Izgāzušies daudzmiljonu projekti vides jomā; aizdomas par 300 tūkstošu izšķērdēšanu
Foto: stock.xchng

Atskatoties uz pēdējos desmit gados realizētajiem projektiem bīstamo atkritumu jomā - uzglabāšanas poligonu Zebrenē un dedzināšanas kompleksu Olainē, redzams, ka tie faktiski ir izgāzušies. Olaines iekārta nav sākusi strādāt, bet Zebrene plānotajā apjomā nestrādā un visticamāk arī nestrādās, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Abos projektos kopumā ieguldīti ap deviņiem miljoniem latu, tomēr Zebrenes poligons uzbūvēts vismaz piecreiz par lielu, savukārt Olaines iekārta vispār netiek darbināta un jau tiek domāts par tās likvidēšanu. Vienlaikus Vides un reģionālās attīstības ministrijai uzdots izvērtēt iespējas sodīt amatpersonas, kuras pieļāvušas līdz pat trīssimt tūkstošu latu izšķērdēšanu šo projektu īstenošanas laikā, nepietiekami kontrolējot noslēgto līgumu izpildi.

Pie Olaines bīstamo atkritumu sadedzināšanas kompleksa no ārpuses par pamestību un bezjēdzību nekas neliecina. Dedzinātavas skurstenis gan nekūp, toties visu teritoriju – biroju ēku, garāžas, noliktavas un visu citu šeit aktīvi izmanto privāta kompānija "BAO." Šo kompleksu, pat neraugoties uz pamatīgiem iedzīvotāju protestiem, savulaik uzcēla valsts. Tagad izrādās, ka pati valsts to īsti nav ne izmantojusi, nedz arī plāno vairs izmantot. "Šķiet, ka saprātīgākais risinājums būtu to likvidēt;" atzīst vides un reģionālās attīstības ministra padomniece vides jautājumos Maija Vanaga, uzsverot, ka "ar šā brīža skatījumu un zināšanām par atkritumu apsaimniekošanu, ir pilnīgi skaidrs, ka toreiz tie lēmumi tika pieņemti nepareizi, bet mums nav informācijas, ka tie lēmumi būtu pieņemti nepareizi apzināti."

Iekārtu iegādājās divtūkstošo gadu sākumā par divarpus miljoniem ASV dolāru, no kuriem pusi sedza Dānija. Paralēli tam uzbūvēja ēkas, iekārtoja teritoriju un nolīga apsaimniekotāju – AS "BAO". Kopumā šim projektam tērēti 2,7 miljoni latu. Tomēr izrādījās, ka iekārta pārāk bieži lūzt un to pa īstam tā arī nesāka darbināt. Turklāt izrādījās, ka daudz lētāk bīstamos atkritumus ir eksportēt dedzināšanai uz kaimiņvalstīm, nevis to darīt tepat uz vietas.

"BAO" valdes priekšsēdētājs Māris Kalniņš "de facto" apliecina, ka "šī iekārta nespēj sasniegt tādu jaudu kā iekārtas tehniskajos parametros ir aprakstīts, (..) un, no šā brīža cenām skatoties, ir absolūti nelietderīgi viņu darbināt, pat neraugoties uz citām izmaksām."

Pagājušajā gadā veikts pētījums apliecina, ka dedzināšanas iekārtas atlikusī vērtība ir nulle, bet to atjaunot un lietot būtu dārgāk nekā nopirkt jaunu, modernāku iekārtu. Pa visiem šiem gadiem iekārta darbināta 2006.gadā, sadedzinot vien ap 600 tonnām atkritumu, kas ir trešdaļa no viena gada plāna. Nākamajā gadā iekārta remontēta un uzlabota, bet ar to arī faktiski iekārtas aktīvais mūžs beidzies.

Neraugoties uz to, ka projektu Olainē jau nemitīgi vajāja neveiksmes, ar pārspīlētu optimismu paralēli tika plānots un īstenots arī bīstamo atkritumu apglabāšanas poligons Zebrenē. Šeit poligona izbūvē un apsaimniekošanas tehnikas iegādē iztērēti 6,7 miljoni latu. Poligonu atklāja pirms divarpus gadiem un tur apglabāti nepilni 2000 t atkritumu, kas nav pat puse no viena gada plāna.

Ņemot vērā, cik strauji mainās atkritumu apsaimniekošanas paņēmieni pēdējos gados, Eiropā pieņemts poligonus plānot un būvēt ne vairāk kā uz 20 gadiem. Arī Zebrenes poligona apjomi teorētiski bija plānoti 20 gadu periodam. Tai skaitā šeit bija jāapglabā izdedži no Olaines dedzināšanas iekārtas. Vēriens Zebrenē izrādījās pārlieku plašs un tagad ir skaidrs, ka tik daudz bīstamo atkritumu Latvijā tomēr nerodas un būs labi, ja poligonu izdosies piepildīt 100 gados. Attiecīgi poligona uzturēšana kļuvusi gaužām neekonomiska. "Varbūt šobrīd izskatās, ka ir ekonomiski neizdevīgi, bet ilgtermiņā tas nozīmē, ka mums tik drīz nebūs jāpiemeklē jauna vieta, jāpiegružo jauna vieta. Šobrīd tas sliktākais, ka tie aprēķini ir bijuši pārmērīgi optimistiski," raidījumam "de facto" atklāj Vanaga.

Arī Zebrenes poligonu apsaimnieko AS "BAO". Savulaik aptuveni trešdaļa kompānijas tās dibināšanas brīdī piederēja valstij, bet pārējā - privātpersonām. Laika gaitā īpašumtiesību proporcija izmainījusies, līdz 2006.gadā valsts nolēma savus atlikušos piecus procentus nodot privatizācijai par pāris tūkstošiem latu. Tas notika gandrīz vienlaikus ar atkritumu dedzinātavas atklāšanu, un bija likti pamati Zebrenes poligona projektam. Par "BAO" īpašnieku kļuva Jānis Vilgerts, kurš iepriekš, Einara Repšes valdības laikā, bija Vides ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņš partijai "Jaunais laiks" pēdējo desmit gadu laikā ziedojis vairāk nekā 50 tūkstošus latu.

Par kļūdaini aprēķinātajiem megaprojektiem, kas nu valstij ir acīmredzami neizdevīgi, atbildīgos nemeklēs. Ar vienu mazu izņēmumu. Tagad radušās šaubas, vai AS "BAO" veikusi tai uzticēto Olaines dedzināšanas iekārtas uzturēšanu un konservāciju tādā apjomā, kā to paredzēja ar valsti noslēgtie līgumi. Tiek pieļauts, ka valsts amatpersonas nav kontrolējušas līgumu izpildi. Saskaņā ar līgumiem firmai par darbiem vairāku gadu garumā samaksāti 326 tūkstoši latu.

Kalniņš pārmetumus noraida, skaidrojot, ka "BAO" bija noslēgti līgumi par uzturēšanu ar Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūru, un tur bija aprakstīts, kas jādara: "nebija jau tur nekas milzīgs. Tas, ko mēs darījām - iedarbinājām elektromotorus, mehāniskās detaļas padarbinājām, iesmērējām, lai nerūsē un viss (..) Mēs nevienā brīdī neesam solījuši, ka kurināsim telpas, žāvēsim un darīsim." Izgatavotāji gan ieteikuši ierīci turēt siltumā, bet, vai to prasījuši arī noslēgtie līgumi, nav zināms.

Amatpersonas, kuras bija atbildīgas par līgumu slēgšanu - Andris Abramenkovs un Māris Bremšs "de facto" interviju atteica, tomēr telefoniski bija gatavi apgalvot, ka nekāda izšķērdība nav notikusi. Arī bijušais vides ministrs Raimonds Vējonis (2002.-2011.), (ZZS) iesaka nemeklēt vainīgos, un par kļūdu sauc vien neveiksmīgi izvēlēto dāņu tehnoloģiju: "Par līdzekļu pārskaitīšanu atbild ne ministrs, bet valsts sekretārs un viņa vietnieki, un arī līgumus slēdz par konkrētām lietām. Tas, ka tur bija nepieciešams veikt konservāciju, tas ir – ja nav pieprasījuma, un nav gatavi vest atkritumus sadedzināšanai par to summu, kas tika piedāvāta, tad iekārta, lai viņu varētu iedarbināt un tā neietu zudībā, tai ir jāveic konservācija. Tā kā es pieļauju, ka atbilstoši par konservāciju arī ir maksāts."

Tagad, pēc nupat kā pabeigtas revīzijas, Valsts kontrole ieteikusi Vides un reģionālās attīstības ministrijai izvērtēt iespēju saukt pie atbildības esošās un bijušās valsts amatpersonas par līdz pat 326 tūkstošu latu budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, nekontrolējot līgumu faktisko izpildi. Ministrija tuvākajā laikā plāno sākt iekšējo auditu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form