Iespējams, jau 2009.gadā Latvijas pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās, līdzīgi kā to jau divreiz darījuši igauņi, varēs balsot, pat neizejot no mājas – gan ar noteikumu, ka mājās būs dators ar interneta pieslēgumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze" vēsta, ka Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, Iekšlietu ministrija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde strādājot pie koncepcijas izstrādes elektroniskās balsošanas ieviešanai jeb e-vēlēšanām. Arī Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji ir atbalstījuši šādu iespējamību. Pagaidām gan atbildīgajām institūcijām uz konkrētiem jautājumiem par izmaksām, balsošanas drošību, piemērojamo e-vēlēšanu modeli un tam nepieciešamo identifikācijas karšu ieviešanu atbilžu nav. Toties ir pārliecība, ka paspēšot visu izdarīt laikā. E-vēlēšanu sistēmas ieviešana gan nenozīmējot, ka vairs nevarēs balsot personiski vēlēšanu iecirknī.

"Divi gadi nav daudz, bet ir pietiekami, lai ieviestu elektronisko balsošanas sistēmu," saka Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta komunikācijas nodaļas vadītāja Elita Cepurīte. Viņa atgādina, ka arī, piemēram, Vēlētāju reģistrs, kas ir pilnīgi jauna sistēma, pirms četriem gadiem tika izveidots četru mēnešu laikā, bet citās Eiropas valstīs šādas sistēmas ieviešanai vidējais laiks esot divi gadi.

Līdz šim spriests par diviem iespējamiem e-vēlēšanu sistēmas risinājumiem Latvijā, taču galīgo lēmumu pieņems pēc koncepcijas izstrādes par e-vēlēšanu ieviešanu. Pagaidām lēmums par elektronisko balsošanu atbalstīts Ministru kabineta komitejā, koncepcijas izstrāde sākšoties pēc tam, kad šāds rīkojums būs dots valdības sēdē.

Jāpiebilst gan, ka ne visi elektroniskās balsošanas modeļi paredz iespēju izmantot internetam pieslēgtu mājas datoru. Igaunija pagaidām ir bijusi pirmā valsts pasaulē, kur e-balsošanā – 2005. gada pašvaldību vēlēšanās un šogad arī parlamenta vēlēšanās – bijusi tāda iespēja. Pērn tādu sistēmu izmantoja arī Kanādā. Tomēr visbiežāk e-vēlēšanas, kā arī e-referendumi, atsakoties no papīra biļeteniem, norit, izmantojot, piemēram, elektroniskās balsošanas mašīnas iecirkņos uz vietas. Šāda kārtība jau daudzus gadus bijusi, piemēram, Beļģijā, Austrālijā, Brazīlijā, kā arī Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs, Francijā, daudzos ASV štatos un citur. Vairākās valstīs vēlēšanās tikuši izmantoti arī ar roku aizpildāmi biļeteni, taču tie izgatavoti pēc īpašas tehnoloģijas, lai nav jāskaita ar rokām, bet varētu izmantot balsu skaitīšanas mašīnu.

Šādas vēlēšanu sistēmas kritiķi it visur, kur mēģināts ieviest līdzīgus projektus, allaž norādījuši uz drošības problēmām Proti, balsošanai izmantojot internetu, nav izslēgti hakeru uzbrukumi, identitātes viltošana un manipulācijas iespējas, skaitot balsis. E-lietu ministrijā apgalvo, ka šādas iespējas līdz minimumam tikšot izslēgtas. "Tā kā tehnoloģijas ļoti ātri attīstās, šai sistēmai valstij būtu jāpiešķir resursi, lai nodrošinātu atbilstīgu drošības līmeni. Pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā tiks veikts neatkarīgs drošības audits. Pieņemot, ka sistēmu kāds varētu mēģināt uzlauzt, jāņem vērā, ka sistēmas tiek izstrādātas tādā līmenī, lai uzlaušana un atšifrēšana prasītu daudz vairāk resursu nekā iespējamais ieguvums, sistēmu uzlaužot," skaidroja Cepurīte.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form