Iestājeksāmens pēc saulrieta Mūzikas akadēmijā: tiesībsargs noliedz spiedienu uz vadību
Foto: LETA

Tiesībsarga birojs 4.jūlijā uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju nosūtījis vēstuli, kas tulkojama kā aicinājums iespēju robežās izvēlēties indivīdam saudzīgāku situācijas risinājumu un tā neuzliek par pienākumu akadēmijai noteikt reflektantam - septītās dienas adventistu konfesijai piederīgajam, pieņemamu iestājeksāmena laiku.

Tiesībsargs Juris Jansons gan augstu novērtējis akadēmijas vadības rīcību, pārceļot eksāmena norisi pēc plkst. 22.

Jau vēstīts, ka kāds reflektants, norādot, ka ir Septītās dienas adventists, bija lūdzis iestājeksāmenu klavierspēlē Mūzikas akadēmijā viņam pārcelt pēc saules rieta, jo reliģija neļaujot eksāmenu likt no piektdienas līdz sestdienas saules rietam. Reflektantam lūgums atteikts, bet tad šajā jautājumā iesaistījies Tiesībsarga birojs, ar kuru sazinājusies pat reliģiskās kustības vadība. 

Sūdzības Tiesībsarga birojs uzskatījis par pamatotām un sazinājies ar Mūzikas akadēmiju aicinot rast risinājumu. "Pēc šī spiediena, akadēmija arī nolēma vienam studentam rīkot īpašu eksāmenu pēc saulrieta," atzina akadēmijas rektors Artis Sīmanis.

Tiesībsarga birojā portālam „Delfi" atzina, ka, izvēloties iestājeksāmenu vai jebkuru citu centralizētu pārbaudījumu laiku, augstskolām ir tiesības ņemt vērā ne tikai konkrētā indivīda, bet arī citu studentu un sabiedrības intereses un noteikt visām iesaistītajām pusēm piemērotāko un pārbaudījumu mērķim un specifikai atbilstošāko laiku.

Šā gada 4.jūlijā uz Mūzikas akadēmiju tika nosūtīta vēstule, kas jāatzīmē nebija tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā. „Šajā gadījumā tā bija tulkojama kā aicinājums, bet ne pienākums, iespēju robežās izvēlēties indivīdam saudzīgāku situācijas risinājumu," norādīja birojā.

Tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību ir vienas no svarīgākajām cilvēka pamattiesībām, kas aizsargātas ne tikai Satversmē, bet arī Latvijai saistošajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos. Tā ir nesaraujami saistīta arī ar Satversmē noteikto diskriminācijas aizliegumu un tiesiskās vienlīdzības principu. Reliģijas brīvība sevī ietver divus galvenos aspektus - tiesības ticēt un tiesības praktizēt reliģiju, kas ir uzskatāma par šīs brīvības ārējo izpausmi. Personas tiesības ticēt nav ierobežojamas, tomēr tiesības praktizēt reliģiju saskaņā ar Satversmes 116.pantu ir ierobežojamas līdzīgi kā citas konstitucionāla ranga brīvības.

Izvērtējot katras personas reliģijas brīvības ierobežojumu, kam jābūt noteiktam likumā, vispirms ir jāizvērtē ierobežojuma mērķis.

Šāda ierobežojuma pamatā var būt citu cilvēku tiesības, sabiedrības intereses, valsts un sabiedrības drošība un citi likumīgi pamati. Visbeidzot šādam ierobežojumam ir jābūt piemērotam mērķa sasniegšanai un samērīgam ar personai radītajām grūtībām, norādīja Tiesībsarga birojā.

Tādējādi, izvērtējot reliģijas brīvības ierobežojumus pārbaudes lietu ietvaros, tiesībsargs vadās no konkrētās situācijas apstākļiem, izvērtējot gan ierobežojuma smagumu, gan sabiedrības vai citu personu intereses.

Tomēr gan attiecībā uz reliģijas brīvības, gan citu pamatbrīvību ierobežošanu, ja vien konkrētā situācija to saprātīgi pieļauj, tiesībsargs aicina izvēlēties indivīdam saudzīgāku risinājumu.

Jau vēstīts, ka Mūzikas akadēmijas rektors uzskata, ka šāda situācija - eksāmena pārcelšana, nav īsti pareiza, jo valstī ir viena likumdošana, kurai arī ir jāpielāgojas. Augstskolas maģistratūras programmas studijas arī notiekot sestdienās, lai studenti varētu apvienot mācības ar darbu orķestros. Tāpat daudzi koncerti notiek sestdienās un, kā tad šādas reliģijas pārstāvis tālāk varēs veiksmīgi darboties darba tirgū, norādīja rektors.

Pārējie seši reflektanti eksāmenu esot kārtojuši jau sestdienas rītā, bet vienam jaunietim eksāmens noteikts pēc plkst.22:17. Augstskolai arī bija jāorganizē eksāmena komisija un jāapmaksā virsstundas.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Juris Jansons Mūzika Reliģija Satversme Tiesībsargs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form