AFI
Foto: Latvijas vēstniecība Krievijā

Ja valdība, pieņemot valsts budžetu nākamajam gadam, piešķirs Ārlietu ministrijai (ĀM) prasītos līdzekļus, Latvija nākamgad varētu atvērt jaunas vēstniecības Īrijā, Turcijā, Kazahstānā, Japānā un Ungārijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kopumā vēstniecību atvēršanai nepieciešams papildu pusotrs miljons latu, kas ietver 1 304 017 latu uzturēšanas izdevumus, kapitālās iegādes gandrīz 20 tūkstošu latu vērtībā un nedaudz mazāk kā 10 miljonus latu ēku vai biroja telpu iegādēm. Vēstniecības iecerēts atvērt svarīguma secībā, sākot ar Īriju un beidzot ar Ungāriju.

ĀM nepieciešamību atvērt vēstniecību Īrijā pamatojusi ar to, ka pieaug Latvijas - Īrijas politiskā sadarbība, ko nosaka abu valstu drīzā kopējā dalība Eiropas Savienībā (ES). Latvija vēlas apgūt Īrijas kā ES dalībvalsts pieredzi, jo Īrija ir viena no lielākajām ieguvējām, integrējoties ES, kas spējusi veikt efektīvas reformas un optimāli izmantot ES strukturālos fondus.

Pašreiz diplomātiskos jautājumus, kas saistīti ar Īriju, kārto Latvijas vēstniecība Londonā, tomēr tās iespējas ir ierobežotas. Dublinā jau darbojas deviņu ES kandidātvalstu diplomātiskās pārstāvniecības, un Īrija ir paziņojusi par savas vēstniecības atvēršanu Rīgā, tam atrasts arī finansējums.

Latviju ar Īriju saista arī nozīmīga ekonomiskā sadarbība, kas ar katru gadu pieaug. Pēdējos gados ir pieaudzis arī viesstrādnieku no Latvijas skaits, tādēļ vēstniecības atvēršana ir nepieciešama, lai nodrošinātu normālu konsulāro darbu. ĀM aplēsusi, ka vēstniecības atvēršanai pirmajā gadā nepieciešami ap 270 tūkstošiem latu, bet ikgadējie uzturēšanas izdevumi plānoti ap 210 tūkstošiem latu.

Savukārt vēstniecība Turcijā palīdzētu pilnīgāk izmantot lielo abu valstu sadarbības potenciālu politikā un ekonomikā. Turcijai ir nozīmīga politiskā un ekonomiskā ietekme plašā reģionā - no Aizkaukāza un Tuvajiem Austrumiem līdz dienvidaustrumu Eiropai, un Latvijas diplomātiskā klātbūtne Ankarā ļautu pastarpināti attīstīt plašāku sadarbību arī ar daudzām Turcijas kaimiņvalstīm.

Vēstniecības atvēršana Kazahstānā saistīta ar ekonomiskajiem faktoriem, jo Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti ekonomisko attiecību veicināšanā ar šo politiski nozīmīgāko Centrālāzijas reģiona valsti, ko pierādīja arī Latvijas premjera Andra Bērziņa vizīte Kazahstānā septembra sākumā. Latviju īpaši interesē milzīgās šīs valsts dabas bagātības, kas paver iespējas Latvijai būt par starpnieku Kazahstānas dabas resursu transportā uz Eiropu, kā arī radītu noieta tirgu Latvijas eksportprecēm - pārtikai un tekstilmateriāliem.

Vienošanās par Latvijas vēstniecības atvēršanu Tokijā notika jau 1998.gadā bijušā prezidenta Gunta Ulmaņa vizītes laikā Japānā. Ņemot vērā arvien pieaugošo Japānas ietekmi starptautiskajā politikā, kā arī realizējot savas ārpolitikas prioritātes Āzijas reģionā, Latvijai ir izdevīgi pievērst uzmanību vienai no ietekmīgākajām reģiona valstīm - Japānai.

Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju Latvija attiecību veidošanā ar Japānu jūtami atpaliek. Latvijas kavēšanās atvērt pārstāvniecību Japānā nozīmētu arī piekāpšanos Baltijas valstu savstarpējās konkurences cīņā par eksportu un investīciju piesaisti. Latvijas vēstniecības galvenais uzdevums būtu Japānas iekšējā tirgus izpēte un konsekventa Latvijas eksportpreču popularizēšana.

Savukārt Ungārija ir vienīgā jaunā NATO dalībvalsts, kurā Latvijai nav vēstniecības. Tās atbalsts NATO paplašināšanās procesam un Latvijas dalībai NATO ir ļoti būtisks faktors. Tāpat Ungārija ir viena no pirmajām kandidātēm ES paplašināšanās procesā, un tai ir augsts ekonomiskais potenciāls. Vēstniecības atvēršana sekmētu gan ekonomisko, gan politisko sakaru padziļināšanu un intensificēšanu. Arī Ungārija ir paziņojusi par savu vēlmi atvērt vēstniecību Latvijā.

Šobrīd Latvija atvērusi vēstniecības 26 valstīs, bet vēl 18 valstīs ir Latvijas vēstnieki, kuri rezidē citur, vēsta ĀM mājas lapā atrodamā informācija.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form