Paula Stradiņa klīniskā univeritātes slimnīca (PSKUS) visu ārkārtas situācijas laiku turpinājusi uzņemt pacientus, kuriem akūti bijusi nepieciešama palīdzība, un vairākkārt aicinājusi cilvēkus sazināties ar savu ģimenes ārstu un neatlikt palīdzības meklēšanu, ja tāda nepiešama. Tomēr atsevišķos gadījumos slimnīca secinājusi, ka iedzīvotāji, iespējams, ne vienmēr to sadzirdējuši, portālam "Delfi" atzina PSKUS sabiedrisko attiecību pārstāve Janita Veinberga.
"Esam centušies iedzīvotājiem caur dažādiem komunikācijas kanāliem pavēstīt, ka slimnīca turpina darbu, tādēļ vajadzības gadījumā esam uz vietas! Jautājums, vai cilvēki to vienmēr sadzird un vai seko uzticamiem informācijas kanāliem, jo arī mēs šajā laikā esam saskārušies ar situāciju, kad mums jautā – "Kā, vai tad jūs strādājat? Kaut kur taču teica, ka viss ir ciet," Tādās situācijās, protams, ir skumji," stāsta Veinberga.
Nesenā intervijā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ārstniecības direktors Haralds Plaudis portālam "Delfi" atzina: RAKUS ārsti novērojuši: lai arī turpinās Covid-19 pandēmija, neviens citas slimības "nav atcēlis," un tie pacienti, kas pēdējā laikā iestājas slimnīcā ar citām saslimšanām, nevis Covid-19, tomēr ir novēloti un smagi.
Plaudis pieļāva, ka varbūt cilvēkus lielākoties sasniedz tikai informācija par jauno koronavīrusu un cilvēki "varbūt baidās, nezina, kautrējas vai nesaprot", ka var vērsties pie ģimenes ārsta un vajadzības gadījumā doties uz slimnīcu arī tad, ja ir citas nopietnas veselības problēmas. "Slimnīca ārstē ikvienu neatliekamu pacientu. Ja laikus nevēršas pēc palīdzības, var nomirt tāpat kā no Covid-19," uzsvēra Plaudis. Tāpēc RAKUS ārstiem esot bažas, ka var pienākt brīdis, kad slimnīcas būs pārslogotas ar novēlotiem, smagiem saslimšanas gadījumiem, piemēram, sirds asinsvadu slimībām.
Otras universitātes līmeņa slimnīcas, kas uzņem pieaugušos, PSKUS, ārsti savukārt šobrīd vēl nevarot apstiprinoši pateikt, ka ir pamats bažām par iekavētām, ielaistām saslimšanām pandēmijas laikā. Ārkārtējās situācijas laikā slimnīcā samazinājusies akūto pacientu plūsma, taču tam ir zināms iemesls – tās ir Neatliekamā medicīnas palīdzības dienesta ieviestās izmaiņas hospitalizācijas kārtībā. Proti, atsevišķu profila pacientus, tajā skaitā hroniskos, nogādā zemākā līmeņa slimnīcās reģionos, nevis universitātes slimnīcās. Līdz ar to arī uz Stradiņiem atved smagākus pacientus, novērojis slimnīcas neatliekamās medicīnas centra vadītājs Valērijs Ratobiļskis. Tāpat arī jūtami samazinājusies ambulatoro pacientu plūsma ar nenozīmīgiem veselības traucējumiem.
Tiesa, Stradiņa slimnīcā ir vēl kāds novērojums – salīdzinot ar martu, ir vairāk akūtu insultu. "Ja martā tie bija no viena līdz diviem pacientiem dienā, tad pašlaik atsevišķās dienās ir četri līdz pieci pacienti, kuriem nepieciešama hospitalizācija insulta vienībā," stāsta Veinberga.
RAKUS savukārt novērots, ka šobrīd samazinājis infarktu skaits. Plaudis pieļāva, ka varbūt cilvēki tiešām sēž mājās, nav tik daudz fizisku aktivitāšu un nav pārāk daudz uztraukumu.
Stradiņos tāda iezīme savukārt neesot manīta, Neatliekamās medicīna centrā akūtu infarktu skaits dinamikā nav mazinājies, un tie pārsvarā ir nopietni smagi pacienti. Slimnīcas ārstu ieskatā, būtu nepieciešams ilgāks laiks datu izpētei un salīdzināšanai.
Jau vēstīt, ka no 20. aprīļa paplašināta plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kas tiks nodrošināta stingri ievērojot piesardzības pasākumus. RAKUS ārstniecības direktors Plaudis portālam "Delfi" savukārt norādīja, slimnīcā atjaunotas ir pirmreizējās ambulatorās konsultācijas. "Tas nozīmē, ka hroniskais pacients īsti netiek pie ārsta speciālista slimnīcā, taču jāatceras, ka var konsultēties ar ģimenes ārstu," viņš norāda. Ja ģimenes ārsts konstatē, ka pacientam nepieciešama stacionāra ārstēšana, viņam ir tiesības pacientu nosūtīt uz slimnīcu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
