Alkohola pircējiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem būs pārdevējam bez uzaicinājuma jāuzrāda personu apliecinošs dokuments – pase, identifikācijas karte vai autovadītāja apliecība, paredz Saeimas deputātu ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstītās izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā.
Par likumprojekta virzību atbildīgajā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atbalstu bija guvis arī deputāta Igora Pimenova (SC) priekšlikums aizliegt pārdot alkoholu tirdzniecības vietā, kuras ieeja atrodas tuvāk par 50 metriem no izglītības iestādes ieejas. Tomēr komisijas vadītājs Ainars Latkovskis ( V) pauda, ka šis priekšlikums ir juridiski nekorekts, jo tajā iekļautais jēdziens "izglītības iestāde" nozīmē, ka alkohola tirdzniecība būtu jāaizliedz arī, piemēram, 50 metrus no ieejas kādā augstskolā, ne tikai sākumskolā vai vidusskolā.
Skatot Alkohola aprites likuma grozījumus galīgajā lasījumā, Saeimas vairākums strīdīgo Pimenova priekšlikumu noraidīja.
Tāpat parlamenta deputātu vairākuma atbalstu neguva deputātu ierosinājumi paaugstināt alkohola pircēju "vecuma cenzu" no pašreizējiem 18 gadiem līdz 19 vai 20 gadu vecumam.
Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS), debatēs paužot atbalstu alkohola pircēju "vecuma cenza" paaugstināšanai, arī norādīja, ka vairākās valstīs, tostarp Zviedrijā stiprās dziras atļauts iegādāties tikai 20 gadu vecumu sasniegušiem jauniešiem. Šajās valstīs esot mazāks alkoholisko dzērienu patēriņš arī nepilngadīgo vidū, viņa teica.
Savukārt Latkovskis debatēs norādīja, ka grozījumu pieņemšana jau tāpat ierobežos jauniešu alkohola patēriņu– uz to vērstas gan normas, kas paredz, ka, iegādājoties grādīgos dzērienus, ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, gan videonovērošanas sistēmu uzstādīšana, lai kontrolētu, vai alkohols netiek tirgots nepilngadīgajiem.
Likumprojekta autori norādījuši, ka Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kurās jauniešu alkohola patēriņš ir viens no augstākajiem, alkohola pieejamība vērtējama kā augsta, un pēdējo piecu gadu laikā situācija nav mainījusies uz labo pusi.
Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumi gatavoti līdz ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko Saeima ir atbalstījusi otrajā lasījumā un kas paredz arī lielākus sodus nepilngadīgajiem par alkoholisko dzērienu iegādāšanos, kā arī ar grozījumiem likumā "Par policiju", ko parlaments pieņēmis galīgajā lasījumā un kas paredz policijas darbiniekiem iespējas kontrolpirkumos plašāk iesaistīt nepilngadīgos.
Daļa no likuma grozījumu projekta izstrādāti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāta un Labklājības ministra Arvila Ašeradena (V) vadītajā darba grupā, kurā strādāja arī deputāti Inita Bišofa (RP), Andris Buiķis ( V), Ivans Klementjevs (SC) un Aleksejs Loskutovs ( V).
Jau ziņots, ka Saeimas plenārsēdē, kur ceturtdien tiek skatīti ilgi tapušie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, deputāts Imants Parādnieks (NA) nolēma atsaukt savu priekšlikumu, kas paredzēja aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās.
Alkohola aprites likumā paredzēti vairāki ierobežojumi, lai padarītu grādīgos dzērienus mazāk pieejamus, piemēram, likt alkoholu tirgot tikai atsevišķi nodalītās tirdzniecības zālēs ar video novērošanu, izņemot dzērienus, kuru absolūtais spirta daudzums nepārsniedz 5,8 tilpumprocentus - to drīkstēs tirgot visā tirdzniecības vietā, un citus ierobežojumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
