Juridiskā komisija nolemj turpināt Pilsonības likuma reformu
Foto: Saeimas administrācija

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, turpinot vērtēt 10.Saeimā neizskatītos likumprojektus, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Pilsonības likumā. Lai sagatavotu saturiski apjomīgos likuma grozījumus, komisija nolēma veidot apakškomisiju, kurā aicinās strādāt divus deputātus no katras parlamenta frakcijas, informē Saeimas Preses dienests.

"Pilsonības likums nav grozīts ilgus gadus, un gan saturiski, gan tehniski tajā ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas," norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V). "Ņemot vērā, ka tas ir viens no svarīgākajiem likumiem, kas nosaka valsts pilsoņu kopumu, ir nepieciešama pēc iespējas plaša ekspertu diskusija, kas iziet ārpus Saeimas komisijas sienām. Viens no apakškomisijas uzdevumiem, ko līdz galam nepaguva īstenot atlaistā 10.Saeima, būs šādu augsta līmeņa ekspertu piesaiste un kvalitatīvas diskusijas organizēšana," uzsver komisijas vadītāja.

Skatot Pilsonības likuma grozījumus, deputātiem būs jāstrādā pie četriem jautājumu blokiem. Pirmais no tiem saistīts ar dubultpilsonību trimdas latviešiem, otrs – ar pilsonības jautājumu tiem Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs. Būtiski būs arī risināt situācijas, kad Latvijas pilsonība atņemta līdzšinējā dubultpilsonības aizlieguma dēļ. Ceturtais jautājumu bloks skar iespēju Latvijas pilsonību piešķirt Latvijā dzimušu nepilsoņu bērniem, norāda dienests.

Komisija nolēma turpināt darbu arī pie grozījumiem Administratīvā procesa likumā, kas paredz padarīt raitāku lietu izskatīšanu administratīvajās tiesās. Plānots tiesas sēdē izmantot videokonferences sniegtās iespējas, tādējādi samazinot personu prombūtnes dēļ atlikto sēžu skaitu. Vienlaikus paredzēts tiesas sēdes fiksēt skaņu ierakstā, kas ļaus rakstīt saīsinātu tiesas protokolu. Likuma grozījumi paredz plašāku rakstveida procesa izmantošanu administratīvo lietu izskatīšanā, kā arī ieviest tā dēvēto pilotspriedumu procedūru. Tā ļautu gadījumos, kad tiesā tiek saņemtas vairākas vienveidīgas lietas, tās skatīt paātrinātā kārtībā. Tāpat plānots modificēt valsts nodevu sistēmu, nosakot lielāku maksu par vēršanos augstākas instances tiesā.

Komisija arī nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā arī grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz zemes īpašnieka tiesības ierosināt uz viņa zemes esošas būves ar nenoskaidrotu piederību noteikšanu, kā arī nosaka deleģējumu Ministru kabinetam reglamentēt kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību.

Tāpat deputāti vienojās tālākai izskatīšanai Saeimā virzīt grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas saistīti ar Eiropas Savienības prasību pārņemšanu starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības jomā.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Ja Saeima nolemj turpināt šāda likumprojekta izskatīšanu, tas tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā. 11.Saeima varēs lemt par 67 likumprojektiem, kuru izskatīšana iepriekšējā parlamenta sasaukumā nav pabeigta.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ilma Čepāne
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form