Gulbis: sabiedrības un valsts interesēs KNAB jābūt politiski neitrālam

Viņaprāt, ir visas iespējas, lai KNAB būtu tāds statuss kā, piemēram, Latvijas Bankai, kad parlaments lemj tikai par iestādes budžetu.

Runājot par problēmjautājumiem, Gulbis akcentēja nepieciešamību koncentrēties uz lielajām koruptīvajām shēmām un darījumiem, sevišķi ar lielo valsts uzņēmumu meitas kompānijām. Šādu darījumu naudas plūsmai patlaban nav vienotas uzskaites.

Savukārt attiecībā par tā dēvētajiem sīkajiem korupcijas gadījumiem, pēc Gulbja domām, šīs lietas jānodod kādai no citām tiesībsargājošajām institūcijām. "Sīkā korupcija ir jānodod policijai, lai gan viņiem nav tik labi rezultāti," atzina Gulbis.

Gulbis uzskata, ka ir jāuzlabo KNAB kapacitāte. Viņš domā, ka varētu mēģināt piesaistīt birojam daudz lielāku budžetu, lai KNAB darbinieku algas pielīdzinātu, piemēram, Satversmes aizsardzības biroja darbinieku atalgojumam.

KNAB priekšnieka amata pretendents uzskata, ka ir svarīgi saliedēt un motivēt darbiniekus, ir jārunā par kopīgiem mērķiem, lai gan bijušais biroja vadītājs zināmas plaisas šajā jomā ir izveidojis. Lūgts vērtēt KNAB darbu, Gulbis atzina, ka tā pašreizējā vadība - Juta Strīķe un Alvis Vilks - strādā ļoti labi. Vilku personīgi Gulbis nekad neesot saticis, bet Strīķi gan - savulaik, kad strādājis iekšlietu jomā. Gulbis nebaidās no iespējamās raksturu nesaderības, jo viņš esot tipisks komandas cilvēks un spējot sadzīvot ar dažādiem cilvēkiem.

Kā pilsonis Gulbis vēlētos no KNAB saņemt vairāk informācijas par skaļajām lietām. Viņš uzskata, ka sabiedrībai ir jāizstāsta, kādā izmeklēšanas stadijā atrodas viena vai otra skaļā lieta, protams, ja tas netraucē izmeklēšanai.

KNAB priekšnieka amata konkursa otrajā kārtā turpinās vērtēt piecus pretendentus.

Otrajā kārtā pretendentiem jau būs rakstiski jāatbild uz komisijas sagatavotiem četriem jautājumiem par biroja un priekšnieka kompetencēm. Notiks arī intervija, kuras laikā būs jāsniedz vīzija par biroja darbību un jāatbild uz komisijas jautājumiem. Katrs komisijas loceklis individuāli sniegs vērtējumu katram pretendentam, un uzvarēs tas, kurš būs saņēmis lielāko punktu skaitu.

Plānots, ka otrās kārtas rakstu darbs notiks 25.oktobrī un intervija 26.oktobrī, kad arī tiks paziņoti konkursa rezultāti. Tālāk jau premjera kompetencē būs šī jautājuma iekļaušanas valdības darba kārtībā, kas provizoriski varētu būt 8.novembrī. Gala lēmumu gan tāpat pieņems Saeima.

Konkursa otrajā kārtā padziļināti tiks vērtēta kandidātu pieredze un kompetence. Kandidātu, kuram komisijas locekļi būs piešķīruši augstāko punktu skaitu, komisija ieteiks virzīt uz Ministru kabinetu apstiprināšanai, savukārt Ministru kabinets lems par komisijas izvirzītā pretendenta ieteikšanu apstiprināšanai Saeimā.

KNAB priekšnieka amata pretendentu vērtēšanas komisiju vada Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, komisijā ir Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators Artūrs Freibergs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.

Kā ziņots, amats ir vakants pēc iepriekšējā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošanas no amata.