Prokuratūra saistībā ar informāciju par iespējamu mēģinājumu piekukuļot tiesu Privatizācijas aģentūras darbinieces Ilonas Skadiņas slepkavības lietā 31.martā ierosinājusi krimināllietu par iejaukšanos lietu iztiesāšanā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska informēja, ka prokuratūra šādu informāciju saņēmusi marta vidū un nosūtījusi Organizētās noziedzības apkarošanas birojam (ONAB), kas veicis pārbaudi.

Pēc pārbaudes rezultātiem Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra ierosinājusi krimināllietu pēc Krimināllikuma 295.panta 1.daļas - par tiesneša vai tiesas piesēdētāja jebkādu ietekmēšanu nolūkā likt šķēršļus vispusīgai, pilnīgai un objektīvai lietas iztiesāšanai vai panākt nelikumīga sprieduma vai lēmumam pieņemšanu un pasludināšanu.

Šubrovska stāstīja, ka patlaban krimināllieta nodota ONAB izziņas veikšanai.

Jau ziņots, ka laikraksts "Čas" marta vidū rakstīja, ka par attaisnojošu spriedumu Augstākās tiesas (AT) tiesnešiem, kas lietu izskatīs apelācijas kārtībā, piedāvāti 50 000 latu.

Jau ziņots, ka AT, 18.martā apelācijas kārtībā izskatot Skadiņas slepkavības lietu, nolēma to atlikt līdz 13.maijam, jo uz tiesu slimības dēļ nebija ieradies advokāts Raimonds Liepiņš.

Apelācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesnieguši vairāki tiesājamie un viņu aizstāvji.

Rīgas apgabaltiesa Astrīdu Svipstu atzina par vainīgu smagu miesas bojājumu nodarīšanas organizēšanā un uzkūdīšanā, kā arī komerciālajā uzpirkšanā. Tiesa Svipstai piesprieda brīvības atņemšanu uz 12 gadiem, Vjačeslavam Bondarenko - uz 17 gadiem, Igoram Frolovam - uz 13 gadiem, Igoram Čikatam - uz 10 gadiem.

Savukārt Valērijam Solovjovam tika piespriests cietumsods uz četriem gadiem nosacīti. Par slepkavību tika notiesāts tikai Bondarenko, pārējiem nodarījums tika pārkvalificēts.

Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu Frolovs tika atzīts par vainīgu smagu miesas bojājumu nodarīšanas uzkūdīšanā un atbalstīšanā, Čikats - atbalstīšanā. Tiesa uzskatīja, ka vienošanās nav bijusi par Skadiņas slepkavības izdarīšanu, bet gan miesas bojājumu nodarīšanu.

Savukārt attiecībā uz Bondarenko tiesa atzina, ka viņš pārkāpis iepriekš notikušo Svipstas un Frolova vienošanos un nogalinājis Skadiņu. Tā kā slepkavību izdarījis viņš viens, tiesa no viņa apsūdzības izslēdza to, ka noziegums izdarīts personu grupā.

Tiesa konstatēja, ka nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka Solovjovs būtu zinājis par plānotajiem Skadiņai nodarāmajiem miesas bojājumiem.

Skadiņa tika noslepkavota 2000.gada 17.februārī ap plkst.9 kāda Valguma ielas nama pagalmā Rīgā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form