Protestu paredzēts izskatīt atklātā tiesas sēdē, uz kuru, iespējams, tiks konvojēts arī bijušais BB Uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents.
Šteinerte BNS vēl pirmdien atzina, ka vēlētos pabeigt lietas izskatīšanu “tīri no profesionālā viedokļa — izdarītā darba dēļ”, jo tai esot veltīts ilgs laiks un tērēta nodokļu maksātāju nauda.
Savukārt piesēdētāja Zinaīda Lāce, kura atbalstīja Laventa pieteikto noraidījumu, BNS sacīja, ka nevēloties atgriezties BB procesā.
“Man nav arī morālu tiesību to darīt. Es domāju, ka nespēšu visu to atsākt, visu to pacelt, visā tajā iedziļināties,” teica Lāce.
Neviens no BNS aptaujātajiem juristiem neatminējās gadījumu, ka Augstākās tiesas Senāts izskata lietu par tiesneša noraidīšanu, ne arī ka kāds būtu par to sūdzējies.
BNS jau ziņoja, ka 29. oktobrī Rīgas apgabaltiesā pēc tiesājamā eksbaņķiera Aleksandra Laventa un viņa advokātu prasības piesēdētāji nolēma noraidīt tiesnesi Šteinerti, kas vadīja lietas izskatīšanu ilgāk nekā gadu.
Piesēdētāju domas par noraidījumu dalījās, tomēr atbilstoši likumam, ja piesēdētāji nespēj vienoties, tiesnesis no lietas izskatīšanas tiek atstādināts. Piesēdētāja, kas pieņēma noraidījumu, savu lēmumu nevarēja pamatot, tāpēc prokuratūra par šo lēmumu iesniedza protestu.
Protests pamatots ar to, ka tiesas piesēdētāju lēmumā nav atspoguļoti nekādi kriminālprocesā paredzētie nosacījumi, kas var būt par pamatu tiesneša noraidīšanai atbilstoši kriminālprocesa kodeksa 27. pantam.
Tiesājamais Lavents, tāpat kā viņa advokāte, piesakot noraidījumu, apšaubījuši Šteinertes objektivitāti. Savukārt piesēdētāji lēmumā konstatējuši, ka izteikumi par Šteinertes neobjektivitāti ir nepamatoti un tie kategoriski noraidīti.
Lavents uzskata, ka tiesnese slēpj pierādījumus, kas ir viņam labvēlīgi un pēc tiesneses noraidīšanas pat vērsās ar lūgumu Ģenerālprokuratūrā ierosināt pret Šteinerti krimināllietu. Tomēr prokuratūra atteica ierosināt krimināllietu, jo nekādi pārkāpumi Šteinertes darbā ar lietas materiāliem nav konstatēti.
Pēc tam kad prokuratūra iesniedza protestu par tiesneses noraidīšanu, tiesājamo advokāti Senātā vērstās ar lūgumu atcelt lēmumu par viņu aizstāvamo apcietināšanu, tomēr senatori rīcības sēdē nolēma šo sūdzību noraidīt, jo šādi lēmumi tiesas procesa laikā neesot pārsūdzami.
Tiesai BB krimināllieta tika nodota jau 1997. gada 16. jūnijā, bet lēmumu par visu triju tiesājamo apcietināšanu tiesa pieņēma 1998. gada 25. septembrī.
Pie Šteinertes krimināllieta atrodas kopš 1998. gada augusta. Pirms Šteinertes lietas izskatīšana bija uzticēta tiesnesei Ainai Saulītei un Voldemāram Zariņam. Saulīte pati atteicās no lietas izskatīšanas, bet Zariņš tika noraidīts, jo viņa dzīvesbiedre bija zaudējusi naudu BB.
Tiesājamie — Lavents un bijušais BB prezidents Tālis Freimanis, kā arī bijušais bankas Investīciju daļas darbinieks un uzņēmuma “Birojs L&A” vadītājs Alvis Līdums — apsūdzēti naudas sistēmas graušanā ar nodomu vājināt Latvijas Republiku, mantas piesavināšanā lielos apjomos, dokumentu viltošanā un citos noziegumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
