Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ādamsons iepriekš presē atzina, ka komisija vēlas uzzināt Guļāna viedokli par to, kā un cik ilgā laikā jāveic ģenerālprokurora darbības pārbaude, jo no tā lielā mērā atkarīgs arī komisijas darbības ilgums.
Ādamsons atklāja, ka gadījumā, ja ar Guļānu neizdosies panākt kopīgu izpratni par prokuratūras likuma tulkošanu, komisija varētu apsvērt iespēju darīt zināmus atklātībai visus tās rīcībā esošos faktus par pedofilijas skandālu, nosaucot arī visu liecinieku minēto amatpersonu vārdus.
BNS jau ziņoja, ka Ādamsons nolēmis atkārtoti vākt parakstus par ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa darbības pārbaudi.
Viņš BNS pauda pārliecību, ka arī otrreiz savāks nepieciešamo skaitu deputātu parakstu, lai pieprasītu Guļānam norīkot Augstākās tiesas tiesnesi veikt pārbaudi par ģenerālprokurora darbības likumību.
Šādam pieprasījumam nepieciešams savāk ne mazāk kā trešās daļas Saeimas deputātu parakstu.
Jau ziņots, ka Guļāns ir nolēmis nenorīkot īpaši pilnvarotu tiesnesi ģenerālprokurora darbības pārbaudei, jo 52 deputātu iesniegtais pieprasījums neatbilda prasībām, kas noteiktas prokuratūras likumā.
Šādas pārbaudes sākšana varēja būt sākums Skrastiņa atlaišanas procedūrai, ja īpaši pilnvarots tiesnesis konstatētu kādu no likumā noteiktajiem ģenerālprokurora atlaišanas pantiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
