Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), iepazīstoties ar Jelgavas novada domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes vēstuli par iemesliem pašvaldības nespējai nekavējoties izsniegt ministrijas ārkārtas finanšu revīzijai nepieciešamo informāciju, pieprasa Caunem paskaidrojumus par finanšu revīzijas kavēšanu un tādējādi likuma “Par pašvaldībām” 71. panta trešās daļas pārkāpšanu, portālu "Delfi" informēja ministrijā.
Jau vēstīts, ka VARAM jau 4. februārī aicināja Jelgavas novada mēru nekavēt novada kapitālsabiedrību finanšu revīziju, uz ko Jelgavas pašvaldība atbildēja, ka neko neesot kavējusi, bet no ministrijas gribējusi saņemt papildu informāciju, kas pašvaldībai neesot sniegta.
Plešs norāda, ka atbildes vēstulē, ko saņēmis no Caunes, minētie iemesli nav konstruktīvi. Domes priekšsēdētājam ir jāieņem aktīva pozīcija un jādara viss iespējamais, lai tiktu novērsti ilgstoši normatīvo aktu pārkāpumi, uzskata ministrs.
"Rīcība, neizsniedzot informāciju, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jābūt sagatavotai un pieejamai jau šodien, norāda uz apzinātu revīzijas novilcināšanu vai, ja attiecīgā dokumentācija nav sagatavota un nav pieejama, uz normatīvo aktu pārkāpumiem, neizpildot pašvaldībai noteiktās funkcijas un no tām izrietošos pienākumus," norāda Plešs.
Balstoties uz Jelgavas novada domes 5. februāra ārkārtas sēdes protokolu, ministrija secina, ka Caune nav precīzi un pilnīgi informējis domes deputātus par ministrijas 4. februāra vēstulē norādīto tiesisko pamatu ārkārtas finanšu revīzijai, kā rezultātā domes ārkārtas sēdē deputātiem radās neizpratne par ministrijas un pašvaldības attiecību saasinājumu.
Ministrijas 4. februāra mērķis bija vērst domes uzmanību uz izpilddirektores rīcību, kuras rezultātā iespējams tiek pārkāpta likuma 71. panta trešā daļa, ņemot vērā, ka par pieļauto normatīvā akta pārkāpumu atbildība būs jāuzņemas pašai domei, kā koleģiālai institūcijai. Līdz ar to ir svarīgi, lai ikviens no domes sēdē klātesošajiem, ir informēts par tiesiskajām sekām, kādas var iestāties, ja pašvaldība savā darbībā neievēro normatīvos aktus, norāda ministrijā.
Pašvaldība 8. februāra vēstulē lūgusi ministrijai sniegt informāciju par revīzijas mērķiem un uzdevumiem, kā arī jautājusi par laika grafiku un plānotajām darba metodēm, pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo informāciju, tās avotu raksturojumu un samērīgumu termiņos, informācijas izsniegšanai, lai gan šī informācija ir publiski pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) – par ko ministrija pašvaldību tika informējusi arī iepriekš.
Tāpat EIS pieejama informācija par kopējo revīzijas veikšanas termiņu, savukārt revīzijas uzdevums un apakšuzdevumi izriet no iepirkuma nolikuma. Pašvaldība, pienākuma neizpildi pamato ar informācijas neesamību, kas ir publiski pieejama un par ko pašvaldībai jau iepriekš tikusi sniegta informācija, skaidro VARAM.
Ministrija atgādina, ka līdzīgas revīzijas notiek Saldus, Alūksnes un Jelgavas novada pašvaldībās, kā arī Daugavpils pilsētas pašvaldībā, savukārt atlikusī pašvaldība tiks izvēlēta no Pierīgas aglomerācijas, tādējādi aptverot visus plānošanas reģionus un vērtējot visu mērogu pašvaldības.
Likuma "Par pašvaldībām" 71. panta trešā daļa noteic, ka ministrija ir tiesīga piesaistīt speciālistus pašvaldības ārkārtas finanšu revīzijas veikšanai, attiecīgi pašvaldību pienākums ir sadarboties ar auditoriem, lai finanšu revīzija noritētu efektīvi un caurskatāmi.
Revīzijas mērķis ir izvērtēt pašvaldības kā kapitāla daļu turētāja likumā "Par pašvaldībām" noteikto pienākumu izpildi pašvaldības kapitālsabiedrību efektīvas pārvaldības, racionālas un ekonomiski pamatotas resursu izmantošanas, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanā, un līdzdalības nosacījumu ievērošanā.
Ministrijā Jelgavas novada priekšsēdētājam paskaidrojumi jāsniedz septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pieprasījums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
