Abonentmaksas padome vēlas ievest papildus valsts finansējumam.
Tāpat padome ierosinās pie Saeimas Budžeta un finansu komisijas izveidot apakškomisiju sabiedrisko raidorganizāciju turpmākās attīstības noteikšanai, iekļaujot tajā speciālistus un arī padomes pārstāvjus.
Pēc Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora Rolanda Tjarves domām, pašlaik Latvijā esot visi priekšnoteikumi abonentmaksas ieviešanai, jo ir veikti pētījumi šajā jomā un ir izstrādāti vairāki varianti.
Tjarve atzina, ka gan radio, gan televīzijai ir nepieciešams alternatīvais finansējums, kas ļautu sabiedriskajām raidorganizācijām būt patiešām neatkarīgām.
Viņš arī uzskata, ka sabiedrība ir gatava maksāt abonentmaksas, ja tās tiks noteiktas atbilstoši ekonomiskajai situācijai un cilvēku iespējām tās samaksāt.
Rubeņa vēstule valdībai un Saeimai tiks nosūtīta kopā ar Finansu konsultācijas biroja ziņojumu "Sabiedrisko raidorganizāciju iespējamās tālākās attīstības koncepcijas", kurā ir sīki apskatītas abonentmaksu ieviešanas iespējas.
FKB atzinumā ieteikts NRTVP 1998.gadā izstrādātais abonentmaksu projekts, kurā video abonentmaksa varētu būt 0,6 lati mēnesī no mājsaimniecības un 1,5 lati no juridiskajām personām, kuru īpašumā ir televizors. Pēc visu iekasēšanas izmaksu segšanas abonentmaksas ieņēmumi nākamgad būtu 2,7 miljoni latu, bet nepieciešamais valsts finansējums - aptuveni 14 miljoni. Pakāpeniski abonentmaksa pieaugtu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
