Gulbis: pārorientēšanās uz tehniskajām zinātnēm nenotiek pietiekoši ātri  (8)

Viņš, komentējot iespējas Latvijā attīstīties informācijas tehnoloģiju (IT) iesācējuzņēmumiem jeb "start-up" uzņēmumiem, norādīja, ka katrā jomā ir jābūt vairākiem ekosistēmas elementiem, lai veiksmīgi darbotos - tostarp nepieciešami izglītoti cilvēki, laba infrastruktūra, pieejams finansējums un labvēlīga likumdošanas vide.

"Kas attiecas uz cilvēkiem ar IT izglītību – manuprāt, šo cilvēku ir stipri par maz. Mēs zinām, ka IT jomā 2020.gadā mums ir gaidāms līdz 20 tūkstošu darbinieku deficīts. Tas jautājums ir jārisina. Izglītības sistēma lēnām, bet griežas tajā virzienā, tomēr, manuprāt, ne pietiekoši ātri notiek pārorientācija no humanitāro zinātņu mācīšanās prioritāti uz tehnisko zinātņu mācīšanās prioritāti," teica Gulbis.

Viņš norādīja, ka par IT izglītības jautājumu valstī jādomā plašākā mērogā. "Līdz ar to, zinot arī Latvijas demogrāfiskās tendences, domāju, ka mums ir jādomā plašāk par šo jautājumu – tā vietā, lai tērētu milzīgi lielu laiku un enerģiju, diskutējot par to, cik liels nekustamais īpašums ir jānopērk, lai dabūtu termiņuzturēšanās atļauju, es drīzāk diskutētu, kāda izglītība vajadzīga cilvēkam, kurš te gribētu termiņuzturēšanās atļauju iegūt vai kāda profesija ir vajadzīga. Varbūt mēs varam izsludināt tādu programmu – ka mēs dodam termiņuzturēšanās atļauju IT speciālistiem, jo nav kas strādā šeit un vairo mūsu labklājību," klāstīja Gulbis.

Savukārt, vērtējot naudas pieejamību "start-up" uzņēmumu attīstībā, Gulbis norādīja, ka tā ir, tomēr tik daudz kā Silīcija ielejā vai attīstītajās Eiropas valstīs, protams, nebūs. "Jebkurā gadījumā labā prakse ir tāda, ka pirmos finansējuma apļus jebkuram "start-up" uzņēmuma tāpat ir šeit jāsavāc. Un tie piemēri mums ir labi, jo, ja pašlaik visā Baltijā ir apmēram 860 "start-up" uzņēmumi tehnoloģiju jomā, tad Latvijā ir ap 220. It kā mazliet mazāk nekā vajadzētu, bet ir," teica Gulbis.

Pēc viņa teiktā, lai veicinātu naudas jautājuma risināšanu, "Lattelecom" ir radījis savu iekšējo "start-up" akseleratoru. "Mums ir atsevišķa struktūra, kas ar to nodarbojas. Mēs uzrunājam cilvēkus ar jaunām idejām tehnoloģiju jomā un piešķiram finansējumu šo ideju risināšanai. Protams, šobrīd ir pieejamas Eiropas naudas un ir arī privātie investori, kas investē. Katrā ziņā "start-up" komūnai, kas pašreiz ir, ar tām idejām, kas viņiem ir, naudu atrast nevajadzētu būt problēmām. Mēs esam redzējuši arī pietiekoši labus piemērus – to, ka arī uz vietas var nofinansēties vismaz pirmo un otro finansējuma apli," pauda "Lattelecom" valdes priekšsēdētājs.

Savukārt ar infrastruktūru, pēc Gulbja paustā, Latvijā viss ir kārtībā. "Mums ir otrais ātrākais internets Eiropā, piektais pasaulē. Mums ir jaudīgi datu centri, tā kā infrastruktūra mums būtu," viņš teica.

Vienlaikus "Lattelecom" vadītājs kritizēja likumdošanas vidi valstī. "Kas attiecās uz likumdošanas vidi, tad šeit, protams, līdz ar solidaritātes nodokļa ieviešanu mēs esam diezgan pamatīgi atsviesti atpakaļ uzņēmējdarbības vides jomā. Pirmkārt, tāpēc, ka tas ir signāls tam, ka nodokļu politika ir nepastāvīga, otrkārt – šis nodoklis ir specifiski mērķēts uz IT un finanšu nozari – uz tām nozarēm, kas Latvijā ražo augstāko pievienoto vērtību un kas ir ar eksporta potenciālu. Līdz ar to tas ir tāds pamatīgs trieciens tieši IT nozarē. IT speciālisti ir ļoti mobili, un viņi viegli var pārvietoties starp valstīm un izvēlēties citas jurisdikcijas, kurās strādāt. Viņiem nav obligāti šeit Latvijā jāstrādā," sacīja Gulbis.

Tāpat viņš pauda cerību, ka tiks sakārots jautājums par mikrouzņēmumu nodokli (MUN). "Es ceru, ka arī MUN kaut kādā veidā sakārtos, lai tas patiešām pārveidojas no agresīvas nodokļu plānošanas instrumenta uz jaunu uzņēmumu dibināšanas instrumentu, jo MUN arī pašlaik netiek izmantots tam mērķim, kam tas ir domāts – tas masveidā tiek izmantots, lai optimizētu darbaspēka izmaksas jau esošos uzņēmumos, nevis tāpēc, lai dibinātu jaunus uzņēmumus. Uzņēmējdarbības vidē mums ir daudz kas kārtojams, un es ceru, ka valdība beidzot sāks pildīt savus sen dotos solījumus – samazināt nodokļu slogu darbaspēkam un palielināt patēriņam un kapitālam," teica Gulbis.

"Lattelecom" piedāvā integrētus elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus, sniedz telekomunikāciju, tīklu projektēšanas un izbūves pakalpojumus, nodrošina datu pārraides un IT infrastruktūras risinājumus, interneta un kontaktu centra pakalpojumus, kā arī biznesa procesu ārpakalpojumus. Skandināvijas koncernam "TeliaSonera" patlaban pastarpināti pieder 49% " Lattelecom " daļu, bet Latvijas valstij - 51%.