25.        Sakārtosim un pilnveidosim elektronisko ziņu apstrādi Iedzīvotāju reģistrā (dzīvesvietas deklarēšana) iedzīvotāju uzskaites un migrācijas procesu dokumentācijas optimizācijai.

Vispārpieejami informācijas pakalpojumi

3.26.        Panāksim, lai tradicionālās un elektroniskās bibliotēkas, kā arī tos vienojošais informācijas tīkls kļūst par būtisku informācijas saņemšanas instrumentu mācībām un darbam, tajā skaitā turpinot īstenot Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansēto Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas jeb Gaismas tīkla projektu; padarīsim bibliotēkas arī par novadpētniecības, kultūras un uzņēmējdarbības atbalsta institūcijām kā atvērtu sabiedrisko telpu cilvēku kontaktiem un vietējo kopienu veidošanai.

3.27.        Nodrošināsim Latvijas Nacionālās bibliotēkas strukturālo attīstību kā valsts bibliotēku tīkla centrālajam mezglam un koordinatoram (tai skaitā, īstenojot Nacionālās digitālās bibliotēkas projektu), citu bibliotēku infrastruktūras renovāciju, modernizāciju un informācijas pieejamību tajās, kopumā nodrošinot reālu informācijas pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam, interaktīvu vidi sabiedrības izglītības, jaunrades, kultūras vajadzību apmierināšanai.

3.28.        Nodrošināsim kvalitatīvi jauna līmeņa Latvijas kultūras un atmiņas institūciju mantojuma digitālā krājuma izveidi; veidosim vienotu informācijas tehnoloģiju vidi kultūras mantojuma saglabāšanai, digitalizēšanai un pieejamībai; īstenosim vienotu pieeju digitalizētajam mantojumam izglītības, zinātnes un mūžizglītības vajadzībām; līdz 2010.gadam īstenosim savietota arhīvu, muzeju un bibliotēku elektroniskās informācijas portāla izveidi; nodrošināsim kultūrizglītības informācijas sistēmas izveidi un mācību procesu un materiālu modernizāciju, turpinot profesionāli izmantot ES līdzekļus; attīstīsim Latvijas Kultūras karti, veidojot to par vispilnīgāko faktoloģisko materiālu pamatotu attīstības lēmumu pieņemšanai.

3.29.        Pilnveidosim nacionālā pasūtījuma sistēmu sabiedriskajām raidorganizācijām, veidojot to uz konkurences pamatiem, lai palielinātu informatīvi izglītojošo raidījumu īpatsvaru Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā, veicinot un popularizējot izglītības dažādos aspektus un rosinot iedzīvotājus aktīvai darbībai; veicināsim kvalitatīvu kultūras un izglītības raidījumu īpatsvara palielināšanos.

Budžeta politika un inflācijas ierobežošanas pasākumi

3.30.        Īstenosim fiskālo politiku, t.sk. arī pretinflācijas plānu, kas novērsīs ekonomikas pārkaršanas draudus un nodrošinās stabilu un vienmērīgu makroekonomisko izaugsmi. Nodrošināsim konsekventu virzību uz valsts budžeta proficīta izveidošanu, saglabājot zemu valsts parāda līmeni.

3.31.        Turpināsim realizēt vidēja termiņa (3 gadi) valsts budžeta plānošanu, nodrošinot finansējuma sasaisti ar ministriju un plānošanas reģionu stratēģiskajiem plāniem un budžeta izlietojuma plānojumu teritoriālā griezumā, tādējādi panākot valsts finanšu līdzekļu racionālu un efektīvu izmantošanu policentriskai attīstībai atbilstoši valdības definētajām prioritātēm. Orientēsim valsts budžetu uz attīstības veicināšanu patēriņa apmierināšanas vietā. Sniegsim valsts atbalstu ES līdzfinansētiem projektiem, kuri nodrošina publiskos pakalpojumus.

3.32.        Turpināsim pāreju uz uzkrājuma grāmatvedības principu valsts budžeta izstrādē.

3.33.        Turpināsim vienotas darba samaksas sistēmas ieviešanu visā publiskajā sektorā, nodrošinot konkurētspējīgu darbinieku atalgojumu un sociālās garantijas.

3.34.        Sagatavosim un īstenosim ES fondu "pretinflācijas plānu", izvērtējot projektu prioritāti, kas ļaus novērst nesamērīgu sadārdzinājumu veidošanos ES fondu projektos. Lai attīstītu konkurenci preču un pakalpojumu tirgū, veicināsim starptautiskos iepirkumu konkursus.

3.35.        Nodrošināsim iespēju izmantot maksājumu kartes, iekasējot valsts budžeta maksājumus un maksu par budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

3.36.        Izstrādāsim preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes valsts politiku konkrētās tautsaimniecības nozarēs, it īpaši nozarēs ar lielu pievienoto vērtību, vietējiem resursiem un ar tranzītu saistītās nozarēs.

 

Konkurētspējas nodrošināšana, uzņēmējdarbības vides uzlabošana un eksportu veicinošie pasākumi

3.37.        Nodrošināsim reālu e-pārvaldes darbību, pakāpeniski ieviešot elektroniski izpildāmas administratīvās procedūras visās valsts un pašvaldību institūcijās un panākot situāciju, ka gadījumos, ja noteikta atskaite ir iesniedzama vairākās valsts iestādēs, uzņēmējs to iesniedz tikai vienā valsts iestādē.

3.38.        Pilnveidosim publiskās-privātās partnerības normatīvo bāzi un nodrošināsim neatliekamu Publiskās privātās partnerības likuma pieņemšanu.

3.39.        Pilnveidojot konkurētspējas normatīvo regulējumu, nodrošināsim godīgai konkurencei labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Stingri kontrolēsim monopoluzņēmumus un apkarosim jebkuru karteļu rašanos. Radīsim brīvas konkurences apstākļus pašreizējās monopolnozarēs.

3.40.        Pilnveidosim patērētāju tiesību aizsardzības institūciju darbību un veiksim efektīvu tirgus uzraudzību un pasargāsim patērētājus no riskiem un apdraudējuma viņu dzīvībai, veselībai un personas mantai, kas varētu rasties prasībām neatbilstošu preču vai pakalpojumu izmantošanas dēļ.

3.41.        Sadarbībā ar pašvaldībām īstenosim tūrisma atbalsta programmas.

Nodokļu politika, valdības rezerves fonda izveide

3.42.        Īstenosim skaidru un saprotamu nodokļu politiku, veidosim precīzu nodokļu normatīvo bāzi, nepieļaujot dažādas normatīvo aktu traktēšanas iespējas.

3.43.        Izstrādāsim instrumentu - nodokļu modelēšanu, ar kura palīdzību iespējams novērtēt nodokļu politikas izmaiņu ietekmi uz dažādām nodokļu maksātāju kategorijām, atkarībā no viņu ienākumiem.

3.44.        Paaugstināsim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamos ieņēmumus un atvieglojumus par apgādībā esošu personu, vienlaikus uzlabojot nodokļu iekasēšanu; noteiksim nodokļu atvieglojumus par nepilngadīgu bērnu vienādā līmenī ar paša maksātāja neapliekamo minimumu.

3.45.        Izstrādāsim modernu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu, nosakot pārdomātu, taisnīgu no kapitāla gūtā ienākuma aplikšanu ar nodokli.

3.46.        Neatbalstīsim uzņēmumu ienākuma nodokļu bāzes un likmes harmonizāciju Eiropas Savienībā.

3.47.        Atsevišķās tautsaimniecības nozarēs izstrādāsim uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus komercsabiedrībām, kuras reinvestē peļņu uzņēmumu attīstībā.

3.48.        Izstrādāsim īpašu kārtību, kādā tiek aplikti ar nodokļiem dzīvokļu un dzīvojamo māju fonds, nosakot samazinātu nodokļa likmi un nosakot atvieglojumus īpašnieku pašapdzīvotiem un izīrētiem dzīvokļiem. Izmantojot nodokļu sistēmu, mājokļu tirgū radīsim priekšrocības pirmā mājokļa pircējiem un pašapdzīvoto mājokļu īpašniekiem.

3.49.        Aktīvi vērsīsimies pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, PVN izkrāpšanu, aplokšņu algām un privātpersonu ienākumu slēpšanu; šīs cīņas mērķis ir nodrošināt godīgu uzņēmumu konkurētspēju.

3.50.        Lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu, īstenosim efektīvu mehānismu fizisko personu ienākumu kontrolei, pamatojoties uz iedzīvotāju ienākumu sākumdeklarācijām.

3.51.        Nodrošināsim rezultatīvu Valsts ieņēmumu dienesta darbu ES kopējā tirgus apstākļos, lai apkarotu kontrabandu starptautiskās PVN krāpšanas un citas nodokļu nemaksāšanas shēmas.

3.52.        Izvērtēsim dabas resursu nodokļa likmju efektivitāti par dabas resursiem un to pārdomātu izmantošanu, kā arī optimizēsim dabas resursu nodokļa likmes.

Zemkopība un mežsaimniecība

Veicināsim Latvijas lauku, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozaru nozīmību valsts ekonomiskās stabilizācijas un ilgtermiņa attīstības procesā

3.53.        Ieviesīsim efektīvu lauksaimniecības un mežsaimniecības risku vadības sistēmu.

3.54.        Atbalstīsim tikai tādu meža politiku, kas nodrošina mežsaimniecības nozares produktivitātes pieaugumu, vienlaikus ievērojot vides aizsardzības un ilgtspējīgas mežu saglabāšanas prasības.

3.55.        Modernizēsim un restrukturizēsim lauku saimniecības, attīstot nozaru konkurētspēju un produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību.

3.56.        Īpašu uzmanību pievērsīsim tādas politikas īstenošanai, kas vērsta uz ražošanas apjomu palielināšanos un ražošanas dažādošanu lauku apvidos, vienlaikus veicinot arī inovatīvu un eksportspējīgu produktu ražošanu.

3.57.        Nodrošināsim, ka Eiropas Savienības atbalsts un valsts finanšu līdzekļi ir orientēti uz sociālekonomiskās situācijas ilgtermiņa uzlabošanu visos Latvijas reģionos.

3.58.        Sniegsim atbalstu zivsaimniecības dabisko resursu atjaunošanai un nozares modernizācijai, konkurētspējas veicināšanai gan iekšējā, gan ārējos tirgos. 

3.59.        Aktīvi piedalīsimies Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas pārveidošanas procesos, vienlaikus mazinot administratīvos šķēršļus un slogu Eiropas Savienības atbalsta saņemšanai Latvijā.

3.60.        Izstrādāsim pasākumu kopumu, kas orientēts uz drošas un nekaitīgas pārtikas apriti, nodrošinot arī patērētāju tiesību aizsardzību.

Inovācijas un zinātne

Būtiski palielināsim zinātnes un inovāciju lomu konkurētspējīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai.

 

5.86. Nodrošināsim izsvērtu un sabalansētu bāzes finansējumu visām zinātnes nozarēm un konsekventi to palielināsim.

5.87. Nodrošināsim Zinātniskās darbības likuma normu ieviešanu un stabilu finansējuma palielinājumu prioritāriem pētījumiem.

5.88. Izstrādāsim pasākumus, lai nodrošinātu pēcdoktorantūras (postdoc) pētniecības atbalstu vismaz piecu gadu garumā.

5.89.Uzsāksim akadēmiskās vides reformu, veicinot tās atvērtību un jaunu zinātnieku ienākšanu, vienlaikus samazinot korporatīvo saišu nozīmi un administratīvo slogu.

5.90.Paaugstināsim Inovāciju rosināšanas centra iespējas tehnoloģiju auditu, tehnoloģiju piedāvājumu un tehnoloģiju pieprasījumu izvērtējuma jomā.

5.91.Sagatavosim priekšlikumus, lai palielinātu to uzņēmumu skaitu, kas saņēmuši riska kapitāla investīcijas.

5.92.Popularizēsim zinātnes sasniegumus sabiedrībā, veidojot sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, raisot jauniešu interesi par zinātnes studijām.

5.93.Nodrošināsim medicīnas zinātnes, inovatīvu tehnoloģiju (e-veselības) un risinājumu atbalstīšanu un ieviešanu veselības aprūpē.

5.94.Veidosim zināšanu sabiedrības pilnvērtīgai attīstībai Latvijā nepieciešamo informācijas bāzi, kā arī nodrošināsim latviešu valodas kā nacionālās identitātes pamata saglabāšanu un attīstību un dzīvotspēju elektroniskajā vidē, uzsākot Latvijas Nacionālās digitālās enciklopēdijas projekta izstrādi.

5.95.Atbalstīsim zinātniskās pētniecības struktūras izveidošanu tautsaimniecības attīstības analīzes un attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, izmantojot mūsdienīgas metodes un instrumentus.

5.96.Atbalstīsim vides zinātnes attīstību; veicināsim inovatīvu vides tehnoloģiju izstrādi, ieviešanu un lietošanu.

5.97.Veicināsim "zaļā iepirkuma" ieviešanu valsts pārvaldes institūcijās un pašvaldībās.

Radošās industrijas attīstība, kultūras un uzņēmējdarbības sintēze

5.98.Izstrādāsim radošās industrijas atbalsta politiku; sekmēsim moderno tehnoloģiju izmantošanu radošo produktu izstrādē un atbalstīsim šo produktu eksportu; veidosim radošās industrijas kopu, iesaistot radošās savienības, izglītības iestādes, un saistītās nozares; pabeigsim jaunas dizaina mācību programmas izstrādi un īstenošanu dizaina jomā visos izglītības līmeņos.

5.99.Sekmēsim tālāku nacionālā kino atdzimšanu, konsekventi palielinot mērķdotāciju filmu uzņemšanai, kā arī audiovizuālās nozares aktīvu līdzdalību ES programmā Media 2007.

5.100.    Ņemot vērā jauno mediju straujo attīstību un izplatību, radīsim Jauno mediju augstākās izglītības apmācības programmu, kas spētu nodrošināt Latvijas tautsaimniecību ar augstas klases speciālistiem.

5.101.    Turpināsim veidot sabiedrības izpratni par kultūru un jaunradi kā zināšanu ekonomikas pilnvērtīgu sastāvdaļu, papildinot tradicionālo uzskatu par kultūru kā patērējošu nozari.

6.          Nodarbinātība un darbaspēka migrācija

Nodrošināsim Latvijas tautsaimniecības sabalansētai attīstībai nepieciešamo darbaspēka struktūru.

6.1. Pamatotas nepieciešamības gadījumā noteiksim kvotas terminēta darbaspēka ievešanai atsevišķās nozarēs no valstīm, ar kurām Latvijai būs noslēgts divpusējs līgums par savstarpējās migrācijas nosacījumiem.

6.2.Izstrādāsim programmu, kuras mērķis būs nepieļaut "sociālo" imigrantu skaita pieaugumu Latvijā.

6.3.Nodrošināsim izmaiņas darba tiesiskās attiecības regulējošajos normatīvajos aktos un izstrādāsim plašu informatīvo kampaņu, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti, kā arī atgriešanos no ekonomiskās emigrācijas ārvalstīs, vienlaikus nodrošinot darba ņēmēju un darba devēju tiesību aizsardzību.

7.      Drošība

Iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu balstīsim uz tiesību aizsardzības institūciju pārveidi no represīvām iestādēm par pakalpojumu sniedzējām institūcijām.

 

7.1. Nodrošināsim sabiedrības interešu ievērošanu policijas prioritāšu noteikšanā un vadībā, pārejot no reaktīvas darbības un palielinot preventīvo pasākumu skaitu.

7.2.Lai atgūtu un iemantotu sabiedrības uzticību, turpināsim pakāpenisku, bet konsekventu un ar resursiem pastiprinātu tiesību aizsardzības dienestu reformu ar mērķi nodrošināt to sniegto pakalpojumu atbilstību sabiedrības drošības vajadzībām, novēršot funkciju dublēšanos un vienlaikus apstādinot kvalitatīvākā darbaspēka aizplūšanu no tiesību aizsardzības un ugunsdzēsības un glābšanas iestādēm, kompleksi risinot atalgojuma, sociālo garantiju, tālākizglītības un materiāli tehniskās apgādes jautājumus.

7.3.Noteiksim, ka sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem to mājās, uz ielas, ceļā un sabiedriskajās vietās ir prioritārais tiesību aizsardzības iestāžu uzdevums, kas izvirza īpašas prasības pret to darbiniekiem - profesionalitāti, labu izglītību, godīgumu un vēlmi kalpot sabiedrībai.

7.4.Organizētās noziedzības, smago un ekonomisko noziegumu apkarošanai nepieciešams pilnveidot starpinstitūciju sadarbību, kā arī iekšējās drošības sistēmu.

7.5.Aktīvi vērsīsimies pret noziegumiem, kuros izmantotas augstās tehnoloģijas, pilnveidojot to apkarošanas sistēmas un veicinot atbildīgo valsts institūciju sadarbību šajā jomā.

7.6.Izstrādāsim elektroniskās drošības un aizsardzības sistēmu informācijas sistēmu aizsardzībai no kibernoziegumiem.

7.7.Nodrošināsim ES ārējās robežas pilnvērtīgu kontroli, ieviešot un izpildot Šengenas līguma prasības, kā arī pilnveidosim robežkontroles punktu darbību, īpašu uzmanību pievēršot to infrastruktūras tālākai attīstībai.

7.8.Turpināsim vienotas un efektīvas valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmas izveidošanu.

7.9.Izvērtēsim un uzraudzīsim izmaiņas iekšējās drošības situācijā, laikus identificējot un novēršot iespējamos riskus.

7.10.        Ciešāk sadarbojoties ar pašvaldībām un sabiedriskām organizācijām, pastiprināsim cīņu pret narkotiku izplatīšanu, cilvēku tirdzniecību, vērsīsimies pret personām, kuras atsakās uzrādīt narkotiku iegūšanas avotus, kā arī ierosināsim īpašumu atsavināšanu, kas tiek izmantoti narkotiku un nelegālā alkohola izplatīšanai.

7.11.        Pilnveidosim pazudušo personu meklēšanas sistēmu.

7.12.        Lai aizsargātu bērnus pret noziedzīgiem nodarījumiem un samazinātu nepilngadīgo noziedzību, palielināsim Valsts policijas nepilngadīgo lietu inspektoru lomu, ciešāk sadarbojoties ar mācību iestādēm, pašvaldībām un sabiedriskā labuma organizācijām.

7.13.        Pilnveidosim Ceļu policijas darbu, ieviešot tehniskos līdzekļus satiksmes noteikumu ievērošanas kontrolei un paplašināsim pašvaldību policijas funkcijas satiksmes organizēšanā. Veidosim Ceļu policiju par pilnvērtīgu satiksmes drošības organizēšanas dalībnieku, paplašināsim policijas darbinieku tiesības piedalīties satiksmes drošības jautājumu koordinēšanā saistībā ar ceļu izbūvi, rekonstrukciju un uzturēšanu; veiksim preventīvos pasākumus, izglītojot sabiedrību par iespējamiem apdraudējumiem ceļu satiksmē un to novēršanu.

7.14.        Novērsīsim Valsts policijas un citu iekšlietu iestāžu rīcībā esošo līdzekļu izmantošanu personas patvaļīgai ietekmēšanai; izveidosim neatkarīgu sūdzību izskatīšanas un iedarbīgu iekšlietu iestāžu kontroles sistēmu.

7.15.        Pilnveidosim iekšlietu sistēmu, vienkāršojot iestāžu padotību un teritoriālo izvietojumu, nodrošinot caurskatāmai un iedarbīgai funkciju izpildei nepieciešamo darbinieku skaitu; veidosim caurredzamu lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un izpildes kontroles kārtību.

7.16.        Pilnveidosim valsts un pašvaldību policijas sadarbību likumības un kārtības nodrošināšanā.

7.17.        Izstrādāsim likumus un īstenosim pasākumus, lai uzlabotu satiksmes drošību ūdenstransportā.

7.18.        Samazināsim vidējā līmeņa vadītāju skaitu, palielinot tiešo policijas funkcijas veicošo policijas darbinieku skaitu.

7.19.        Lai paaugstinātu policijas darba efektivitāti un pieejamību, pārstrukturizēsim policijas teritoriālajās iestādēs strādājošo skaitu atbilstoši slodzei un sabiedrības drošības interesēm.

7.20.        Izstrādāsim grozījumus Krimināllikumā un administratīvo sodu sistēmā, lai varētu efektīvāk cīnīties pret narkotisko, psihotropo un citu atkarību izraisošo vielu izplatību, kā arī iedarbīgi apkarot organizēto noziedzību, narkotisko vielu apriti, cilvēku tirdzniecību un nelikumīgi iegūto finanšu līdzekļu legalizāciju.

7.21.        Veicināsim pārrobežu sadarbību starp Latvijas un kaimiņvalstu tiesību aizsardzības iestādēm. Pārstrukturizēsim Valsts robežsardzes dienestu tā, lai līdz ar pievienošanos Šengenas zonai un pēc iekšējo robežu atvēršanas nepieļautu nelegālo imigrāciju un nelegālo viesstrādnieku ieplūšanu valstī.

Valsts ārējās drošības pamatā liksim aktīvu un pilntiesīgu līdzdalību NATO un citās starptautiskajās organizācijas, kā arī stratēģiskas alianses veidošanu ar ASV un citiem globālajiem partneriem.

7.22.        Turpināsim aktīvi iesaistīties drošības politikas izstrādē un īstenošanā ES un NATO līmenī, veicinot sadarbību abu organizāciju starpā, kā arī stiprinot Baltijas valstu sadarbību militārajā jomā.

7.23.        Nodrošināsim valsts aizsardzības spēju turpmāku attīstību, turpinot pilnveidot profesionālo bruņoto spēku kaujas spējas un materiāli tehnisko bāzi, kā arī attīstot Zemessardzi kā efektīvu atbalsta instrumentu.

7.24.        Turpināsim Latvijas līdzdalību starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās ANO, NATO vai ES vadībā, īpašu uzmanību veltot Latvijas spējai piedalīties starptautiskajās operācijās ar civilajiem ekspertiem.

7.25.        Ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām atbalstīsim Jaunsardzes kustības turpmāku attīstību, veicinot jauniešu patriotisko audzināšanu, militāro zināšanu un fizisko spēju pilnveidošanu.

8.      Ārlietas

Latvijas ārpolitikas pamatmērķis ir radīt tādus priekšnoteikumus, kas nodrošina stabilas, drošas, demokrātiskas un ekonomiski spēcīgas valsts tālāku attīstību.

 

8.1.Aktivizēsim Latvijas nacionālo interešu aizstāvību visos ES lēmumu pieņemšanas procesos; ratificēsim ES Reformu līgumu, līdzdarbosimies Eiropas nākotnes ideju formulēšanā, izmantojot Pārdomu grupas diskusiju ietvaru; atbalstīsim Horvātijas, Turcijas un citu valstu tuvināšanos ES integrācijai, uzsverot pievienošanās kritēriju izpildi; uzsāksim cilvēkresursu plānošanu un materiāltehniskās bāzes veidošanu, gatavojoties Latvijas prezidentūrai 2015.gadā.

8.2. Aktīvi līdzdarbosimies ES enerģētikas politikas veidošanā, īpaši Komisijas izstrādātās jaunās Enerģētikas paketes pieņemšanas procesā un aktivizēsim darbu pie enerģētikas resursu piegādes alternatīvām un atjaunojamo resursu izmantošanas iespējām.

8.3. Atbalstīsim tādas ārpolitiskās aktivitātes, kas vērstas uz Latvijas eksporta veicināšanu un veicināsim uzņēmēju un Latvijas diplomātisko pārstāvniecību sadarbību, kā arī sekmēsim ārvalstu investīciju piesaisti. Valsts ekonomiskās intereses ņemsim vērā, plānojot jaunu vēstniecību atvēršanu. Atbalstīsim aktīvu un visaptverošu sadarbību ar ASV, nodrošinot tās iesaisti reģionā, īpaši akcentējot ekonomisko sadarbību.

8.4. Pilnībā izmantosim Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darbu, vedot sarunas par Latvijai būtiskiem divpusējiem līgumiem. Sekmēsim Latvijai svarīgu jautājumu izskatīšanu ES-Krievijas dialoga ietvaros;

8.5.Sekmēsim aktīvu ārpolitiku, sniedzot atbalstu Gruzijai, Moldovai, Ukrainai un citām ES kaimiņvalstīm Latvijas attīstības politikas ietvaros un veicinot ekonomisko sadarbību ar reģiona valstīm;

8.6.Kā Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) prezidējošā valsts un organizējot šīs organizācijas valstu un valdību vadītāju samitu 2008. gada jūnijā, veicināsim ES Baltijas jūras stratēģijas izstrādi un BJVP reformu.

8.7.Panāksim bezvīzu režīmu ar ASV, Brazīliju un Austrāliju. Meklēsim iespējas, lai panāktu bezvīzu režīmu ar valstīm, kurās ir Latvijas tūrisma un biznesa intereses.

 

9.      Kultūra

Turpināsim līdzsvarotu kultūras nozares attīstību, rūpējoties par kultūras mantojumu un jaunas infrastruktūras radīšanu visā Latvijā, īpaši atbalstot nacionālas nozīmes kultūras institūcijas un izcilības kultūras jomā, kā arī sekmējot amatiermākslu. Mūsu mērķis ir panākt, lai turpmāko piecu gadu laikā Latvija un Rīga kļūst par Baltijas jūras reģiona kultūras dzīves centru.

 

9.1. 2008.gadā uzsāksim Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Liepājas koncertzāles celtniecību, līdztekus projekta stadijā attīstot citus nozīmīgus kultūras objektus, kuri tiks īstenoti līdzsvaroti ar valsts ekonomiskās izaugsmes tempiem.

9.2. Izveidosim Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma reģistru un saglabāsim Latvijas novadu tradīciju daudzveidību un savdabību; veiksim kultūras/tautas namu akreditāciju. Atbalstīsim Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma plašāku izplatību un izmantošanu, aktivizējot moderno informācijas un multimediju tehnoloģiju lietošanu.

9.3. Nodrošināsim minimālo kultūras pakalpojumu klāstu ("grozu") visā valstī, izlīdzinot reģionālās atšķirības un nevienlīdzību kultūras pakalpojumu pieejamībā; atbalstīsim amatiermākslas kustību un profesionālo kolektīvu veidošanos Latvijas reģionos.

9.4. Nodrošināsim sekmīgu Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi 2008. gadā, tajā skaitā Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanu sadarbībā ar Rīgas Domi.

9.5.Nodrošināsim materiālā kultūras mantojuma saglabāšanu, uzturot to atbilstoši visaugstākajiem kritērijiem, tostarp izmantojot ES struktūrfondu līdzekļus un sekmējot publiskās-privātās partnerības projektus kultūras pieminekļu atjaunošanai un saglabāšanai. Īstenosim programmu Mantojums 2018, līdz Latvijas valsts simt gadu jubilejai atjaunojot valsts nekustamos īpašumus ar kultūras funkciju; ar ES līdzekļu palīdzību īpašu atbalstu sniegsim reģionālajiem kultūras centriem, kas saistīti ar kultūras mantojuma saglabāšanu.

9.6. Atbalstīsim Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma plašāku izplatību un izmantošanu, aktivizējot moderno informācijas un multimediju tehnoloģiju lietošanu.

9.7. Atbalstīsim radošo industriju, sekmēsim moderno tehnoloģiju izmantošanu radošo produktu izstrādē un atbalstīsim šo produktu eksportu.

9.8. Veicināsim mūsdienu latviešu autoru izcilāko oriģināldarbu izplatību starptautiskajā un nacionālajā arēnā, vienlaikus rosinot jaunās paaudzes interesi un zināšanas par latviešu klasiku.

9.9. Sekmēsim mazākumtautību iniciatīvu to kultūras tradīciju saglabāšanā un kopšanā, tādējādi bagātinot Latvijas kultūras dzīvi un veicinot starpkultūru dialogu.

9.10.        Veicināsim latviešu valodas kā Latvijas valsts valodas un ES oficiālās valodas attīstīšanu un saglabāšanu.

9.11.        Turpināsim atbalstīt okupācijas seku novēršanu un upuru piemiņas godināšanu; līdz 2010. gadam uzcelsim padomju okupācijas upuru pieminekli laukumā pie Okupācijas muzeja, kā arī atbalstīsim vēsturiskos jautājumus skaidrojošu filmu uzņemšanu; līdz 2010. gadam īstenosim Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes nama projektu.

9.12.        Nodrošināsim kultūras ciešāku klātbūtni skolās, pastiprinot kultūras labvēlīgo ietekmi uz bērnu un jauniešu vērtību sistēmas veidošanos un radošo spēju atraisīšanos; sastādīsim Latvijas kultūras kanonu - izcilāko literatūras, mākslas, mūzikas un kino darbu kopu, kas jāpārzina vidējo izglītību ieguvušam cilvēkam Latvijā; atjaunosim obligātu mūzikas mācību vispārizglītojošās skolās, veicināsim kordziedāšanas tradīciju nostiprināšanu un attīstīšanu skolā.

9.13.        Atjaunosim programmu "Sakrālā tūrisma infrastruktūras objektu atjaunošana" Latvijas garīgā un kultūrvēsturiskā mantojuma - Latvijas dievnamu - saglabāšanai un atdzimšanai, rekonstruēsim Rīgas Doma baznīcu un Aglonas Baziliku.

9.14.        Nodrošināsim pienācīgu valsts arhīvos glabājamā dokumentārā mantojuma saglabāšanu un pieejamību; izveidosim Nacionālo arhīvu, apvienojot valsts arhīvus; aktīvi izmantojot jaunās tehnoloģijas, veidosim Vienoto valsts arhīvu informācijas sistēmu; līdz 2010.g. īstenosim savietota arhīvu, kino, muzeju un bibliotēku elektroniskā kataloga izveidi, turpinot profesionāli izlietot ES fondu līdzekļus.

10.  Vide

Saglabāsim vides bagātības un nodrošināsim Latvijas ilgtspējīgu attīstību

10.1.        Pilnveidosim kompensāciju mehānismu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos.

10.2.        Uzlabosim vides aizsardzības kontroles institūciju darbību, nostiprinot to administratīvo veiktspēju un produktivitāti.

10.3.        Nodrošināsim lietotās kodoldegvielas izvešanu no Latvijas, kā arī Baldones radioaktīvo atkritumu glabātavas drošību un atbilstību starptautiskajām prasībām.

10.4.        Nodrošināsim Latvijas Republikas pilnvērtīgu iesaistīšanos starptautiskajā emisiju tirdzniecībā, izveidojot klimata pārmaiņu finanšu instrumentu un sekmējot atjaunojamo energoresursu, energoefektīvu risinājumu un zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju attīstību.

10.5.        Iesaistīsimies Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanā, lai samazinātu jūras eitrofikāciju un piesārņojumu ar bīstamajām vielām, turpinot ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši vides aizsardzības prasībām un reģionālo atkritumu apsaimniekošanas poligonu būvniecību.

10.6.        Nodrošināsim NATURA 2000 teritoriju apsaimniekošanu, pilnveidojot sadarbību ar pašvaldībām, veicinot valsts un privātās partnerības projektus un iesaistot sabiedrību īpaši aizsargājamo teritoriju dabas vērtību saglabāšanā.

10.7.        Izstrādāsim un sāksim īstenot upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus, rūpējoties gan par ūdens kvalitātes uzlabošanu, gan plūdu risku apzināšanu un samazināšanu, un iesaistīsim visas ieinteresētās puses šo plānu apspriešanā pirms to apstiprināšanas.

10.8.        Veiksim nozīmīgāko vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju un novērsīsim piesārņojuma tālāku izplatību vidē. 

10.9.        Veicināsim sabiedrības izpratni par vidi, kā izglītības un pētniecības centrus tālāk attīstot Dabas muzeju un Nacionālo botānisko dārzu, kā arī sadarbībā ar Rīgas pašvaldību atbalstot Nacionālo Zooloģisko dārzu.

10.10.    Veicināsim sabiedrības līdzdalību vides aizsardzībā un saglabāšanā; īstenosim sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumus un veicināsim aktuālas vides informācijas sagatavošanu populārā formā un tās izplatīšanu; nodrošināsim plašu sabiedrības līdzdalību vides problēmu risināšanā.

10.11.    Ierakstīsim zemesgrāmatā valsts īpašumā esošās zemes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

10.12.    Lai uzlabotu sabiedrības informēšanu, pilnveidosim vides kvalitātes normatīvus, veicināsim to ieviešanu, veidosim vienotu vides monitoringa un informācijas sistēmu, savietojamu ar ES un starptautiskajām informācijas sistēmām.

10.13.    Pilnveidosim normatīvo bāzi atkritumu apsaimniekošanas jomā un uzlabosim tās piemērošanu atkritumu apsaimniekošanas problēmjautājumu risināšanā, veicināsim depozīta sistēmas ieviešanu atsevišķu veidu atkritumu apsaimniekošanai.

11.  Fiziskās aktivitātes un sports

Radīsim apstākļus veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai.

11.1.        Attīstīsim tautas sportu, bērnu un jauniešu fizisko sagatavotību, sekmējot reģionālo atbalsta centru izveidi un darbību jauno un talantīgo sportistu mācību un treniņu nodrošināšanai netālu no dzīvesvietām, nodrošinot visu veidu resursu piesaisti, īpaši paplašinot publiskās-privātās partnerības iniciatīvas.

11.2.        Pilnveidosim valsts sporta pārvaldīšanas institucionālo struktūru un funkcijas. Nodrošināsim efektīvu un koordinētu sporta politikas izstrādi un īstenošanu. Palielināsim nevalstisko organizāciju lomu sporta politikas veidošanā un realizēšanā, paredzot uzdevumu deleģēšanu sporta organizācijām. Turpināsim attīstīt sporta izglītības un sporta speciālistu sagatavošanas sistēmu.

11.3.        Noteiksim, ka valsts finansē profesionālās ievirzes izglītības programmas, kuras īsteno gan pašvaldību dibinātās izglītības iestādes, gan arī privātpersonu dibinātās izglītības iestādes un sporta klubi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form