Ierēdņu kļūdas dēļ Valkas slimnīcai ir samazinātas valsts apmaksātas kvotas pacientu uzņemšanai, tāpēc slimnīca ambulatori nedēļā varētu apkalpot tikai četrus onkoloģijas slimniekus, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā Personīga". Veselības ministrija sola kvotas atjaunot iepriekšējā līmenī.
Protestējot pret dramatiski samazināto valsts apmaksāto pakalpojumu skaitu, īsā laikā Valkas iedzīvotāji pat savākuši vairāk nekā 500 parakstus un plāno nosūtīt vēstuli veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V). Kvotu samazinājums nav bijis plānots un tā bijusi kļūda, ziņo "Nekā Personīga".
Samazinot kvotas, onkoloģijas pacientiem dažādās audzēju attīstības stadijās pieņemšanu pie speciālista būtu jāgaida mēnesi ilgāk, un dažiem laika zaudējums var kļūt liktenīgs, norāda raidījums.
Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka veselības ministrei, Vidzemes slimnīcas galvenajai ārstei un Valkas pašvaldības vadītājam ir jāuzņemas atbildība par sekām, atsakoties pieņemt pacientus.
Pagājušajā gadā Valkas slimnīcā ambulatoro pieņemšanu pie onkologa valsts apmaksāja vidēji 12 pacientiem nedēļā. Tagad kvota ir samazināta uz 4 pacientiem nedēļā. Jaunais grafiks rāda, ka no izredzētajiem četriem pacientiem par valsts naudu ārsts var veltīt katram 15 minūtes. Pārējie var pieteikties par maksu. Taču daudzi trūkuma dēļ vienkārši paliks mājās vienatnē ar slimību bez cerībām uz palīdzību, gaidot rindā.
Onkoloģijas slimnieks Aleksandrs pats uz savas ādas izbaudījis, ko nozīmē mēnesi ilga kavēšanās vēža ārstēšanā. "Kad man atklāja to onkoloģijas slimību, tai laikā audzējs bija maziņš. Bet to mēnesi, kamēr es tiku līdz operācijai, tas audzējs bija izaudzis 3 pirkstu lielumā. Tur ir tā problēma! Jo ātrāk tu tiec, jo drošāk tev pašam kā slimniekam," stāsta Aleksandrs.
Vietējā Valkas daktere Tija Zaļkalne arī uzskata, ka jāprotestē. Svarīgi tieši, lai vismaz, pirmoreiz nokļūstot pie onkologa, nebūtu jāgaida, jo rindā gaidīšanas laiks jau tā sakrājas uz tālākajām procedūrām.
"Bieži vien ģimenes ārsts atsūta pie manis ar vai nu neskaidru mazasinību, vai kādām citām problēmām. Man viņš jāsūta tālāk uz nopietnākiem izmeklējumiem. Visur ir garas rindas, - gan kompjūteram, gan magnetorezonansei, gan zarnu izmeklēšanai, arī saistībā ar kvotām," klāstīja ārste.
Zaļkane arī atzīst, ka ir bijis gadījums, kad pacients, gaidot rindā, ir miris.
Vidzemes slimnīcas vadība, kas noteikusi samazināto kvotu skaitu, apgalvo, ka citādi nevarēja rīkoties. Valsts atvēlētie līdzekļi beigušies jau pērnā gada nogalē, visus spēkus bijis jākoncentrē neatliekamās palīdzības pacientiem. Turklāt no Veselības ministrijas Nacionālā Veselības dienesta saņemts jaunā līguma projekts ar ļoti lieliem kvotu samazinājumiem gan onkoloģijā, gan citās jomās, arī diagnostikā.
"Nu jebkurā gadījumā, ja mēs kabatlakatiņu mēģinām pārveidot par palagu, tad tur nekas labs nevar iznākt! Un līdz ar to šobrīd nepietiek finansējums visam. Šobrīd ir situācija, kad mēs saņemam, protams, mazāku finansējumu, nekā patiesībā ir pieprasījums pēc valsts apmaksātiem pakalpojumiem," stāsta Vidzemes slimnīcas vadītāja Ingūna Liepa.
Nacionālais Veselības dienests nespēja raidījumam paskaidrot, kāpēc ir samazinātas kvotas. Izrādījās, ka vainīga esot bijusi vienkārši tehniska kļūme Veselības dienesta Vidzemei nosūtītajos dokumentos. Veselības ministre apgalvo – kvotas tiks atjaunotas vismaz iepriekšējā apjomā vai pat vēl vairāk, jo finansējums būs lielāks, nekā pērn.
"Ja mēs runājam par Vidzemes slimnīcu, tad tai kā papildus finansējums klāt nāk 551 tūkstotis, kas ir vairāk nekā pusmiljons latu. Un es domāju, ka iekšēji pārdalot šo naudu un sakārtojot rindas, šī situācija būs vismaz tāda, kā pagājušajā gadā, iespējams, atsevišķās nozarēs arī labāka," skaidroja Circene.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
