Tomēr, pēc Ikstena domām, sevi neattaisno atklātības princips "jauno laiku izpratnē", jo valdība preses klātbūtnē lēmumus nevis izdiskutē, bet pieņem jau gatavus. Turklāt bieži vien no valdības komitejas un Valsts sekretāru sanāksmes sēdēm lēmumprojekti nāk nesagatavoti, teica Ikstens.
Politologs arī norādīja, ka jau nepamatoti ilgi kavējas budžeta pieņemšana. "Interesanti, ko viņi tajā budžetā iekļaus," izteicās Ikstens.
Eksperts kā lielu jaunās varas darba problēmu norādīja varas mehānismu Einara Repšes valdībā. "Pie tās varas koncentrācijas, kas ir Repšes rokās, viņa birojs, ko veido daži cilvēki, ir par mazu," spriež politologs. Šis fakts, pēc viņa domām, mazina varas kapacitāti.
Ikstens arī norāda, ka būtu bijis nepieciešams saglabāt koalīcijas padomi, jo jebkurā valdībā, kurā ir vairāk par vienu partiju, kādam viedokļu saskaņošanas mehānismam jābūt.
Ikstens prognozē, ka valdība noturēsies vismaz līdz Valsts prezidenta vēlēšanām nākamajā vasarā.
Prognozējot valdošās koalīcijas stabilitāti, Ikstens iesaka ņemt vērā jaunās Jurkāna partijas iespējamo konkurenci uz valdības locekļa vietu.
Politikas zinātnes eksperts Mihails Rodins norādīja, ka jaunajā valdībā nesaskata nekādas izmaiņas atšķirībā no iepriekšējām. Pēc viņa domām, Einara Repšes valdība nav ģenerējusi jaunas kvalitatīvas izmaiņas.
"Kā jau pēc katras jaunas valdības, sākumā bija optimisms, bet vēlāk seko vilšanās," spriež Rodins. Viņš norāda uz sociologu datiem, kas pierādot sabiedrības augošo neuzticību pašreizējai valdībai.
"Uzticību valdībai glābs Irākas karš," prognozēja Rodins. Pēc viņa domām, gaidāmā katastrofa Irākā un tai sekojošie terora akti visā pasaulē likšot aizmirst par pašmāju nebūšanām un iedzīvotāji konsolidēsies kā jau katra kara gadījumā.
Sociologs Arnis Kaktiņš gan norāda, ka pagaidām, neskatoties uz zemo Repšes reitingu, iedzīvotāju uzticība valdībai ir salīdzinoši augsta, jo iepriekšējai valdībai tā bijusi zemāka.
"Liela daļa iedzīvotāju joprojām cer sagaidīt to, par ko balsojuši - Repšes solītos straujos labklājības uzlabojumus," saka Kaktiņš.
Kaktiņš gan norāda, ka šobrīd būtiski esot, vai valdība spēs saglabāt sabiedrības uzticību vēl kādus divus gadus, kad iecerētie reformu aizmetņi varētu nest augļus.
Sociologs kā interesantu jaunās valdības darbu norāda ierēdņu tīrīšanu. "Šķiet, nav bijusi nedēļa, kad kāds nebūtu atlaists vai sākts turēt aizdomās un saņēmis neuzticību," teica Kaktiņš, norādot uz sabiedrības labvēlību šādai rīcībai.
Pašpasludināto atklātības principu Kaktiņš vērtē kā veiklu sabiedrisko attiecību triku. "Tas ir vairāk iemesls avīžniekiem rakstīt dažādus apcerējumus, nevis līdzeklis kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanai," ir pārliecināts sociologs.
Viņš arī norāda uz pārāk lielo varas koncentrāciju valdības un "Jaunā laika" rokās, kas varot būt faktors iespējamām izmaiņām valdībā. "ZZS jau reizi pa reizei izsaka neapmierinātību ar jaunākā brāļa statusu," sprieda Kaktiņš.
Arī Kaktiņš aicināja sekot jaunās Jāņa Jurkāna partijas veidošanai, kas varot ietekmēt pārmaiņas valdošajā koalīcijā.
"Tas, ka valdība joprojām nav pieņēmusi budžetu, ir liels mīnuss, jo dažādas valsts iestādes, esot neziņā par naudu, nespēj plānot savu darbu, tātad nespēj strādāt kvalitatīvi," teica Kaktiņš.
14.februārī - Valentīna dienā - Einara Repšes valdībai aprit 100 dienas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
