Jaunais teritoriālais plānojums apcirps iespējas Rīgā atvērt spēļu zāles
Foto: LETA

Pagaidām vēl izstrādes stadijā esošajā Rīgas teritoriālajā plānojumā (RTP) 2018. – 2030. gadam atrunāts, ka spēļu zāles varēs strādāt vien jauktās centra apbūves teritorijās, tādējādi krietni samazinot "spēļu eļļu" skaitu galvaspilsētā, skaidroja Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja, direktora vietniece pilsētvides attīstības jautājumos Ilze Purmale.

"Piedāvātais risinājums ir azartspēļu vietas organizēt tikai jauktas centra apbūves teritorijās, jo šajās vietās ir iespējama dažāda apbūve. Tādējādi pēc iespējas izklīdinām azartspēļu vietas, lai neietekmētu dzīvojamās teritorijas," Rīgas domes (RD) Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā skaidroja Purmale. "Ja jāizvēlas no visām apbūves teritorijām, tad primāri jāpasargā dzīvojamās teritorijas," apbūves teritorijas izvēli pamatoja Purmale.

Šāds plāns ir ierakstīts RTP pirmajā redakcijā, bet līdz septembrim noritēs darbs pie plānojuma pilnveidošanas.

Ja šobrīd spēkā esošajam RTP 2006. – 2018. gadam atbilst 93 esošās azartspēļu vietas, tad pēc jaunā plānoja tādas būs tikai 36, norādīja Purmale. No kopumā 108 spēļu zālēm neatbilstošs objekta statuss būtu 72 azartspēļu vietām.

Purmale teica, ka arī jauktas centra apbūves teritorijām varētu izvirzīt jaunus nosacījumus, lai nerastos situācijas, kad spēļu zāles ir "ievākušās" dzīvojamo namu pirmajos stāvos.

"Latvijas Spēļu biznesa asociācijas" (LSBA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ludeks teica, ka bizness ir nostabilizējies un šobrīd vairs neattīstās, jo RD neizsniedz jaunas atļaujas spēļu zāļu atvēršanai. "Ne sabiedriskās kārtības pārkāpumu, ne citu problēmu Rīgā nav bijis. Vai arī tās bijušas minimālas, salīdzinot ar citām izklaides vietām," pārstāvēto nozari aizstāvēja Ludeks.

Saskaņā ar Azartspēļu un izložu likumu pašvaldība ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles, ja azartspēļu organizēšana rada būtisku iedzīvotāju interešu aizskārumu.

RD plānu ar RTP regulēt azartspēļu atvēršanas vietas Ludeks nosauca par iedzīvotāju interešu aizskārumu. Viņš pārmeta deputātiem, ka tie aizmirsuši par interaktīvajām azartspēlēm, pārlieku pievēršoties taustāmajām spēļu zālēm.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) priekšniece Signe Birne bilda, ka jau šobrīd spēkā ir stingras prasības tam, kur drīkst atrasties azartspēļu vietas. Viņa pastāstīja, ka līdz šī gada beigām likumos iekļaus vēl vairākas normas par, piemēram, azartspēļu reklāmas jautājumiem, spēlētāju tiesību aizsardzību un iespēju liegt sev piedalīties azartspēlēs. Birne pauda, ka jāatrunā arī pašvaldību iespējas lemt par azartspēļu vietām.

"Licenču izsniegšana rada sakārtotību nozarē. Ja pateiksim, ka azartspēles Rīgā vai Latvijā ir pilnīgi aizliegtas, situācija būs daudz siltāka, jo būs daudz grūtāk pārvaldīt un administrēt šo procesu. Vienmēr būs kāds, kas gribēs spēlēt. Ja bizness aiziet pagrīdē, tas valstij ir daudz sliktāk," klāstīja IAUI vadītāja Birne, piebilstot, ka katram cilvēkam savus līdzekļus ir ļauts tērēt pēc paša ieskatiem. Paužot savu personīgo viedokli, Birne teica, ka vēlamāk ir spēļu zāles aizvākt no dzīvojamiem rajoniem, bet to atrašanās Rīgas centrā būtu pat vēlama – tur naudu galvenokārt notriec tūristi.

RD pērn septembrī lēma slēgt deviņas spēļu zāles Rīgas centrā. Saskaņā ar likumu spēļu zāles būs jāslēdz piecu gadu laikā no domes lēmuma pieņemšanas brīža. Mēnesi vēlāk RD atbalstīja vēl 33 spēļu zāļu slēgšanu.

Šādu soli RD spēra, izpildot Augstākās tiesas lēmumu, kas mudināja pašvaldību sakārtot Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju atbilstoši šīs zonas izmantošanas un apbūves noteikumu prasībām.

Spēļu zāļu īpašnieki par pašvaldības lēmumiem vērsās tiesā. RD Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš skaidroja, ka šobrīd aktuālās ir 40 lietas. Šobrīd 25 ir izskatītas pirmajā instancē. 13 pieņemtajos spriedumos par labu pašvaldībai ir noraidīti pieteikumi. Sešas pārsūdzētas apgabaltiesā – pirmo no tām rakstveidā izskatīs jūlija sākumā.

LSBA valdes priekšsēdētājs Ģirts Ludeks brīdināja, ka nozare ir gatava iet pat līdz Eiropas tiesai. Viņš bilda, ka šo 42 spēļu zāļu aizvēršana laupīs Latvijas budžetam aptuveni piecus miljonus eiro.

Šā gada maija kārtējā RD sēdē opozīcijas deputāti no Jaunās konservatīvās partijas centās iekļaut ierosinājumu, kas liegtu visā Rīgas teritorijā atvērt spēļu zāles, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Priekšlikums neguva gana plašu deputātu atbalstu, lai nokļūtu sēdes dienaskārtībā. Partija arīdzan sākusi parakstu vākšanu par tāpat formulētu iniciatīvu portālā "manabalss.lv".

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv

Tags

Azartspēles Rīgas dome

Lasi vēl