Ceturtdien, galīgajā lasījumā pieņemot likumprojektu "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem", Saeima ir lēmusi, ka jaundzimušajiem, kas dzimuši pēc 2020. gada 1. janvāra, vairs netiks piešķirts nepilsoņa statuss. Šo likumprojektu martā Saeimā iesniedza tā laika Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Likums tika pieņemts ar 60 deputātu balsīm. Pret balsoja 25 deputāti, pārsvarā NA un JKP, kā arī Aldis Blumbergs (KPV LV) un frakcijām nepiederošā deputāte Inguna Rībena. ZZS deputāts Māris Kučinskis nebalsoja.
Valdošajā koalīcijā domas par šo likumprojektu dalījās, jo Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija (JKP) to neatbalsta. Vēl uz likuma trešo lasījumu deputāts Jānis Dombrava (NA) bija iesniedzis vairākus priekšlikumus, kas būtībā noraida likumprojektu kā tādu, jo paredzēja izslēgt visus četrus likumprojekta pantus. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tos noraidīja. Tie tika noraidīti arī Saeimas sēdē.
"Attīstībai/Par!" deputāte Marija Golubeva debatēs sacīja, ka šodien ir vēsturiska un unikāla iespēja izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu jaundzimušajiem. Golubeva atzina, ka ir jāciena visu pušu argumenti, taču nav pamata neuzticēties bērniem, kuri dzimst mūsu valstī jau gandrīz 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas.
Jānis Dombrava (NA) debatēs atgādināja par pēckara laika okupācijas varas represijām pret Latvijas iedzīvotājiem un faktu, ka pēc neatkarības atgūšanas Latvijai bija jāsamierinās, ka valstī paliek daudzi simti tūkstošu nelikumīgi ieceļojušu personu. Pēc tam Latvija izrādīja labo gribu un ļāva iegūt viņiem pilsonību, kas rezultējās referendumā, kur par divām valsts valodām nobalsoja vairāki simti tūkstošu, sacīja Dombrava.
Viņš atzina, ka joprojām ir ģimenes, kas nevēlas paši kļūt par pilsoņiem un lai viņu bērni kļūst par pilsoņiem. "Un pie šiem apstākļiem Saeima dzen uz priekšu likumprojektu, kas dod pilsonību, pat ja cilvēki to negrib sev un bērniem. Faktiski pildām Krievijas ārpolitikas mērķus un radīsim pirmo precedentu par automātiskas pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem," sacīja Dombrava.
Pieņemtais likums paredz, ka turpmāk jaundzimušajiem piešķirs Latvijas pilsonību, ja vien bērna vecāki nebūs vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu un bērns nebūs citas valsts pilsonis. Ja bērns būs dzimis ārpus Latvijas vai viens no viņa vecākiem ir citas valsts pilsonis, vecākiem, lai bērnu atzītu par Latvijas pilsoni, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē būs jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas apliecina, ka bērns nav un nav bijis nevienas valsts pilsonis.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas attieksies uz nelielu bērnu skaitu, jo atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2016. gadā kā nepilsoņi reģistrēti 47 bērni, 2017. gadā – 51, savukārt 2018. gadā – 33 bērni.
Anotācijā arī teikts, ka likumprojekta pieņemšana veicinās saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas sabiedrības turpmāku attīstību. Nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšana bērniem ir simbolisks solis, kas ļautu pārtraukt apzinātu dažādu Latvijas sabiedrības grupu pretnostatīšanu.
Sākotnēji prezidenta iesniegtajā likumprojektā bija tikai divi panti. Pirmais paredzēja izbeigt piešķirt nepilsoņa statusu pēc 2020. gada 1. janvāra dzimušiem bērniem. Otrs pants paredzēja atzīt pēc 2020. gada 1. janvāra dzimušos bērnus, kuriem saskaņā ar likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" 8.panta otro daļu būtu tiesības uz nepilsoņa statusu, par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam un bērns nav citas valsts pilsonis.
Likumprojekta izskatīšanā Saeimā tas tika papildināts ar vēl diviem pantiem. Trešais pants nosaka, ka, ja bērns dzimis ārpus Latvijas vai viens no viņa vecākiem ir citas valsts pilsonis, lai bērnu atzītu par Latvijas pilsoni, viņa vecāki Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) iesniedz iesniegumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu, apliecinot, ka bērns nav un nav bijis nevienas valsts pilsonis, kā arī dokumentu, ko izsniegusi PMLP noteikta ārvalsts kompetenta iestāde un kas apliecina, ka bērns nav un nav bijis attiecīgās valsts pilsonis.
Ceturtais pants paredz, ka, nosakot likuma 3. pantā minēto iestādi, PMLP ņem vērā bērna tiesiskās saites ar attiecīgo valsti, bērna vecāku valstisko piederību, valsti, kuras pilsonis bērns varētu būt.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, martā iesniedzot Saeimā šo likumprojektu, skaidroja: "Ikvienam Latvijā dzimušajam bērnam ir jābūt noteiktai valsts pilsonībai. Valstij ir jārada apstākļi, kas nepieļauj turpmāku nepilsoņa statusa piešķiršanu, jo sākotnējais mērķis, ieviešot nepilsoņa statusu, nekad nav bijis saglabāt to pilnīgi visiem nenoteiktu laiku. Tas bija noteikts kā pagaidu statuss, lai persona ar laiku iegūtu Latvijas pilsonību vai izvēlētos citu valsti, ar kuru nostiprināt savu tiesisko saikni."
Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka 2018. gada 2. aprīlī ir izsludināti Saeimas pieņemtie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pāreju uz vispārējās vidējās izglītības iegūšanu tikai valsts valodā. Pēc šo likumu grozījumu ieviešanas un pārejas perioda beigām nevajadzētu būt nekādām šaubām par Latvijas izglītības sistēmas spēju sagatavot un audzināt krietnus, godprātīgus un atbildīgus cilvēkus, kas ir Latvijas patrioti un kam ir stingra piederība Latvijas Republikai.
Likumprojekts neattiecas uz personām, kuras dzimušas un nepilsoņa statusu ieguvušas pirms 2020. gada 1. janvāra. Attiecībā uz šīm personām arī turpmāk piemērojams spēkā esošais likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" regulējums, kā arī Pilsonības likumā paredzētās naturalizācijas un atzīšanas par pilsoni iespējas.
Priekšlikumu izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu bērniem Vējonis bija iesniedzis arī 12. Saeimā, tomēr tā pērnā gada septembrī to noraidīja. Vējonis iepriekš skaidroja, ka iniciatīvu iesniedz atkārtoti ar cerību, ka jaunais parlaments domās citādi, uzsverot, ka ir jāpieliek punkts šim jautājumam.
"Turpināt to, ka valstī ir šāda nepilsoņu institūcija, nav pareizi, un kādā brīdī tam ir jāpieliek punkts. Bērniem, kas piedzimst Latvijā, jākļūst par Latvijas pilsoņiem. Ja vecāki tomēr vēlētos atteikties no Latvijas pilsonības, tad lai viņi raksta iesniegumu un izvēlas to valsti, kuras pilsonību viņi tiešām vēlas," pērn minēja Vējonis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
