Jaunā veselības reforma: skeptiski pozitīvi vērtējams solis pareizā virzienā

Savukārt par ministrijas piedāvāto traumpunktu darbības modeli speciālistu viedokļi ir galēji pretēji – vieni norāda, ka piedāvātais risinājums ir labākais iespējamais, bet citiem šķiet, ka iznācis vien "čiks".

Ceļš ir pareizs, bet jāiet gudri

Vienlaikus viņš norādīja uz slimnīcu paustajām bažām, vai iecerētie kompensācijas mehānismi - mājas aprūpe, sociālās aprūpes slimnīcas un neatliekamā medicīniskā palīdzība - būs pietiekami efektīvi un vai tos finansēs pietiekamā apjomā, it īpaši lauku apvidos. "Slimnīcu vadītāju viedoklis lielākoties bija kritisks," atzina Rēvalds.

Tomēr, viņaprāt, slimnīcu pārprofilēšana ir neizbēgams un loģisks solis, un slimnīcu vadītāju pretošanās tam ir saistīta ar iesīkstējušiem uzskatiem un bažām zaudēt finansējumu. "Slimnīcas žņaudz mūsu sistēmu," sacīja Rēvalds, norādot, ka "mums ir no padomju laikiem mantots neefektīvs mehānisms ar lielu gultu skaitu" – augstāku nekā vidēji "civilizētajā pasaulē".

Rēvalds atzina, ka dažu slimnīcu rīcība ir "degradējusi" līdzšinējos mēģinājumus pārveidot slimnīcas par dienas stacionāriem, jo bieži šī reforma notikusi formāli – nomainīts tikai nosaukums, samazinājies finansējums, bet faktiski pacienti ārstēti tāpat kā līdz šim – ilgstoši uzturoties slimnīcā. "Varbūt viņiem nedeva ēst vai lika ņemt līdzi savus palagus, bet pēc būtības nekas nemainījās," skaidroja Rēvalds. Tāpat Veselības inspekcija atklājusi vairākus gadījumus, kad medicīnas iestādes krāpušās, piemēram, noformēti dokumenti par it kā notikušu mājas aprūpi, lai gan faktiski tāda nav veikta. Bieža parādība esot arī "slimnieku akutizācija", kad hroniski slimnieki tiek ārstēti kā akūti, tērējot par to neatliekamajai palīdzībai paredzēto finansējumu.

Rēvalds uzskata, ka jaunā VM iecerētā reforma ļaus ar stingrākiem kontroles pasākumiem un teritoriālu sadalījumu novērst šādas "šmaukšanās" iespēju. Viņaprāt, "mūsu medicīnas iestādes tehniski ir gatavas lielu daļu līdz šim slimnīcās ārstēto problēmu atrisināt ambulatorajās medicīnas iestādēs un tie, kas pretojas, pretojas subjektīvu iemeslu dēļ".

Tomēr vislielākās bažas "Veselības centra 4" vadītājam raisot medicīnas darbinieku, īpaši māsu un feldšeru, aizbraukšana darbā uz ārvalstīm, kas pēdējos mēnešos esot sasniegusi "dramatiskus" apmērus un draud vēl vairāk pieaugt pēc Vācijas darba tirgus atvēršanas. "Tas apdraud visu sistēmu kopumā un ir milzīga problēma," sacīja Rēvalds, norādot, ka, piemēram, saskaņā ar Veselības ministrijas martā prezentētiem datiem pagājušajā gadā koledžās iestājās 422 medmāsas, absolvēja - 184, bet Latvijas darba tirgū nonāca tikai 30 medmāsas. Tā kā ambulatorajā un mājas aprūpē tieši šiem speciālistiem ir ļoti liela nozīme, "tā ir katastrofa", sacīja mediķis.

Slimnīcu vērtēšanas kritēriji – strīdīgi un izstrādāti klusībā

Tomēr viņai un arī citiem medicīnas iestāžu pārstāvjiem neesot īsti skaidrs, ko nozīmē reģionālo slimnīcu iedalījums līmeņos, ja "nauda visiem ir vienāda", taču Vāne pieļāva, ka tam būs kāda ietekme nākotnē. "Jautājums ir, vai slimnīcas spēs ar to naudu izdzīvot," sacīja Vāne.

Tāpat, lai gan "daļēji varētu piekrist" VM piedāvātajiem kritērijiem slimnīcu vērtēšanai, tomēr daži no tiem ir apšaubāmi. Piemēram, Ogres slimnīca iekļuvusi "starplīmenī" tāpēc, ka tā atrodas tuvu Rīgai, kas, Vānes ieskatā, nav pareizi, jo galvaspilsētas slimnīcas jau pašlaik netiek galā ar pacientu pieplūdumu un "Rīgā ir universitātes slimnīcas, kurām būtu jānodarbojas ar universitātes slimnīcu cienīgiem uzdevumiem".

Arī Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs portālam "Delfi" atzina, ka atsevišķi kritēriji, piemēram, teritoriālais sadalījums un apkalpojamo pacientu skaits, esot apšaubāmi, tomēr plašākiem komentāriem viņš nebija gatavs, jo VM tos izstrādājusi klusībā un darba grupai prezentējusi tikai otrdien. "Par sadali līmeņos iepriekš nebija sevišķi runāts, tas mums bija zināms pārsteigums," atzina Kalējs.

Slimnīcu biedrības priekšsēdi visvairāk skumdina, ka reformu rezultātā atkal plānots samazināt finansējumu slimnīcām, jo šis samazinājums ir uz pacientu rēķina. "Tas nav labākais ceļš," uzskata Kalējs.

Traumpunktu reforma – 'čiks' vai panākums?

Vāne arī uzsvēra, ka ietaupījums, ko VM sākotnēji gribēja gūt, samazinot mazo traumpunktu darba laiku un personālu, galu galā panākts, likvidējot Rīgas 1.slimnīcas traumpunktu, kas, viņasprāt, ir pareizs solis, jo salīdzinoši netālu atrodas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, kur cilvēki var saņemt nepieciešamo palīdzību.

Arī Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs traumpunktu reformu kopumā vērtē pozitīvi, jo tā nodrošina, ka palīdzība pacientiem būs pieejama visu diennakti, turklāt to sniegs ārsts, nevis zemāka līmeņa medicīniskais personāls.

Kritisks par iecerēto traumpunktu reformu ir Saldus medicīnas centra valdes priekšsēdētājs Ingemars Harmsens, kurš uzskata, ka tas ir politisks lēmums kādas konkrētas medicīnas iestādes interesēs, kuru viņš gan nevēlējās nosaukt, vien minot, ka tā ir vienīgā iestādēm, kurai ir traumpunkts, bet kura nesniedz ambulatoros pakalpojumus. "Kalām, kalām un izkalām čiku," sacīja Harmsens, norādot, ka, viņaprāt, nepareizi un neefektīvi ir "likt diviem ārstiem sēdēt un spēlēt šahu, gaidot pacientus".

Viņš uzskata, ka pareizāks risinājums ir iepriekš asi kritizētais ierosinājums, ka traumpunkti strādā pēcpusdienā un naktī, kad cilvēkiem tā ir vienīgā iespēja saņemt palīdzību, bet dienā ārkārtas gadījumos pacienti var vērsties ambulatorās aprūpes iestādēs. Eksperts arī atzina, ka tā būtu tikai faktiskās situācijas "legalizēšana", jo daudzās medicīnas iestādēs dienas laikā traumpunktu ārsti paralēli pieņempacientus arī ambulatori.

Harmsens arī norādīja, ka, piemēram, 3.līmeņa traumpunktos prasības medicīniskajam personālam un aprīkojumam ir augstākas nekā aprūpes slimnīcās, kas, viņaprāt, ir absurdi.

No pēdējā VM dokumenta arī "pazudusi" iecere traumpunktu reformā ietaupītos līdzekļus vismaz daļēji atdot tām pašām iestādēm ambulatorajai aprūpei, kur šobrīd daudzas slimnīcas jau ir izsmēlušas visas "kvotas", norādīja Harmsens. Lai gan šī ideja "vijusies cauri" visu laiku, tomēr pēdējā dokumentā tas "nekur nav stingri fiksēts".

Tomēr Saldus medicīnas centra vadītājs atzina, ka VM piedāvājumā "ir arī labas idejas", piemēram, par slimnīcu vērtēšanas kritērijiem, par traumpunktu līmeņu sezonālajām izmaiņām un citas, tomēr "ir arī daudzas aplamības". "Es ceru, ka vēl šajās divās nedēļās veselais saprāts ņems virsroku, tomēr ar prātu saprotu, ka diez vai tas notiks. Ir cilvēki, kas negrib tā uzreiz atteikties no papildus naudas, un šis ir ļoti politisks lēmums," atzina Harmsens. Viņš arī norādīja, ka gadījumā, ja traumpunktu reformas modelis tiks pasniegts kā darba grupas kopējs viedoklis, "es diezgan skaļi prasīšu, lai manu parakstu noņem".

Valsts segs reālās izmaksas

VM norāda, ka plānotās izmaiņas galvenokārt attiecas uz ārstniecības iestāžu darba organizāciju un finansēšanas kārtību. Lielākās izmaiņas, kas plānotas no šā gada 1.jūlija, saistītas ar slimnīcu pakalpojumu apmaksas tarifu sadalīšanu "ķirurģiskajos" un "terapeitiskajos", turpmāk diferencējot to apmaksu atbilstoši reālajām izmaksām. Šīs izmaiņas veiktas, ņemot vērā konstatētās atšķirības slimnīcu sniegto pakalpojumu klāstā, kā arī pacientu sadalījumu pa ārstniecības profiliem, un lai rastu iespēju proporcionāli vairāk samaksāt par sniegto palīdzību pacientiem sarežģītākos gadījumos.

Papildus, izvērtējot sniegtās medicīniskās palīdzības līdzšinējo apjomu, specifiku un tendences, turpmāk plānots no valsts budžeta apmaksāt nepieciešamo obligāti nodrošināmo personālu. Atsevišķās ārstniecības iestādēs tas atbilst šā brīža personāla nodrošinājumam, bet daļā iestāžu vadībai būs jāmaina personāla noslodzes plāns dienas un nakts stundās, norāda VM.

"Konsultējoties ar slimnīcu vadītājiem, kuri līdz šim ir sekmīgi plānojuši personāla darbu, esam secinājuši, ka profesionālam iestādes vai personāla vadītājam veikt izmaiņas ārstniecības personāla noslodzes plānā nebūs problēmu," norāda veselības ministrijas valsts sekretārs Juris Bundulis, akcentējot, ka ministrija īpaši rūpēsies par ārstniecības personāla reālās pieejamības un atbilstības noteiktajām prasībām uzraudzību katrā ārstniecības iestādē.

Slimnīcas un traumpunktus iedalīs līmeņos

Savukārt, traumpunkti, kuri, atbilstoši tur sniegto pakalpojumu specifikai, turpmāk tiks saukti par steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem (SMP punkti), tika novērtēti, ņemot vērā piecus kritērijus. SMP punktos sniedzamās palīdzības apjoms un tam nepieciešamie resursi tika aprēķināti, izvērtējot iedzīvotāju skaitu attiecīgajā reģionā, līdzšinējo noslogojumu, apkalpes teritorijas lielumu, ārstu nodrošinājumu un pacientu iespējas saņemt palīdzību daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās (attālums līdz tuvākajai slimnīcai).

Atbilstoši šiem kritērijiem vienpadsmit lokālās slimnīcas un desmit SMP punkti tiks sadalīti attiecīgi divos un trīs līmeņos, kuros turpmāk cilvēkiem būs pieejama vienlīdzīga medicīniskā palīdzība visā Latvijā.

Darba grupas apjomīgā izpētes darba rezultātā, kā arī apkopojot statistikas datus un veicot precīzus aprēķinus, Madonas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Cēsu klīnika, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība ierindojas starp augstākā līmeņa lokālajām slimnīcām. Savukārt Alūksnes, Krāslavas un Preiļu slimnīcas iekļautas zemākajā lokālo slimnīcu līmenī. Izveidojusies arī slimnīcu grupa (Ogres rajona slimnīca, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Tukuma slimnīca, Jūrmalas slimnīca), kas pēc kritērijiem atrodas starp šiem līmeņiem un kurām, attiecīgi izpildot vai neizpildot noteiktās prasības, būs iespēja pievienoties vienai vai otrai lokālo slimnīcu grupai.

Visās lokālajās slimnīcās no 1.jūlija valsts pēc tāmes principa 24 stundu režīmā septiņas dienas nedēļā apmaksās trīs ārstu speciālistu – internista, ķirurga/traumatologa un anesteziologa – darbu. Tajās slimnīcās, kuras apņemsies nodrošināt dzemdību palīdzību, būs jānodrošina arī ginekologa – dzemdību speciālista, pediatra (neonatologa) un vecmātes diennakts pieejamība.

Visi SMP punkti arī turpinās darbu 24 stundu režīmā septiņas dienas nedēļā. I līmeņa SMP punktā būs pieejams viens ārsts (internists) un viena māsa; II līmeņa SMP punktā – divi ārsti speciālisti (ķirurgs/traumatologs un internists) un viena māsa dienas laikā un viens ārsts – ķirurgs/traumatologs un viena māsa nakts laikā. Savukārt III līmeņa SMP punktā pacientus aprūpēs trīs ārsti speciālisti - internists, ķirurgs/traumatologs un anesteziologs - un divas māsas dienas laikā un divi ārsti speciālisti – ķirurgs/traumatologs un anesteziologs - un viena māsa nakts laikā.

Par speciālistu skaita nodrošinājumu nosacīti dienas un nakts darba laikā (16 + 8 stundas vai 14 + 10 stundas) varēs lemt ārstniecības iestādes vadība atbilstoši reālajai pacientu plūsmai diennakts griezumā.

Vienlaicīgi, izvērtējot pacientu skaitu un apmeklējumu dinamiku diennakts laikā, personāla skaits SMP punktos tiek pielāgots pacientu plūsmai, kas nozīmē, ka ārstu skaits būs lielāks tad, kad ir lielāks pacientu pieplūdums.

Līdz ar to SMP punkti Saulkrastu slimnīcā (piecus sezonas mēnešus), Bauskas slimnīcā un Rīgas rajona slimnīcā Siguldā (astoņus sezonas mēnešus) turpmāk strādās kā augstākā līmeņa SMP punkti. Saldus medicīnas centrā, Limbažu slimnīcā, Aizkraukles slimnīcā, Rīgas 1.slimnīcā, Ludzas slimnīcā un Rīgas rajona slimnīcā Siguldā (četrus sezonas mēnešus) kā otrā līmeņa, bet SMP punkti Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā, Priekules slimnīcā, Saulkrastu slimnīcā (septiņus sezonas mēnešus) kā zemākā līmeņa SMP punkti, kuros, ņemot vērā konstatētās pacientu plūsmas un resursu nodrošinājumu, turpmāk iedzīvotājiem tiks sniegta steidzami nepieciešama medicīniska palīdzība pirmajā līmenī.

Cer ietaupīt miljonus

Jau vēstīts, ka pērn gada nogalē valdība steigā pieņēma būtiskas izmaiņas traumpunktu darbībā, paredzot, ka valsts finansēs to darbību tikai vakaros, naktīs un brīvdienās, turklāt mediķu darbu apmaksās atkarībā no pacientu skaita. VM šīs izmaiņas pamatoja ar mazo traumpunktu nelielo noslodzi, kā dēļ to uzturēšana izmaksā pārāk dārgi.

Tomēr pēc mediķu protestiem un Valsts prezidenta Valda Zatlera iejaukšanās "traumpunktu reforma" tika atlikta līdz maijam, bet vēlāk – līdz jūlijam, un VM apsolījās precīzāk izpētīt datus par traumpunktu apmeklējumu un šo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

VM izveidotā darba grupa pēc papildus analīzes un reģionālo slimnīcu apmeklējumiem ierosināja traumpunktus pārdēvēt par Pirmās medicīniskās palīdzības punktiem (PMPP) un dalīt tos divos līdz trīs līmeņos atbilstoši noslogojumam, iespējām nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu un pacientu iespējām saņemt palīdzību citās tuvu esošās ārstniecības iestādēs, skaidro ministrija. Katram PMPP būtu noteiktas obligātās prasības atbilstoši to sniegtās palīdzības līmenim.

Tāpat no šā gada otrā pusgada bija iecerēts pārprofilēt deviņas nelielās daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcas reģionos. Šajā kontekstā tika analizētas Jūrmalas, Ogres, Kuldīgas, Preiļu, Krāslavas, Gulbenes, Cēsu, Alūksnes, Dobeles, Madonas un Tukuma slimnīcas.