IZM kavējas ar projektu konkursa izsludināšanu jaunatnes organizāciju atbalstam  (5)

Viņa norādīja, ka gadījumā, ja kāda jauniešu organizācija šajā laika periodā neīsteno citus projektus, tās darbība ir apgrūtināta. Turklāt šādu praksi IZM īsteno ik gadu.

IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece jaunatnes jomā Randa Ķeņģe skaidroja, ka projektu izsludināšana ir aizkavējusies, jo izstrādāta jauna kārtība finansējuma sadalei, kas turpmāk nepieļaušot pārtraukumu jaunatnes organizāciju finansēšanā. Ministre vakar esot parakstījusi nolikumu un jau tuvākajā laikā tiks izsludināta pieteikšanās projektu konkursam.

Jansone kritizēja arī to, ka jaunā plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu programmās jaunatnes organizācijām ir paredzēts mazs atbalsts, turklāt nav veikts līdzdalības process ar jaunatnes organizācijām.

Šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē IZM un Kultūras ministrijas pārstāvji diskutēja par jaunatnes politiku un sabiedrības saliedētību.

Lai arī valsts finansē un tiek rīkoti daudzveidīgi pasākumi, tomēr Latvijas Jaunatnes padomes pārstāve atzina, ka jauniešiem nav izpratnes par to, kas ir pilsoniskā līdzdalība un tikai 17% jauniešu darbojas kādā no jaunatnes organizācijām, aptuveni trešdaļa jauniešu iesaistās brīvprātīgajā darbā. Latgalē vērojama kaimiņvalstu dezinformācijas ietekme, kā rezultātā vērojama polarizācija. Viņa rosināja turpināt rīkot kultūras un sporta pasākumus jauniešiem, kas veicina saliedētību starp dažādu tautību un sociālo slāņu jauniešiem.

Deputāti atzinīgi novērtēja Kultūras ministrijas ilgtermiņa kultūrizglītības programmu "Latvijas skolas soma", kas arī pandēmijas apstākļos nodrošināja digitālās kultūras norises, tādējādi skolēniem bagātinot mācību procesu.

Programmas vadītāja Aija Tūna stāstīja, ka, piemēram, Cēsu novada pedagogi atzinuši, ka tieši programma "Latvijas skolas soma" palīdzēja pedagogiem padarīt mācības ekrānos saistošas un daudzpusīgas.

Tūna norādīja, ka kultūras norises spēcina skolas vecuma bērnu un jauniešu piederības sajūtu un valstisko identitāti, kā arī rosina skolēnus domāt un runāt par personīgi un sabiedriski nozīmīgām tēmām, raisa emocijas un sniedz jaunas zināšanas, tādējādi, palīdzot sasniegt izglītības mērķus.

Skolēnu dalība kultūras norisēs viņiem veicina inovatīvu domāšanu, radošu problēmu risināšanu un elastību, tā palīdzot gūt panākumus šodienas ekonomikā un attīstīt augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus.

Kā programmas īpašos ieguvumus un potenciālu Tūna minēja to, ka programmā iekļauti pilnīgi visi skolēni, tādējādi viņi var gūt kopīgu pieredzi. Kultūras un mākslas valoda ir saprotama visiem, arī tiem, kuriem vēl nav pietiekamas latviešu valodas zināšanas.

Turklāt pasākumi pieejami arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Palīdz mācību procesā, sniedzot atšķirīgu veidu, kā uztvert informāciju. Mazinās attāluma ietekme uz pieejamo izvēli un tiek iesaistītas arī ģimenes.

Vadītāja uzsvēra, ka skolotāji programmu novērtē tādēļ, ka tā tiek īstenota ilgtermiņā nevis ir īslaicīgs projekts, kas pēc noteikta beidzas.