Latvijā izveidots jauns elektroniskais kardioloģijas pacientu reģistrs, kas ir izcils kontroles mehānisms, lai sekotu līdzi pacientu plūsmai un ārstēšanas līdzekļu sadalei, kā arī sekmētu stingru vadlīniju ievērošanu ārstēšanas procesā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Sadarbojoties un daloties pieredzē, būs iespējams uzlabot kardioloģijas pacientu ārstēšanu gan Rīgā, gan reģionos, informē Latvijas Kardiologu biedrības prezidents Andrejs Ērglis.

Vēl joprojām sirds un asinsvadu slimības ir visbiežākais nāves cēlonis Latvijā - 55,9% no visiem mirušajiem. Izplatītākā diagnoze ir koronārā sirds slimība.

Lai uzlabotu ārstēšanu, akūtu koronāro sindromu un cerebrovaskulāru sindromu (AKCS) reģistrā tiek apkopota informācija par akūtu kardioloģisko slimnieku skaitu, par ārstēšanas un AKS diagnostikas iespējām dažādos valsts stacionāros un slimnīcās. Reģistrs ļauj arī prognozēt cilvēku skaitu slimnīcās un nepieciešamo medikamentu daudzumu, vienlaikus kontrolējot objektīvu to izlietošanu.

Ar datu palīdzību reģistrā iespējams kontrolēt gan ārstēšanas kvalitāti, gan ārstēšanas rezultātu dažādos valsts reģionos. Tas ir svarīgs solis efektīvai informācijas apmaiņai starp reģioniem un centru, informē sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Skadiņa.

Reģistra izveide ļauj prognozēt un plānot slimnīcas resursus, līdz ar to ekonomēt līdzekļus, kas tiek izlietoti pacientu ārstēšanai. Prognozēts arī, ka samazināsies uzturēšanās ilgums slimnīcās, tai skaitā intensīvās terapijas palātā, efektīvāk tiks novērstas medikamentu radītās komplikācijas, kā arī samazināsies atkārtotu procedūru skaits. Slimnīcas spēs uzņemt lielāku skaitu pacientu un nodrošināt kvalitatīvāku ārstēšanu.

Ar jaunā reģistra palīdzību pacienti kļūs izglītotāki, tiks veicināts ārstu profesionālais līmenis, praksē ieviesta kvalitatīva un standartizēta slimnieku ārstēšana atbilstoši mūsdienu praksei.

Jaunajā AKCS reģistrā apkopoti dati par 35 slimnīcām - 5 Rīgas stacionāriem un 30 reģionālajām slimnīcām. Reģistrs ir daudz komplicētāks, jo tiek analizēti specifiski rādītāji, diagnostiskie kritēriji, kā arī ietverts plašāks datu klāsts. Pirmo reizi akūtu koronāro sindromu reģistrs Latvijā tika izveidots 2001.gadā Latvijas Kardiologu biedrības vadībā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form