Infografikas: Vai Latvijā vēlas padomju laiku atgriešanos un atbalsta Uzvaras dienu?
Foto: LETA

Krievvalodīgo daļa, kas atzīmē Uzvaras dienu, pēdējo desmit gadu laikā saglabājusies nemainīga, taču latviešu vidū svinētāju skaits būtiski sarucis, liecina pirmdien publicētais jaunākais Latvijas Sociālās atmiņas monitorings.

Monitoringā noskaidrota sabiedrības attieksme pret dažādiem Latvijas vēstures problēmjautājumiem, piemiņas vietām un piemiņas dienām, portālu "Delfi" informēja Sociālās atmiņas pētniecības centra izpilddirektors Andris Saulītis. Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar monitoringa, kas atklāj, kā pēdējo gadu laikā ir mainījusies sabiedrības sociālā atmiņa, kopsavilkumu.

Attieksme pret PSRS okupācijas un aneksijas periodu

Kaut gan Latvijā joprojām eksistē atšķirīgi skaidrojumi par to, kā Latvija kļuva par PSRS sastāvdaļu, turpinās samazināties atbalsts versijai, ka tā bija brīvprātīga pievienošanās, liecina dati par 2017. gadu. Tāpat dati liecina, ka 1940. gada notikumu kontekstā saglabājas milzīgas atšķirības starp latviešu un krievvalodīgo vērtējumiem.

Iedzīvotāju atbalsts PSRS iebrukuma versijai palicis nemainīgs, tomēr vienlaikus var fiksēt pārmaiņas starp neizlēmušajiem, šo respondentu īpatsvars ir būtiski pieaudzis. Pētnieki Saulītis un Mārtiņš Kaprāns secinājuši, ka Latvijas sociālajā atmiņā ir vājinājusies polarizācija attiecībā uz padomju okupācijas tēmu, vienlaikus gan ir pieaugusi nenoteiktība.

Attieksme pret padomju periodu

Padomju periods daudzu respondentu atbildēs vērtēts pozitīvi. Tomēr pēdējos piecos gados tas ir pieredzējis vērā ņemamu kritumu, liecina monitoringa dati.

2017. gada dati norāda, ka latviešu vidū pozitīvais vērtējums ir nozīmīgi samazinājies, bet krievvalodīgo vidū tas faktiski ir palicis nemainīgi augsts. Pētnieki pieļauj, ka latviešu vidū šāds kritums, iespējams, ir skaidrojams ar Krimas aneksijas efektu. Pētnieki arī novērojuši tendenci: jo indivīds vecāks, jo pozitīvāka attieksme pret padomju periodu.

2017. gada aptaujā atkārtoti iegūti dati par to, cik ļoti iedzīvotāji vēlas, lai Latvijā atjaunotu padomju režīmu. Kā skaidro pētījuma autori, šis jautājums ļauj pārbaudīt pēcpadomju nostalģijas robežas. Aptaujas rezultāti parāda, ka 70,7% respondentu ir pret šādu hipotētisku scenāriju.

Attieksme pret Uzvaras dienu

Kopumā Latvijas sabiedrībā kopš 2010. gada nav būtiski mainījies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atzīmē Uzvaras dienu. Tomēr šīs dienas piemiņai ir izteikta etnolingvistiskā polarizācija, secina Kaprāns un Saulītis.

To krievvalodīgo daļa, kas atzīmē Uzvaras dienu, pēdējo desmit gadu laikā saglabājusies nemainīga, taču latviešu vidū tas būtiski sarucis un šobrīd to atzīmē vien 5%.

Līdzīga tendence vērojama attieksmē pret Uzvaras dienas iekļaušanu oficiālo svētku kalendārā. Kaut gan kopumā atbalsts 9. maijam kā oficiālai piemiņas dienai ir būtiski sarucis, attieksmes maiņa vērojama tikai latviski runājošo ģimeņu vidū.

Latviešu respondentu vidū ir pilnīgs vai daļējs atbalsts Uzvaras dienas kā oficiālai piemiņas dienai piecu gadu laikā ir samazinājies par 16 procentpunktiem. Savukārt tādu respondentu īpatsvars, kuri ir pret šādu ideju, pieaudzis attiecīgi par nepilniem 13 procentpunktiem.

Visbiežāk tie, kuri atbalsta Uzvaras dienas oficiālu atzīmēšanu, pozitīvi vērtē arī padomju laiku, liecina monitoringa dati.

Oficiālo svētku un atceres dienu pieminēšana

No oficiālajām svētku un atceres dienām lielāko daļu sabiedrības spēj mobilizēt divas dienas: visvairāk 18. novembris (to ir atzīmējuši 72% iedzīvotāju), kā arī Lāčplēša diena (57%).

Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu 4.maijā svin aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju. Kopš 2010. gada to iedzīvotāju skaits, kuri atzīmē šo dienu, ir pastāvīgi pieaudzis.

Turklāt aizvien vairāk iedzīvotāju apmeklē tieši publiskos pasākumus, kas rīkoti par godu šai atcerei, savukārt atzīmēšana ģimenes un draugu lokā palikusi nemainīga. Vairums svinētāju gan ir latvieši (37%), mazāk krievvalodīgo (16%).

Jaunākais monitoringa ziņojums balstīts uz SKDS veikto Latvijas iedzīvotāju aptauju šī gada februārī, aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus. Pētījumu veicis Sociālās atmiņas pētniecības centrs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtu.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Lasāmgabali SKDS 18. novembris 4. maijs Lāčplēša diena 9. maijs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form