Tieslietu ministrija (TM) izstrādājusi likumprojektu "Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums" paredzot, ka Latvijā publiskās vietās nedrīkstēs nēsāt seju aizsedzošus apģērbus – burkas un nikābus, žurnālistiem ceturtdien pastāstīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ceturtdien Tieslietu ministrija (TM) saistībā ar likumprojektu organizēja preses pasākumu, kurā tieslietu ministrs Rasnačs, TM parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks, TM Nozaru politikas departamenta direktore Jekaterina Macuka un Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesors Leons Taivāns informēja par šāda aizlieguma nepieciešamību un aktualitāti Latvijā.

Likumprojektā paredzēts noteikt ierobežojumu aizsegt seju publiskās vietās. Tā anotācijā norādīts, ka likumprojekta mērķis "ir nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu".

"Atšķirībā no vienkārša musulmaņu sievietes lakata jeb hidžāba, burka, nikābs u.c. seju aizsedzošie apģērbi nav vienkārši reliģisks apģērbs. To nēsāšana var tikt uztverta kā politisks akts, kas pauž neiecietību pret mītnes zemes kultūru, civilizāciju un paražām," likumprojekta anotācijā brīdinājusi TM. "Ierobežojums tiek ieviests, lai aizsargātu citu cilvēku labklājību un tikumību," pauž tā autori.

"Vispirms, ja mēs runājam par seju aizsegiem, ir jāsaprot, ka aiz tā slēpjas vesela pakete, kas nav draudzīga Eiropas sabiedrībai, Eiropas kultūrai un arī Latvijai," žurnālistiem sacīja Taivāns.

"Daudzās islāma zemēs galvas segas un sejas aizsegi tiek aizliegti. Īpaši tas attiecas uz seju aizsedzošiem nikābiem," turpināja profesors.

"Vispirms jau jāsaka, ka hidžābs ir vesela pakete, kuru cenšas ieviest tie, kas uzstāj uz modernā, politiskā islāma ieviešanu visā pasaulē. Vispirms hidžābs nozīmē, ka sieviete ir pakļauta vīram, ka vīram ir tiesības viņu sist," skaidroja LU profesors, sakot, ka "sievietei ir jāsamierinās ar to, ka vīrs var apņemt vēl trīs sievas."

"Hidžābs ir sava veida karogs. Šie sejas aizsegi apliecina islāma klātbūtni vienā vai otrā politiskā telpā, valstī. Tas ir savā veidā kara pieteikums. Islāma izpratnē pasaule dalās islāma pasaulē un kara pasaulē, kur ir jācīnās par islāma iedzīvināšanu," turpināja profesors, piebilstot, ka nikāba filozofija ir sekojoša: "ja vīrietis izrāda seksuālu nenoturību, tad vainīga tur ir sieviete."

"Praktiski šo sejas aizsegu nēsātāji piesaka jaunu, izolētu, etniski reliģisku kopienu tajā zemē, kur tie parādās. Mēs zinām, kādas problēmas ir Francijā, Grieķijā, es negribētu tādas pašas problēmas Latvijā," pauda Taivāns. "Es domāju, ka šāda veida filozofija nav pieņemama Eiropas vidē un nav pieņemama Latvijā," piebilda profesors.

TM likumprojekta anotācijā vērsusi uzmanību uz to, ka Latvijā "ir izteikta kristietības ietekme, kas neparedz sejas aizsegšanu, kā arī tautas folklorā, ticējumos un dzīvesziņā netiek piekopta sejas aizsegšana pilnībā personas ikdienas dzīvē".

"Persona, kura uzvilkusi burku, var turēt rokās, piemēram, nazi vai šaujamieroci, un blakus esošie cilvēki to vienkārši nevarēs pamanīt, un nespēs apzināties, ka atrodas briesmās," skaidrots anotācijā. Tāpat norādīts, ka burkas vai nikāba nēsāšanas aizliegums publiskās vietās samazinās arī risku, ka vīrietis, ietērpies burkā, varētu piekļūt sievietēm un mazgadīgām meitenēm.

Saskaņā ar likumprojektu, publiska vieta jebkura vieta, kura, neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas, kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi.

Par publisku vietu ir uzskatāmas arī izglītības iestādes, medicīnas iestādes, valsts un pašvaldību iestādes, kredītiestādes, veikali, apdrošināšanas sabiedrības, teātri, kultūras nami, publisko pasākumu norises vietas, kā arī parki un ielas.

Par publisku vietu neuzskata reliģisko organizāciju dievnamus, lūgšanu telpas, telpas, kurās notiek reliģiskā darbība, kā arī slēgtus privātus pasākumus, kas notiek publiskā vietā. Tāpat ierobežojums neattiecas uz privātpersonai piederošo nekustamo īpašumu.

Vienlaicīgi likumprojekts paredz izņēmumus, kad attiecīgais ierobežojums netiek piemērots. Kā skaidroja Iesalnieks, izņēmumu loks ir pietiekami plašs un saprātīgs.

Ierobežojums netiek piemērots: profesionālo pienākumu izpildei, sporta nodarbību un pasākumu dalībniekiem, mākslas pasākumu dalībniekiem, valsts vai tautas svētku un kultūras pasākumu dalībniekiem, laika apstākļu dēļ, veselības stāvokļa dēļ.

Pašlaik normatīvajos aktos nav noteikts vispārīgs aizliegums sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu.

Latvija nav pirmā valsts, kurā plāno ieviest ierobežojumu attiecībā uz sejas aizsegšanu publiskās vietās. Aizliegums ir ieviests Francijā un Beļģijā, kā arī Šveices, Spānijas un Itālijas atsevišķās pilsētās.

Pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, Latvijā ir piecas sievietes, kuras nēsā pilnu galvassegu, kas aizsedz seju pilnībā.

Rasnačs gan vērsa žurnālistu uzmanību, ka apgalvojums, ka likums rakstīts tikai šīm piecām sievietēm, neiztur kritiku. To personu loks, uz kurām attieksies likums, ir krietni plašāks, tostarp visi potenciālie iebraucēji, viesstrādnieki.

Vienlaikus plānots izstrādāt grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot administratīvo atbildību par ierobežojuma – aizsegt seju publiskās vietās – neievērošanu.

Par likumprojektu vēl būs jālemj valdībai un Saeimai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Dzintars Rasnačs Jānis Iesalnieks Tieslietu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form