Jaunieceltais "Ventbunkera" valdes priekšsēdētājs Dzintars Kašs sestdien, 11.decembrī, saņēmis "dīvainu" telefona zvanu ar uzaicinājumu ierasties Ekonomikas policijā svētdien vai, vēlākais, pirmdien, lai sniegtu paskaidrojumus saistībā ar saņemto iesniegumu.
Tā kā Kašs vēlāk nav varējis piezvanīt uz telefona numuru, no kura zvanīts, jo tas bijis slēgts, viņš neplāno pats doties uz Ekonomikas policiju, kamēr nesaņems oficiālu uzaicinājumu. Pagaidām šādu uzaicinājumu Kašs neesot saņēmis.
Līdzīgus zvanus sestdien esot saņēmuši arī jaunās "Ventbunkera" padomes locekļi.
Ekonomikas policijas pārvaldes (EPP) priekšnieks Rauls Kviesītis atzina, ka no policijas sestdien ir zvanīts uzņēmuma pārstāvjiem. EPP priekšnieks kategoriski noliedz, ka struktūrvienība, kas veic pārbaudi par, iespējams, viltotiem parakstiem uzņēmuma valdes sastāva maiņā, būtu ieinteresētas lietas iznākumā un virzībā.
Kviesītis sacīja, ka uzņēmuma pārstāvji sākotnēji piekrituši ierasties policijā, taču tagad viņi paziņojuši, ka nākšot tikai pēc oficiālo ielūgumu saņemšanas. Kviesītis atzina, ka līdz vakardienas vakaram vēl neviens no "Ventbunkera" pārstāvjiem paskaidrojumus policijā nav sniedzis.
Pagājušajā nedēļā no valdes priekšsēdētāja amata atceltais Miks Ekbaums, kas ir viens no sūdzības iesniedzējiem Ekonomikas policijā, sacīja, ka viņam nekas nav zināms par iespējamo kādu grupu ieinteresētību "Ventbunkera" lietas virzībā. Viņš arī nepieļauj iespēju, ka šāda ieinteresētība varētu būt.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā notikušo AS "Ventbunkers" vadības maiņu viens no akcionāriem apstrīdējis tiesā, bet no amatiem atceltie valdes locekļi iesnieguši sūdzību ne tikai Ekonomikas policijā, bet arī Uzņēmumu reģistrā (UR).
8.decembrī "Ventbunkera" atkārtotajā ārkārtas akcionāru sapulcē, kurā bija pārstāvēti 26,96% no kopējā balsstiesīgo akciju skaita, tika nomainīta uzņēmuma padome, kas tajā pašā dienā iecēla jaunu valdi.
Sapulcē "Ventbunkera" padomes maiņu atbalstīja uzņēmuma akcionāri Olafs Berķis, Genādijs Ševcovs un Igors Skoks, kuriem pieder 0,14% akciju katram, 13,34% akciju īpašnieku Oļegu Stepanovu pārstāvošais advokāts Mārtiņš Kvēps un Berķa firmai "N&J" daļēji piederošās SIA "Kement", kuras īpašumā ir 13,19% akciju, pārstāvis Dzintars Kašs, liecina akcionāru sapulces protokols.
Sapulcē nebija pārstāvēta "Ventbunkera" kontrolpaketes - 58,15% akciju - īpašniece Nīderlandē reģistrētā firma "Yelverton Investment", Austrijā reģistrētā firma "IAG Industrieanlagen GmbH", kurai pieder 9,6% akciju, tās meitasfirma SIA "IAG" - 3,6% akciju, kā arī Jānis Blaževičs - 1,39% un Aivars Lembergs - 0,27% akciju.
"IAG" 10.decembrī Rīgas Centra rajona tiesā iesniegusi prasību atzīt akcionāru sapulces lēmumu par spēkā neesošu. Saskaņā ar likumu "Ventbunkeram" ir mēnesis laika, lai sniegtu paskaidrojumus par prasību, bet pēc tam tiks nozīmēts tiesas sēdes datums.
No amata atceltais "Ventbunkera" valdes priekšsēdētājs Miks Ekbaums iepriekš sacīja, ka līdzšinējā uzņēmuma vadība, kas akcionāru sapulci un līdz ar to arī jaunas padomes un valdes iecelšanu uzskata par nelikumīgu, vērsusies ne tikai Ekonomikas policijā, bet sūdzību par izmaiņām nekavējoties iesniegusi arī UR.
Viņš pauda pārliecību, ka lēmumi noteikti tiks atzīti par nepamatotiem, bet, vai par krimināli sodāmiem - tas esot Ekonomikas policijas kompetencē.
UR Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Maija Celmiņa iepriekš sacīja, ka atceltās "Ventbunkera" vadības sūdzība patlaban tiek izskatīta un lēmums ir gaidāms pirmdien, 20.decembrī.
Kā ziņots, "Ventbunkers" tiek uzskatīts par centrālo uzņēmumu Ventspils tranzīta biznesā. "Ventbunkeram" pieder kontrolpakete LNT, kas ir lielākais AS "Ventspils nafta" (VN) akcionārs ar aptuveni 49% akciju.
Par tranzīta jomu atbildīgais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP), komentējot izveidojušos situāciju, aģentūrai LETA pauda viedokli, ka šīs izmaiņas vairāk saistītas ar konkrēto uzņēmumu, tādēļ situāciju nozarē kopumā, viņaprāt, tās nevar ietekmēt.
"Aviācijā mēs redzam, ka katrs reiss uzreiz dod attīstību tūrisma nozarē, bet viena vai otra tonna, ko pārvadā viens vai otrs uzņēmums, nav tas, kas nozari izmaina," sacīja ministrs.
Šlesers piebilda, ka viņa rīcībā nav pietiekoši daudz informācijas, lai komentētu viena privātuzņēmuma darbību vai bezdarbību, vai arī lai nostātos vienā vai otrā pusē. "Ja vienā uzņēmumā rodas domstarpības starp akcionāriem, kā šajā gadījumā, es neko daudz nevaru palīdzēt," norādīja ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
