Jautāts, vai Maizītim darbā nevarētu traucēt viņa jaunība, Guļāns sacīja, ka gluži otrādi - kandidāta vecums varētu būt viņa pluss. Lai Maizīti apstiprinātu, viņam būs pietiekami labi jāspēj sevi prezentēt Saeimas deputātiem.
Valsts prezidente uzskata, ka šobrīd Maizīša kandidatūras izvērtēšana ir Saeimas un Augstākās tiesas kompetencē, tādēļ plašāks komentārs par viņu pagaidām netiks sniegts, BNS sacīja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.
Maizītis, tāpat kā iepriekšējais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš, nāk no Cēsīm. Viņš dzimis 1961.gadā, 1984.gadā absolvējis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. No 1984.gada strādājis par vecāko izmeklētāju Iekšlietu ministrijas Valmieras rajona starprajonu izmeklēšanas nodaļā, 1991.gadā sācis strādāt par Cēsu rajona prokuratūras izmeklētāju, no 1994. gada bijis virsprokurors. Viņš ir precējies, 1989.gadā dzimusi meita Anna.
Maizīti jau iepriekšējā kandidāta nosaukšanas reizē neoficiāli minēja kā vienu no iespējamiem kandidātiem. Presē minēts, ka viņu uzskata par vienu no "Skrastiņa komandas", kopā ar bijušo ģenerālprokuroru viņš arī mācījies ASV.
Šī ir jau otrā Guļāna izvirzītā kandidatūra, kas tiek iesniegta pēc līdzšinējā ģenerālprokurora Skrastiņa atlūguma iesniegšanas, jo iepriekšējo kandidatūru - Augstākās tiesas senatoru Ilgaru Zigfrīdu Šepteri - Saeima noraidīja, jo daļai deputātu bija aizdomas, ka savā līdzšinējā darbībā viņš ne vienmēr rīkojies nesavtīgu interešu vadīts.
Skrastiņš savu atkāpšanos pamatoja ar to, ka nevēlas, lai Saeima grozītu prokuratūras likumu viņa dēļ, nosakot vienkāršāku ģenerālprokurora atlaišanas kārtību. Viņš arī neesot varējis izturēt nepārtraukto prokuratūras kritiku un spiedienu.
Par Skrastiņa darbību ģenerālprokurora amatā tika veikta arī pārbaude, kuru ierosināja 57 Saeimas deputāti. Pārbaudē Skrastiņa rīcībā pārkāpumi netika atklāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
