Ierobežojumi un to atcelšana būtiski neietekmēs Covid-19 prognozes, pārliecināts Trojanskis
Foto: Māris Morkāns

Esošie ierobežojumi un to atcelšana būtiski neietekmēs saslimstības un hospitalizāciju prognozes, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norāda epidemiologs, Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists Ņikita Trojanskis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš atzīst, ka viņa viedoklis par ierobežojumu atcelšanu atšķiras no Veselības ministrijas (VM) un veselības aprūpes nozares aicinājuma saglabāt ierobežojumus.

Trojanskis skaidro, ka līdz 21. janvārim modelis precīzi prognozēja saslimstības ar Covid-19 attīstību. Taču, sasniedzot testēšanas kapacitātes griestus, tagad ir grūti novērtēt, kāds ir saslimstības ar Covid-19 apjoms. Pēc notekūdeņiem, modelēšanas un citiem indikatoriem - tuvojamies pīķim pēc sešām līdz septiņām dienām, pieļauj epidemiologs.

Viņš piebilst, ka lejupejošās līknes dinamiku vienmēr grūtāk prognozēt, pieļaujot trīs attīstības scenārijus, proti, saslimstība samazināsies simetriski tās augšanai, saslimstības līkne dils straujāk, kā tas bija, piemēram, rudenī lokdauna ietekmē vai arī saslimstības līkne dils lēnāk, nekā auga.

Epidemiologam intuitīvi šķiet, ka ticamāks ir variants, ka saslimstības līkne dils straujāk. Par to liecinot arī citu valstu pieredze, kur saslimstība samazinājās simetriski tās augšanai vai arī saslimstības līkne dila straujāk. Modelis liek domāt, ka mūsu sabiedrības imunitātes struktūra novedīs pie tā, ka saslimstības līkne samazināsies lēnāk, taču tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Pašlaik to esot grūti prognozēt.

Trojanskis atzīst, ka saslimušo hospitalizācija iepriekš tika prognozēta pārlieku pesimistiski.

Pirmdien Operatīvās vadības grupai (OVG) viņš prezentējis jaunākās prognozes, kurās galvenās izmaiņas – pieņēmums par hospitalizācijas risku. 6. janvāra prognozēs, ko viņš rādījis valdībā, bija pieņemts, ka Covid-19 omikrona paveids ir par 33% maigāks nekā delta paveids. Tas nozīmē, ka katram indivīdam neatkarīgi no vakcinācijas statusa ir par trešdaļu zemākā varbūtība nokļūt slimnīcā, ja viņš inficētos ar omikrona celmu, nekā deltas infekcijas gadījumā.

Ir arvien vairāk iemeslu uzskatīt, ka omikrons ir vēl maigāks nekā sākotnēji pieņemts. Valstis ziņo dažādu relatīvu maigumu pret deltu, bet lielākoties tas ir no 50% līdz 75%, skaidro epidemiologs.

Kā galveno trūkumu šādās riska samazinājuma analīzēs viņš min to, ka ir grūti ņemt vērā "slēptās" infekcijas ietekmi. Piemēram, cilvēks, kurš nav vakcinējies, bet ir izslimojis bez pozitīva testa, ar zemāku risku nokļūs slimnīcā, taču konkrētās valsts datos tas izskatīsies pēc būtiskās riska redukcijas starp nevakcinētajiem.

Lielbritānijā vai Dienvidāfrikā daudz vairāk būs inficējušies bez pozitīva testa nekā Latvijā, kam vajadzētu pārlieku optimistiski ietekmēt viņu datus par "maigo omikronu". Dānijā un Portugālē pārapstiprina aptuveni 70% riska redukciju, kas iedod cerību, ka Latvijā būs bez pārsteigumiem jeb līdzīgi.

Otrais noteicošais faktors hospitalizāciju prognozēšanā ir vidējais stacionēšanās ilgums – tas ir atkarīgs gan no iedzīvotāju vecuma un morbiditātes jeb slimīguma struktūras, gan no slimnīcu politikas, piemērām, no tā, cik ilgi slimnīcās tiek stacionēti infarkta pacienti.

Pieņemot 66% lielu relatīvu omikrona paveida maigumu, viņš apraksta ticamu maksimālo vienlaicīgi hospitalizēto pacientu skaitu atkarībā no vidējā stacionēšanas ilguma, proti, septiņas dienas – 2400 pacienti, sešas dienas – 2100 pacienti, piecas dienas – 1750 pacienti.

Trojanskis informē, ka Dānija, ASV, Dienvidāfrika ziņo, ka vidējais stacionēšanas ilgums bija intervālā no trīs līdz četrām dienām. Tas nozīmētu vēl mazāk vienlaicīgu hospitalizāciju. Viņš uzsver, ka runā par hospitalizācijām ar Covid-19 gan kā pamatdiagnozi, gan kā blakusdiagnozi.

"Pašu hospitalizācijas līknes augšanu grūti prognozēt, tāpēc izvēlos runāt par maksimālajiem hospitalizēto skaitļiem. Grūti prognozēt dinamiku, jo jau tagad hospitalizācija līknes izskatās dīvaini lēzeni," atzīst epidemiologs.

Viņš prognozē, ka slimnīcās, visticamāk, situācija ar darbinieku trūkumu šonedēļ sasniegs augstāko punktu, taču turpmāk situācija uzlabosies. Savukārt ģimenes ārstiem būs īpaši grūti vēl aptuveni divas nedēļas, un tikai tad paliks vieglāk.

Viņu visvairāk uztrauc tas, ka mirstības pieaugums Latvijai vēl tikai priekšā. Gandrīz visās valstīs ar kvalitatīviem datiem tas ir noticis. Tāpēc, iespējams, piesardzības ceļš, kuru iet VM, ir pareizais.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets par epidemioloģisko ierobežojumu mazināšanu plāno vienoties nākamās nedēļas valdības sēdē 15. februārī.

Otrdien valdības sēdē par ierobežojumu jautājumu starp valdības locekļiem izvērsās plaša diskusija pēc tam, kad Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc ziņojuma par Covid-19 saslimušajiem norādīja, ka valdībai būtu radikāli jāmaina sava pieeja attiecībā uz epidemioloģiskajām prasībām, ņemot vērā iepriekšējās prognozes, kurās Covid-19 stacionēto skaits tika paredzēts krietni augstāks, nekā tas ir pašlaik.

Valdības vadītājs aicināja iepriekšējo grafiku izstrādātājus Ministru kabinetā prezentēt aktualizētus datus, jo valdībai tie būtu ļoti noderīgi turpmāku lēmumu pieņemšanā.

Tāpat premjers pauda, ka Latvijai vajadzētu salāgot savas epidemioloģiskās prasības ar Baltijas kaimiņvalstīm, Lietuvu un Igauniju, kur nav slēgtu nozaru. Viņš minēja, ka, piemēram, Igaunijas pilsēta Pērnava kļuvusi par ļoti aktuālu Latvijas iedzīvotāju atpūtas pilsētu, un tas liek uzdot jautājumus, vai esošie ierobežojumi attaisno tagadējos mērķus - mazināt ar Covid-19 slimnīcās nonākušo skaitu.

Kariņš sacīja, ka pašlaik pieejamie dati arvien skaidrāk parāda, ka slimnīcas nenoslogosies tādā līmenī, kā tas notika deltas paveida Covid-19 uzliesmojuma vilnī. Tādēļ, premjera ieskatā, iespējams, atsevišķas normas būtu iespējams mainīt jau agrāk, tādā veidā demonstrējot elastīgumu.

Saistībā ar iepriekš Ministru kabineta sēdē rādītajiem modeļiem, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka, lai gan prognozes par hospitalizācijas rādītājiem nav piepildījušās, ar Covid-19 saslimušo personu skaits paredzēts precīzi. Cita starpā ministrs arī atzīmēja, ka modeļus radījušie eksperti bija Valsts kancelejas algoti eksperti, tādēļ jautājums par jaunu prognožu radīšanu esot novirzāms Valsts kancelejas vadītājam Jānim Citskovskim.

Atsaucoties uz pirmdienas koalīcijas sanāksmi, Pavļuts atklāja, ka asas diskusijas bijušas par to, vai Latvijā būtu jāsaglabā sertifikātu sistēma.

Tāpat Pavļuts, atbildot premjera sacītajam, atklāja, ka Kariņš maldās, ja uzskata, ka Veselības ministrija (VM) pašlaik pieņem lēmumus, balstoties uz novecojošiem datiem. VM pašlaik ievērojot to, ka saslimstības ziņā Latvija ir jau pavisam tuvu šī viļņa pīķim.

Veselības ministrs aicināja respektēt primārajā veselības aprūpē strādājošos, kuriem situācija ir ļoti smaga, tādēļ lēmumus ar ierobežojumu atvieglošanu sasteigt nevajadzētu.

Jau vēstīts, ka divu nedēļu kumulatīvā saslimstība Latvijā ir palielinājusies līdz 6301,6 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Bez minētajām pašvaldībām saslimstības līmenis ar Covid-19 augstāks nekā valstī vidēji ir arī Ādažu, Olaines un Bauskas novadā, Daugavpilī, Rīgā, Ropažu, Jelgavas, Talsu un Siguldas novadā.

Savukārt saslimstības līmenis zem 2000 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju pašlaik ir vien Varakļānu novadā.

Divu nedēļu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kurš ļauj salīdzināt saslimstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu saslimušo skaitu.

No pirmdien atklātajiem 11 144 Covid-19 gadījumiem 34% jeb 3797 ir reģistrēti Rīgā.

Jelgavā ir atklāti 666 jauni saslimušie, Daugavpilī - 517, Bauskas novadā - 365, Valmieras novadā - 357, Ogres novadā - 346, Jūrmalā - 336, Ķekavas novadā - 318, bet virknē citu pašvaldību reģistrēts mazāks jaunu saslimušo skaits.

Lielākais pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits ir Rīgā - 45 366, Daugavpilī - 5964, Jelgavā - 5573, Ogres novadā - 3442, Bauskas novadā - 3158, Liepājā - 3128, Mārupes novadā - 3080, bet Jūrmalā - 2854 iedzīvotāji.

No pirmdien atklātajiem inficētajiem 2292 ir vecumā no desmit līdz 19 gadiem, 2063 ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, 1766 - vecumā no 40 līdz 49 gadiem, bet citās vecuma grupās ir mazāk saslimušo.

Pēdējo divu nedēļu laikā saslimušo kopskaits vislielākais ir tieši skolas vecumā no desmit līdz 19 gadiem - 24 951 saslimušie jeb vairāk nekā piektā daļa no visiem inficētajiem.

Pirmdien Latvijā konstatēti 11 144 jauni Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par deviņu inficētu personu nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.

No pirmdien konstatētajiem Covid-19 gadījumiem 4399 pacienti nebija vakcinēti vai vakcinācijas kursu pabeiguši, savukārt 6745 bija vakcinēti. Kopumā pirmdien laboratoriski veikti 25 110 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem 44,4% bijuši pozitīvi, kas ir līdz šim augstākais pozitīvo testu īpatsvars.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ņikita Trojanskis Koronavīruss Covid-19 ASV Bauska Dānija Igaunija Jelgava Ķekava Krišjānis Kariņš Mārupe Ministru kabinets Ministru prezidents Olaine Pērnava Sigulda Valmiera Valsts kanceleja Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form