Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiekritīs Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasībām par vēlamo slodžu balansēšanas veidu no nākamajā mācību gadā, jo neredz iespējas tam iegūt papildu nepieciešamo finansējumu, žurnālistiem trešdien sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Politiķe norādīja, ka budžeta gads šobrīd ir pusē, tāpēc nevarot runāt par kādām izmaiņām, ja pedagogiem nāktos strādāt bez papildu finansiālā ieguvuma. Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) esot apliecinājis, ka šajā gadā IZM nevar rēķināties ar papildu finansējumu, lai jaunā veidā sabalansētu pedagogu slodzes.
Čakša uzskata, ka LIZDA piedāvājums turklāt neatrisinātu pedagogu pārslodzi. "Arodbiedrības piedāvājums nevis samazina pārslodzi, bet rada jaunas vakances. [Mēs] nosacīti piemaksājam, bet slodze nesamazinās. (..) Ja ir labi apmaksāta slodze, balanss izkārtojas dabiski," sprieda politiķe.
Tam iebilst arodbiedrība. Čakšas atteikšanos ieguldīt finansējumu "nesakārtotā sistēmā" LIZDA interpretē kā "ļoti rupju pārmetumu" par nelietderīgi iztērētu finansējumu, ko valdība piešķīra pērn. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga apgalvoja, ka skolu direktori un dibinātāji "ir tiešām ļoti daudz strādājuši", lai virzītos slodžu balansēšanas virzienā.
Lai turpinātu slodžu balansēšanu no septembra, nepieciešamo finansējumu LIZDA aicinājusi ņemt no rezervētā finansējuma profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanai.
Vanaga uzskata, ka atteikšanās balansēt slodzes no septembra ir negatīvs vēstījums pedagogu saimei, jo IZM atkāpjas no streika vienošanās izpildes.
IZM un LIZDA trešdien turpināja sarunas par pedagogu slodžu balansēšanu. Diskusijā piedalījās arī finanšu ministrs un pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un izglītības pārvaldēm. "Tas sarunām iedod citu dinamiku, jo beidzot satiekas darba devējs ar darba ņēmēju," vērtēja Čakša.
Pie vienota redzējuma, tostarp par to, ko nozīmē pedagoga slodzes sabalansēšana, IZM un LIZDA arvien nav nonākušas. Divu dienu sarunas rezultējušās tikai ar atteikšanos no ieceres par maksimālā stundu skaita noteikšanu vienam pedagogam. Trešdienas pēcpusdienā Vanaga medijiem vēl pauda apņemšanos "sēdēt [IZM] un turpināt uzstāt uz risinājumiem".
Jaunos slodžu balansēšanas principus virzīs līdz ar jauno finansēšanas modeli "Programma skolā". Tas nozīmē, ka jauno finansēšanas modeli ieviesīs visās pašvaldībās vienlaicīgi no 2025.gada septembra, apstiprināja Čakša.
IZM ieceri jaunnedēļ, 27.maijā, skatīs arī LPS Izglītības un kultūras komiteja.
Par progresu IZM un LIZDA sarunās trešdien interesējās arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti. Komisijas sēdē IZM iepazīstināja ar ieceres sākotnējo versiju. Tāpēc deputāti aicināja ministriju atkārtoti prezentēt slodžu balansēšanas principus pēc tam, kad noslēgsies publiskā apspriešana un saskaņošana mēneša beigās.
Pedagogu darba slodzes balansēšana bija viena no LIZDA streika prasībām. Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā, taču arodbiedrībai un IZM joprojām ir atšķirīgi redzējumi, kā to īstenot.
IZM piedāvā no 2025.gada 1.septembra visiem pedagogiem pāriet uz vienotu normālo darba laiku - 40 stundu darba nedēļu. Ministrija rosina arī noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas vai nodarbības. Proti, mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.
Savukārt pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un tās sadalījumu plānotu izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā.
Pedagogu arodbiedrību satrauc, ka IZM piedāvājums varētu samazināt darba stundu vērtību, līdzīgi kā tas jau notika 2016. un 2023.gadā.
Turpretī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) ir pārliecināta, ka ar piedāvājumu pedagogu slodžu sabalansēšanai virzās uz to, ka pedagogiem tiks apmaksāta katra darba stunda neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nolīgti un kāda slodze viņiem iedalīta. Pēc viņas paustā, IZM piedāvājums pedagogiem pāriet uz 40 stundu darba slodzi no 2025.gada 1.septembra ir tāds pats, kādu piedāvā citviet pasaulē, rēķinot astronomiskās stundas.
"Skolotājiem nāk līdzi vēsturiskā sajūta, ka mēs nesamaksājam par visām stundām, tādēļ gribu apliecināt, ka mēs virzāmies uz to, lai nākamajā gadā katra stunda skolotājiem tiktu apmaksāta neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nodalīti un kāda slodze viņiem iedalīta," uzsvēra politiķe.
Viņa arī piebilda, ka piedāvātais risinājums paredz lielāku uzticēšanos skolu direktoriem un pašvaldībai, veicinot viņu autonomiju. Par to bažas izteikusi LIZDA, taču Čakša norādīja, ka svarīgi direktoriem un pašvaldībām iedot vadlīnijas, kādā veidā pedagogu slodze drīkst tikt veidota, lai nebūtu situācija, ka skolotāji ir pārstrādājušies.
