2014.gada 1.janvārī iesāksies ES programma "Erasmus+", kurā līdz 2020.gadam visā ES aptuveni četri miljoni cilvēku varēs saņemt atbalstu studijām, profesionālajai praksei vai brīvprātīgajam darbam ārvalstīs. Programmas kopējais budžets ir 14,7 miljardi eiro, kas ir par 40% vairāk nekā 2007.-2013.gada periodā. Sīka sacīja, ka tajā paredzēti līdzekļi mobilitātes projektiem, sadarbības projektiem un sistēmas modernizēšanai.
IZM pārstāve norādīja, ka jauns aspekts "Erasmus+" programmā ir sports, kas esot kā izaicinājums visiem, jo līdz šim ES līmenī sporta pasākumi ar kopīgu finanšu instrumentu nekad neesot atbalstīti. "Šie ir pirmie mēģinājumi atrast saskarsmes punktu, atrast veidus, kāpēc mums ir jāsadarbojas arī sporta jomā," sacīja Sīka, norādot, ka akcentēts tiks tautas sports.
Jauns būs arī studentu aizdevuma garantijas instruments, kas ir jauna politikas iniciatīva, kas veicinātu Eiropas augstākās izglītības telpas atvērtību, tādējādi students nebūtu atkarīgs tikai no savām nacionālajām iespējām. "Šis ir Eiropas līmeņa garantēts aizņēmums izglītībai, lai pavērtu jauniešiem iespēju izvēlēties visā ES iespēju savai studiju turpināšanai. Tas prasa nacionālajām sistēmām diezgan būtiski mainīt savu pieeju, vienlaikus dalībvalstis ir piekritušas, ka viņas pūlēsies un centīsies atrast visefektīvāko veidu, kā to darīt," klāstīja Sīka.
Projekta iesniedzēji var būt gan individuālas personas, gan iestādes, uzņēmumi un organizācijas. Programmā uzsvērta mobilitāte mācību nolūkos, inovācijas un iekļaujoša izglītība visos tās līmeņos.
IZM valsts sekretāres vietniece arī minēja, ka svarīgs akcents ir jaunatne un nodarbinātība. "Dot jauniešiem izglītību, bet nedot viņiem iespēju ātri un efektīvi iesaistīties darba tirgū, var teikt, ir zaudēti gadi un līdzekļi," teica Sīka, norādot, ka pilnīgi visām programmām uzdevums ir dot iespēju jaunietim ātri un efektīvi uzlabot savas prasmes un atrast viņam visātrāko veidu, kā iekļauties darba tirgū.
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktore Daina Sproģe uzsvēra, ka svarīgi ir risināt jauniešu nodarbinātības problēmas, un norādīja uz lielo jauniešu skaitu, kas ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs nav nodarbināti. Jauniešiem esot jāpiedāvā visdažādākie veidi, kā uzlabot zināšanas un kompetenci, kuras nepieciešamas, sākot darbu, kā arī personīgai izaugsmei.
"Ir tapusi integrēta programma, kas apvienojusi izglītības apmācības jomu, jaunatnes jomu ar mērķi šīm jomām sadarboties tādā veidā, ka mēs ejam uz risinājumu un darām visu, lai varētu risināt jauniešu bezdarba jautājumu," teica Sproģe.
Jaunatnes sektorā pieejamais finansējums nākamajiem septiņiem gadiem kopumā būs 1,4 miljardi eiro, kas esot ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados.
Jaunieši, kuri piedalījušies programmā "Jaunatne darbībā", atzinuši, ka jūtas daudz sagatavotāki studijām, darba tirgum vai dzīvei citā valstī, viņi guvuši lielāku pārliecību par turpmākās izglītības izvēli, motivētāki tālākai izglītošanai, stāstīja Sproģe. Runājot par Eiropas brīvprātīgo darbu, viņa minēja, ka jābūt gataviem Latvijā uzņemt arī brīvprātīgos no citām valstīm. Savukārt jaunatnes politikas jomā esot jābūt gataviem reformām un šīs politikas uzlabošanai.
Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās norādīja, ka ir izsludināts projektu pieteikumu konkurss jaunajā programmā. Konkursā var piedalīties organizācijas, kas darbojas izglītības, apmācības, jaunatnes vai sporta jomā.
No 2014.gada janvāra pretendenti - juridiskas personas - var iesniegt projektu pieteikumus finansējuma saņemšanai. Projektu pieteikumus jaunajā programmā varēs iesniegt tikai elektroniski. Plašāka informācija pieejama Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājaslapā.
Traidās akcentēja, ka programmai ir palielinājusies jauda un naudas apjoms, īpaša uzmanība pievērsta augstākajai izglītībai. Viņa minēja, ka mobilitāte augstākajā izglītībā nākotnē tiks atbalstīta arī mijiedarbē ar trešajām pasaules valstīm.
VIAA direktore arī minēja, ka studentu un mācībspēku vidū līdz šim mobilitātes programmas bijušas ļoti populāras un bijusi liela interese. Tāpat arī profesionālo skolu audzēkņu vidū ir ļoti pieprasītas prakses vietas ārvalstīs. Ar nākamajiem gadiem jaudu un apjomu varēšot pat trīskāršot.
Programmā "Erasmus+" apvienotas līdzšinējās ES programmas, aptverot visas izglītības jomas, - mūžizglītības programma "Erasmus" (augstākā izglītība), "Leonardo da Vinci" (profesionālā izglītība), "Comenius" (skolu izglītība), "Grundtvig" (pieaugušo izglītība), "Jaunatne darbībā", piecas starptautiskās programmas - "Erasmus Mundus", "Tempus", "Alfa", "Edulink" un programma sadarbībai ar rūpnieciski attīstītajām valstīm.
Šā gada 20.decembrī ES Oficiālajā vēstnesī tiks publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes regula par Eiropas Savienības programmas izglītībai, apmācībai, jaunatnei un sportam "Erasmus+" izveidi. Līdz ar to tiks sākta jaunās programmas īstenošana, kuras septiņu gadu darbības mērķis ir uzlabot cilvēku prasmes un piemērotību darba tirgum, kā arī atbalstīt izglītības un apmācības modernizāciju un jaunatnes politikas iniciatīvas.
IZM ir atbildīgā ministrija par programmas īstenošanu Latvijā, savukārt VIAA un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošinās programmas ieviešanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
