Ilgstoši trūkst datu un analīzes – Kariņu satrauc lēmumu par Covid-19 pieņemšanas process
Foto: Valsts kanceleja

Svarīgu datu un analītikas trūkums traucē valdībai pieņemt racionālus lēmumus un valstij pēc iespējas labāk izmantot visus resursus Covid-19 izplatības ierobežošanā un seku novēršanā, atzīst Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tāpēc viņš devis rīkojumu Veselības ministrijai apzināt visus iespējamos testēšanas resursus valstī, kā arī no citām ministrijām sagaida vairāk analīzes, lai valdība spētu pieņemt labākus lēmumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmdien, 8. februārī, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes portāls "Delfi" jautāja Kariņam, vai viņš ir neapmierināts ar Veselības ministrijas darbu, jo dienas pirmajā pusē bija izplatījis paziņojumu par rīkojuma došanu ministrijai par testēšanas jaudu apzināšanu un regulāri testējamo grupu paplašināšanu.

Kariņš atbildēja, ka pagājušā nedēļā valdība uzzināja ko jaunu – pirmsskolas pedagogi ar Covid-19 slimo tikpat bieži kā ārsti, par kuriem zināms, ka tā ir augsta riska grupa. "Taču tad mums beidzot iedod datus arī par citām grupām, un izrādās, ka arī pirmsskolas pedagogi ir šāda grupa. Protams, ka tas izraisa jautājumu, kāpēc mēs nedarām vairāk, lai pasargātu šādus cilvēkus," teica valdības vadītājs.

Viņš atzina, ka "viens jautājums, ko vēl arī diskutēsim valdībā, ir vakcinēšana. Ja gribam, lai strādā skolas un bērnudārzi, tad ir jautājums, vai nevajadzētu arī dot priekšroku šiem darbiniekiem, kam jāiet uz darbu, un lai pasargātu viņus. Otrs – ko mēs varam darīt vairāk, lai testētu. Mēs vairākus mēnešus pēc kārtas esam dzirdējuši, ka valstī tiek darīts viss, lai būtu maksimālā testēšana kapacitāte, bet, medijos parādās informācija, ka visa kapacitāte varbūt netiek izmantota".

"Mums ir jāizmanto visas iespējas, kas mums ir. Izeja ir kopējā vakcinācija, bet dažādu iemeslu dēļ šobrīd valstī nav daudz vakcīnu, ko vakcinēt," teica Kariņš, norādot, ka tas process gan tiek organizēts un sakārtots un tuvākajos mēnešos vakcīnas ienāks.

"Taču no otras puses mums ir svarīgi darīt pēc iespējas visu, lai tie cilvēki, kam jāiet uz darbu un jābūt kontaktā ar citiem cilvēkiem, tiktu pēc iespējas bieži testēti un tiktu atklāti un izolēti asimptomātiskie gadījumi. Testēšana, testēšana, testēšana ir pamatu pamats visam. Rīkojums ir tēmēts uz to, lai tiešām izdarām visu, lai paplašinātu mūsu testēšanas kapacitāti. Ilgstoši mēs esam valdībā un Krīzes vadības padomē dzirdējuši frāzes, ka mums ir ideāli un kārtībā, bet izrādās, ka, iespējams, mēs varam vēl vairāk. Mums ir jāizmanto šīs iespējas, jo ir runa par to, kā mēs varam pasargāt sabiedrību, un tas mums kopīgiem spēkiem ir jādara, lai viens otru pasargātu. Testēšana ir viens svarīgs posms visā tajā," teica Kariņš.

Savukārt atbildot uz žurnālistu jautājumu, ko katrs koalīcijas partneris domā par mājsēdes turpināšanu, Kariņš sacīja, ka mums un arī citām valstīm ir vairāk jāuzdod jautājums, kādā veidā vajadzētu pieņemt lēmumus, kā vislabāk ierobežot Covid-19.

"Vai tam vajadzētu būt tā – ko viens domā, ko otrs domā –, vai arī tam vajadzētu pēc iespējas būt balstītam kaut kādos pierādījumos. Protams, mūsu mērķis ir pieņemt pierādījumos balstītus lēmumus, bet mums ir grūtības, jo ļoti bieži mums trūkst datu. Rītdien Iekšlietu ministrija valdībai piedāvās savu redzējumu par mājsēdes un robežu kontroles pasākumiem. Taču ir skaidrs no datiem septiņu dienu griezumā, ka 11. janvārī sāka jūtami samazināties saslimstības rādītāji, bet pēc divām nedēļām tas mainījās un atkal sāka izlīdzināties un pieaugt. Tajā laikā mājsēde acīmredzot deva savu rezultātu, bet ir jautājums, ja mājsēde turpinās šobrīd un citi pasākumi turpinās, tad kāpēc vairs nav saslimstības kritums, bet ir pieaugums?" vaicāja Kariņš.

"Ja mēs varētu uz to atbildēt, mēs varētu daudz precīzāk veikt jebkāda veida ierobežojumus. Izaicinājums ir, vai mums spēs piedāvāt analītisku piedāvājumu, kāpēc šobrīd skaitļi iet uz augšu? Var būt daudz un dažādi iemesli. Mēs ilgstoši meklējam, kā tikt pie datiem, kas palīdz mums pieņemt racionālu lēmumu. Visu šo laiku mēs faktiski ciešam no tā, ka mums lielā mērā trūkst analītisko datu. Mēs neesam vienīgā valsts, kam nav šādu datu, bet jebkurā gadījumā tas ir ierobežojošs faktors, un tad diemžēl kļūst svarīgi, ko domā viens vai otrs. Kā valdības vadītājs gribu tikt vaļā no tā, ko domā viens vai otrs, un tik pie labākas analīzes. Tas ir tas, ko es prasu no visām ministrijām, ka mums jāsāk vairāk analizēt un mazāk ierosināt ar emocijām vai izjūtām," skaidroja Kariņš.

"Delfi" jau ziņoja, ka, tā kā Covid-19 pandēmija sabiedrības dzīvi ietekmēs salīdzinoši ilgu laiku, sabiedrības drošai sadzīvošanai ar Covid-19 pandēmiju un drošas tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas modeļa īstenošanai nepieciešams kāpināt Covid-19 testēšanas jaudu, kā arī paplašināt pastāvīgi testēto grupu loku un nodrošināt riska grupu regulāru, visaptverošu testēšanu, uzskata Kariņš.

Lai pilnībā apzinātu Covid-19 testēšanas iespējas Latvijā, Kariņš pirmdien, 8. februārī, uzdevis Veselības ministrijai steidzami iesniegt izskatīšanai valdībā informāciju par pieejamajām un izmantotajām Covid-19 testēšanas jaudām Latvijā.

Ministru prezidents rezolūcijā norādījis, ka sagatavotajā materiālā ir jāietver arī informācija par paraugu noņemšanas un pārbaužu jaudām un plānotajiem kapacitātes palielinājumiem.

Kariņš arī uzdevis Veselības ministrijai iesniegt priekšlikumus, kā vistuvākajā laikā nodrošināt riska grupu visaptverošu un regulāru testēšanu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Iekšlietu ministrija Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Jaunie projekti