Neeksistējot šādam likumam, Latvijai nebūs juridisku tiesību naftas ieguvi uzsākt, kaut arī, pēc Lietuvas domām, jūras robežlīgums jau paredz naftas iegulu abpusēju izmantošanu. "Mums tur ir milzīgas iespējas, bet robežlīgums tās negarantēs," sacīja Lujāns.
Viņš arī izteica nožēlu, ka Ārlietu ministrijai ir cits viedoklis, līdz ar to Latvija nevar iestāties par nepieciešamās vienošanās noslēgšanu.
Minētā iemesla dēļ Lujāns nākamnedēļ tiksies ar Ministru prezidentu Einaru Repši un ārlietu ministri Sandru Kalnieti, lai pārrunātu šo jautājumu pirms Latvijas amatpersonu tikšanās ar jauno Lietuvas prezidentu.
Pirms vairāk nekā trim gadiem parakstīto robežlīgumu Lietuva ir ratificējusi, savukārt Latvijas Saeima to apstiprināja tikai pirmajā lasījumā 1999.gada septembra beigās.
Līguma ratifikāciju Latvijas parlamentā līdz šim kavējuši Latvijas zvejnieku protesti bailēs pazaudēt ierastās zvejas vietas. Latvijas zvejnieku pārstāvji draudējuši bloķēt lielākās Latvijas zvejas ostas, ja robežlīgums tiks ratificēts bez īpaša līguma par zveju noslēgšanas, kas garantētu izdevīgākus zvejas noteikumus Latvijas zvejniekiem, bet pret to iebilst Lietuvas zvejnieki.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norādīja, ka robežlīgumā minētajos robežas apgabalos iespējamas naftas iegulas, un tādēļ nepieciešams noslēgt līgumu par abu valstu ekonomisko sadarbību Baltijas jūras ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā, kurā tiktu noregulēti naftas ieguves jautājumi.
Lai gan šāda ekonomiskās sadarbības līguma izstrādei jau tika izveidota darba grupa, Lietuva atteicās uzsākt sarunas, pirms Latvija nebūs ratificējusi robežlīgumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
