"Mēs varam darīt mazākus, bet būtiskus labojumus. Neskarot nodokļu sistēmu, iet uz viena groza pieeju, vismaz tik daudz izdarīt. (..) Šodienas ziņojums atvēra tās problēmu lādes, kas zināmas jau gadiem, taču ir pārliecība, ka šī valdība gatava piedāvāt risinājumus," sacīja veselības ministre.
Tomēr jau tuvākajos mēnešos virzīt Viņķeles citas piedāvātās izmaiņas, kas skar nodokļu politiku, valdības vadītājs bija atturīgs. Par atsevišķiem risinājumiem skeptisks bija arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Proti, kā iespējamu risinājumu veselības ministre piedāvāja valsts obligātai veselības apdrošināšanai pakļaut visus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējus, par vienu procentpunktu palielinot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiem darba ņēmējiem, par kuriem šīs iemaksas netiek veiktas vispārējā režīmā, kā arī mikrouzņēmuma darbiniekiem.
Preses konferencē pēc valdības sēdes žurnālisti Viņķelei vaicāja, vai, atstājot līdzšinējo viena veselības aprūpes pakalpojumu groza sistēmu un visi turpinās saņemt valsts apmaksātos pakalpojumus kā līdz šim, nesanāk, ka diskriminēti tiks vispārējā nodokļu režīmā strādājošie, kuriem pērn par vienu procentpunktu cēla sociālās iemaksas. "Tāpat kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Sistēma balstīta uz to, ka viens vai otrs tiek diskriminēti, un mēs darām to labāko, lai diskrimināciju noņemtu," atbildēja Viņķele.
Atteikties no divu grozu sistēmas veselības ministre aicina tādēļ, ko uzskata to par fikciju, nevis "Latvijas nokiju". Jo iedzīvotājiem, kuri strādā vispārējā nodokļu režīmā un maksā vienu procentpunktu klāt pie sociālās apdrošināšanas iemaksām vai kuri veikuši brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu, nav pilnīgi nekādas garantijas, ka viņi šo otro grozu prognozējamā laikā viņi vispār saņems, Viņķele skaidroja.
Ministru prezidents bija atturīgs pret pēkšņu nodokļu sistēmas maiņu, sakot, ka neatbalsta "straujas kustības nodokļu jomā, bet atbalstu to, ka Viņkele turpina darbu ar problēmas risinājumiem". Viņš gan neizslēdza iespēju, ka valdība varētu izmaiņām nodokļu politikā pievērsties ātrāk nekā 2021. gadā,kā bija plānots, taču, kad tieši – neprecizēja.
"Kā valdības vadītājam man ir atbildība par sistēmām kopumā, tas ietekmē ne tikai uzņēmējdarbības vidi, bet visu nodokļu bāzi kopumā. Mēs esam apņēmušies vienreiz grozīt nodokļus, bet ne gabaliņu pa gabaliņam," skaidroja Kariņš, atzīstot, ka Viņķele uzsākusi ārkārtīgi vērtīgu iniciatīvu, kas spiež domāt, kā atrisināt sistēmu.
Ministru Kabineta sēdē Kariņš norādīja, ka šogad vai tuvākajos mēnešos jāizšķiras, vai Latvijā ievieš vai neievieš divus veselības aprūpes pakalpojumu grozus. "Tad ir divas izvēles – vai nu grozīt nodokļus un tādā veidā risināt. Ārpus konteksta, es nezinu, vai tas būtu prātīgākais, ja nezinām, kā gribam kopējo sistēmu uzlabot. Otrs ir lemt par divu grozu sistēmu neatkarīgi no finansējuma un tādā veidā tikt uz priekšu," norādīja Kariņš.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) savukārt, vēršoties pie Viņķeles, norādīja, ka, viņaprāt, divu grozu sistēma ir Latvijas "nokija," jo citās valstīs, kur ir apdrošināšana, ir princips – vai nu visu vai neko. Taču Latvijā pienākas pamata grozs, kurā ir ap 75% pakalpojumu, līdz ar to to var uzskatīt par Latvijas "nokiju," viņš paskaidroja
"Mums ir divi miljoni cilvēku. Ir pienācis, ka 600 000 cilvēku, kas maksā vispārējos nodokļus, vairs nevar uzturēt visu Latviju kopumā – transporta sistēmu, veselību un tā tālāk. Apmēram 300 000 ir dažādos atvieglotos nodokļu režīmos. Tā ir izšķiršanās. (..) Divi grozi ir slikti, es domāju, no VID viedokļa septiņi režīmi ir vēl sliktāk, pārsvarā valstīs ir divi, trīs nodokļu režīmi un viss. Tad vai nu atceļam visus režīmus, un tad ir viens vispārējais režīms un viena kārtība visiem," norādīja Reirs. Arī viņš atgādināja, ka 600 000 strādājošajiem sociālās iemaksas pērn celtas par vienu procentpunktu, un "ja tagad pasakām, ka visu visiem dodam, tad šis procentpunkts jāatgriež".
Tiesa, diskusijas par izmaiņām veselības aprūpes finansēšanas sistēmā plānots pārcelt uz sadarbības padomi.
Jau vēstīts – divu grozu sistēmai bija jāstājas spēkā šā gada sākumā, taču Saeima ieviešanas laiku lēma pārcelt uz jūlija sākumu. Sistēma paredz, ka, lai tie iedzīvotāji, kuri nestrādā vispārējā nodokļu režīmā un kurus automātiski neapdrošina valsts, varētu šogad varētu saņemt pilnu medicīnas pakalpojumu grozu, bija jāsamaksā kopumā par diviem gadiem 206,40 eiro jeb 51, 60 eiro par pērno gadu un 154,80 eiro par 2019. gadu.
Ko nozīmē pilnais un ko pamata veselības aprūpes grozs, un kuras ir valsts automātiski apdrošinātās iedzīvotāju grupas, var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
