AFI
Foto: Andrejs Tiknuss

Paredzamā iepirkumu sliekšņa paaugstināšana, kas ļautu nepiemērot iepirkuma procedūru gadījumos, kad preču vai pakalpojumu vērtība nepārsniedz 92 755 latus, bet būvdarbu izmaksas 200 000 latu, "dod vairāk ekonomiskā labuma, nekā ļaunuma", sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien izplatījis paziņojumu, norādot, ka 27.oktobrī Ministru kabineta komitejā (MKK) akceptētie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ievērojami paaugstinās korupcijas iespējas iepirkumu jomā Latvijā.

Tiknuss atzīmēja, ka korupcijas riski pastāv vienmēr.

Viņš uzsvēra, ka ir jāseko līdzi tam, kā tiek ievērots likums par valsts mantas izšķērdēšanas novēršanu, kas ir vistiešākā iestādes vadītāju atbildība par to, kādā veidā tiek tērēti uzticētie līdzekļi.

IUB vadītājs atzīmēja, ka jau vēsturiski tā ir bijis, ka KNAB "cīnās pret iepirkumu sliekšņa paaugstināšanu", taču, pēc viņa domām, kas sakrīt arī ar valdības uzstādījumu, iepriekšminētās izmaiņas likumā dos lielāku ekonomisko labumu.

LETA jau ziņoja, ka KNAB ieskatā līdz ar izmaiņām likumā absolūti lielākā daļa valsts un pašvaldību iepirkumu tiks veikti bez pilnvērtīgas kontroles, skaidriem vērtēšanas kritērijiem un dokumentācijas, kā arī, izslēdzot uzņēmēju iespējas brīvi konkurēt un apstrīdēt pieņemtos lēmumus.

Finanšu ministrijas iesniegtie un MKK akceptētie grozījumi paredz, ka gadījumos, kad valsts vai pašvaldības institūcija vēlas iepirkt preces vai pakalpojumus 1000 līdz 92 755 latu vērtībā vai veikt būvdarbus līdz 200 000 latu vērtībā, tiek publicēts informatīvs paziņojums par līgumu IUB mājaslapā un noteikts piedāvājumu iesniegšanas termiņš.

Ņemot vērā, ka grozījumi neparedz iepirkuma procedūras veikšanu šādos gadījumos, tad institūcijai nav jāveido iepirkuma komisija un būtībā iepirkumu var veikt viens darbinieks, kas neatbilst korupcijas risku novēršanas principiem, norāda KNAB.

Iepirkuma veikšanai nav jāsagatavo dokumentācija, nav jānorāda vērtēšanas un izvēles kritēriji, līdz ar to nav iespējams noskaidrot, vai līdzekļi ir izlietoti efektīvi, un uzraugošajām iestādēm būs neiespējami vērtēt ar iepirkumu organizēšanu saistītās amatpersonu darbības. Turklāt uzņēmējiem netiek paredzētas iespējas apstrīdēt iepirkuma nosacījumus, uzskata KNAB.

IUB publicētie dati rāda, ka grozījumos paredzēto iepirkuma līgumsummu 2007.gadā pārsniedza tikai aptuveni 2,4 % no visu noslēgto iepirkuma līgumu skaita, līdz ar to var prognozēt, ka, stājoties spēkā grozījumiem, iepirkuma procedūras varētu tikt piemērotas ļoti retos gadījumos, jo visas iegādes varēs veikt, nepiemērojot nekādu regulējumu.

Nekontrolēta rīcības brīvība, liela apjoma budžeta līdzekļus (pēc 2007.gada datiem, līgumu kopsumma sastādīja ap pusotru miljardu latu) izlietojot praktiski bez jebkādiem noteikumiem, rada nopietnas bažas par to, ka var tikt lobētas atsevišķu komersantu intereses, ierobežojot citu uzņēmēju iespējas piekļūt valsts resursiem, uzskata KNAB.

KNAB veiktās izmeklēšanas liecina, ka valsts amatpersonas pat salīdzinoši stingra regulējuma apstākļos mēdz pielāgot iepirkumu tehniskās specifikācijas un nolikumā iekļautās prasības, lai apmaiņā pret kukuli piešķirtu līgumu slēgšanas iespēju konkrētam pretendentam. Ir iegūti pierādījumi gan tam, ka kukuļa apmērs ir bijis noteikts 10% apmērā no ikkatra noslēgtā iepirkuma līguma summas, gan arī tam, ka pretendentu un pasūtītāju starpā tiek slēgtas aizliegtas vienošanās par iepirkumu sadali.

KNAB regulāri saņem uzņēmēju un privātpersonu sūdzības par iespējamu valsts amatpersonu koruptīvu rīcību, veicot iepirkumus.

Arī IUB izskatītās sūdzības liecina, ka pasūtītāji samērā bieži pārkāpj Publisko iepirkumu likuma noteikumus un nolikumā iekļauj citus pretendentus izslēdzošas prasības vai sadala iepirkumus, lai samazinātu līguma summu un izvairītos no likuma piemērošanas.

KNAB atgādina, ka korupcijas radītās pievienotās vērtības dēļ valsts budžetam var tikt nodarīti ievērojami zaudējumi, jo paaugstinās cenas, nepaaugstinoties pakalpojumu kvalitātei. Korupcija degradē uzņēmējdarbības vidi, izslēdzot vai izkropļojot konkurenci, jo tiesības sniegt pakalpojumus publiskajam sektoram iegūst nevis labākais, izdevīgākais un konkurētspējīgākais, bet tas, kuram ir sakari ar lēmumu pieņēmēju. Tiek apdraudēta publisko lēmumu leģitimitāte, jo tiek pieļauts, ka vieni iegūst neproporcionālu labumu uz citu rēķina.

KNAB vēlas vērst atbildīgo institūciju uzmanību uz to, ka publiskie iepirkumi ir augsta korupcijas riska joma visā pasaulē, tādēļ kontroles mazināšana var radīt ievērojamus zaudējumus valsts un pašvaldību budžetam, nevis, kā paredzēts, sniegt ietaupījumu.

KNAB norāda, ka Eiropas Savienības direktīva obligāti neprasa noteikt tik augstu minimālo līgumcenas slieksni. Vienlaikus jāatzīst, ka Rietumeiropas valstis var ieviest augstus iepirkuma sliekšņus, jo šajās valstīs pastāv kvalitatīva institūciju iekšējā kontrole un efektīva lēmumu apstrīdēšanas sistēma.

Ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju, cenu pieauguma apstāšanos un pat krišanos atsevišķos sektoros, salīdzinoši augsto korupcijas līmeni iepirkumos, nepilnības institūciju iekšējā kontrolē un iespējās saukt pie atbildības amatpersonas par pārkāpumiem iepirkumu veikšanā, KNAB uzskata, ka minimālos līgumcenas sliekšņus var paaugstināt tikai tad, ja ir noteikta kārtība vai vienkāršotas procedūras iepirkumu veikšanai zem noteiktā līgumcenas sliekšņa, iekļaujot prasības nodrošināt atklātību, brīvu konkurenci un iespējas apstrīdēt iepirkuma nosacījumus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form