Groza Izglītības likumu; vidējā izglītība joprojām nebūs obligāta

Likumprojektu galīgajā lasījumā atbalstīja 62 deputāti, pret nebija neviens, bet 21 tautas kalps atturējās.

Partija "Pilsoniskā savienība" (PS) Izglītības likumā rosināja noteikt, ka vidējā izglītība no 2011.gada būtu obligāta. Savukārt atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvis Dzintars Ābiķis (SCP) skaidroja, ka šobrīd ekonomiskā situācija valstī nav tāda, lai izglītības sistēmai varētu uzlikt jaunus pienākumus. Saeimas vairākums neatbalstīja šo priekšlikumu.

Līdzīgi parlamenta vairākums noraidīja arī virkni deputāta Igora Pimenova (SC) sagatavoto priekšlikumu, kas paredzēja valsts un pašvaldību iestādēs nodrošināt izglītību mazākumtautību valodās, "ja tam ir pietiekošs pieprasījums atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem" vai ļaut izglītības iestāžu nosaukumus rakstīt arī ar citiem burtiem, ne tikai latīņu. Parlamentārieši noraidīja arī apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" priekšlikumu, kas paredzēja noteikt, ka "izglītības iestāde ir tiesīga realizēt citās valstīs izstrādātas mācību programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem".

Grozījumu mērķis ir nodrošināt Izglītības likuma atbilstību pašreizējai situācijai izglītības procesā, Administratīvā procesa likumam, Augstskolu likumam, Profesionālās izglītības likumam, kā arī precizēt atsevišķas Izglītības likuma nepilnības.

Grozījumi arī paredz konkrētāku regulējumu par izglītības iestāžu nosaukumiem un turpmāk paredzēs, ka izglītības iestāžu reģistrā netiks reģistrētas divas vai vairāk izglītības iestādes ar identiskiem izglītības iestādes nosaukumiem. Tāpat ar grozījumiem ir konkretizēti pedagogu vispārīgie pienākumi, akcentējot to, ka pedagogi īpašu vērību velta izglītojamo attieksmju veidošanai.

Lai celtu pedagoga darba prestižu un lomu izglītības iestādes darbībā, Izglītības likumā noteiktās pedagoga tiesības ir paplašinātas, nosakot tiesības piedalīties izglītības procesa pilnveidē, kā arī tiesības saņemt ne tikai materiālo, bet arī informatīvo nodrošinājumu. Papildus noteiktas tiesības saņemt sabiedrības atbalstu izglītības procesa īstenošanā.

Līdz ar grozījumiem ir papildināti un konkretizēti arī izglītojamo pienākumi, īpaši uzsverot izglītojamo pienākumu neapdraudēt savu un citu personu veselību un dzīvību, ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu likumiskās tiesības un intereses, piedalīties izglītības iestādes vides sakopšanā un saglabāšanā. Tas palielinātu izglītojamo atbildību un līdzdalības iespējas, kā arī pilnveidotu dzīves prasmes un nodrošinātu pilnvērtīgāku izglītības procesa, kurš ietver gan mācību, gan audzināšanas darbu, īstenošanu.