Kā sargājam Latvijas debesis? Ar lāzeru vadāmais RBS-70 un arhaiskais zviedru dižgabals
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Līdz ar bruņoto konfliktu Ukrainā ir strauji mainījusies drošības situācija Eiropā. Pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis Krievijas militāro lidaparātu lidojumu skaits gar Eiropas Savienības (ES) un NATO valstu robežām, aktualizējot jautājumu par mūsu valsts pretgaisa aizsardzības spējām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Taču galvenais pretgaisa aizsardzības spēju attīstības dzinulis ir pēdējo gadu laikā Latvijas un Lietuvas robežas tuvumā izveidotās Krievijas bruņoto spēku aviācijas bāzes. Piemēram, dažu desmitu kilometru attālumā no Latvijas robežas Pleskavas apgabalā 2013. gadā tika atjaunota Ostrovas aviācijas bāze.

Ļoti īsā laika posmā šajā bāzē tika izvietota Sauszemes spēku aviācijas (helikopteru) brigāde. Šīs vienības ekipējumā ir aptuveni 50 paši modernākie kaujas un transporta helikopteri, tajā skaitā Ka-52, Mi-28n un Mi-35. Savukārt Baltkrievijas teritorijā netālu no Lietuvas robežas Krievijas bruņoto spēku bāzē ir izvietots iespaidīgs skaits modernizēto Su-27M3 kaujas lidaparātu, sarunā ar portālu "Delfi" akcentē atvaļināts Latvijas armijas pulkvežleitnants un Baltijas Aizsardzības koledžas mācībspēks Uģis Romanovs.

Foto: Krievijas helikopters Ka-52

Kā sargājam Latvijas debesis? Ar lāzeru vadāmais RBS-70 un arhaiskais zviedru dižgabals
Foto: RIA Novosti/Scanpix

"Turklāt, vērojot moderno karu scenārijus, pretgaisa aizsardzības sistēmu nozīme ir būtiski aktualizējusies, īpaši Baltijas valstīs," viņš uzsver.

Gaisa telpas aizsardzība sastāv no diviem galvenajiem uzdevumiem – novērošanas un kontroles miera laikā, kā arī pretgaisa aizsardzības uzdevumiem kara gadījumā. Kopš Ukrainas krīzes sākuma Latvijas sauszemes un gaisa robežas tiek kontrolētas pastiprinātā režīmā, apliecina Aizsardzības ministrija.

Foto: Krievijas iznīcinātājs Su-27

Kā sargājam Latvijas debesis? Ar lāzeru vadāmais RBS-70 un arhaiskais zviedru dižgabals
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Novērošana un kontrole

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) nodrošina nepārtrauktu gaisa telpas novērošanu un kontroli. Šim nolūkam tiek izmantoti Audriņos, Lielvārdē un Ventspilī uzstādītie radiolokatori AN/TPS-77, atklāj ministrija. Romanovs norāda, ka AN/TPS-77 radiolokatori paredzēti gaisa telpas novērošanai tālās distancēs – līdz 450 kilometru attālumam un 30 kilometru augstumā, tāpēc tagad svarīgi ir domāt par ekipējumu zemu lidojošu objektu identificēšanai.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas radiotehniskie posteņi apvienoti nacionālajos gaisa telpas kontroles centros un reģionālajā Gaisa telpas novērošanas koordinācijas centrā Lietuvas pilsētiņā Karmēlavā, kas veido vienotu Baltijas valstu gaisa telpas kontroles sistēmu BALTNET. Savukārt tā darbojas vienotajā NATO pretgaisa aizsardzības sistēmā NATINADS (NATO Integrated Air and Missile Defence).

Foto: AN/TPS-77 radars

Kā sargājam Latvijas debesis? Ar lāzeru vadāmais RBS-70 un arhaiskais zviedru dižgabals
Foto: Publicitātes foto

Karmēlavas centrā dien arī Latvijas karavīri, kuri koordinē NATO iznīcinātāju patruļlidojumus Latvijas gaisa telpā, fiksē robežu pārkāpumus un lidojumu noteikumu neievērošanu, kā arī koordinē aktivitātes pret gaisa robežu pārkāpējiem, iesaistot NATO iznīcinātājus un citus NBS resursus, skaidro Aizsardzības ministrijā.

Patrulēšanu Latvijas gaisa telpā nodrošina NATO valstu iznīcinātāji. Jau desmit gadus alianses lidmašīnas savu uzdevumu veic no bāzes Lietuvas pilsētā Šauļos. Sākoties Krievijas agresijai Ukrainā un pasliktinoties drošības situācijai reģionā, patrulēšanas misija ievērojami paplašināta.

"Kopš pērnā gada operācijā iesaistīto lidmašīnu skaits ir četrkāršots un sasniedz 16 patruļlidmašīnas, un daļa iznīcinātāju tiek izvietoti arī Emari bāzē Igaunijā un Malborkā, Polijā," uzsver Aizsardzības ministrijā.

Kā sargājam Latvijas debesis? Ar lāzeru vadāmais RBS-70 un arhaiskais zviedru dižgabals
Foto: Reuters/Scanpix

Jāuzsver, ka NATO patrulēšanas misijas Baltijas gaisa telpā ir miera laika uzdevums, kas papildu gaisa telpas kontrolei kalpo arī kā spēka demonstrēšanas līdzeklis pret iespējamo gaisa robežu pārkāpēju, precizē Romanovs.

Kara gadījumā patruļlidmašīnas atgrieztos bāzēs savās valstīs, un tās pakāpeniski tiktu aizstātas ar kaujas operācijām paredzētiem gaisa kuģiem. Visticamāk, drošības nolūkos operācijas tiktu izpildītas, vadītas un kontrolētas ne no Baltijas valstu teritorijas, paredz eksperts.

Zemu lidojošu objektu identificēšana un iznīcināšana

Aizsardzības ministrija norāda, ka pagājušajā gadā valdība ir pieņēmusi lēmumu par papildu 158 miljonu eiro novirzīšanu pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai.

Ar šo finansējumu astoņu gadu laikā paredzēts iepirkt un uzstādīt gaisa telpas novērošanas sensorus un radiolokatorus, individuālās pretgaisa aizsardzības sistēmas un ieročus, veikt sistēmu modernizāciju. Tāpat notiks patruļkuģu aprīkošana ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, taktiskās izlūkošanas spēju attīstīšana, kā arī karavīru apmācīšana.

Pašlaik turpinās darbs pie sensoru un radiolokatoru uzstādīšanas, lai nodrošinātu zemu lidojošu objektu novērošanu un kontroli tajās vietās, kur to nenodrošina esošais ekipējums, atklāj Aizsardzības ministrija.

Foto: Krievijas helikopters Mi-28

Kā sargājam Latvijas debesis? Ar lāzeru vadāmais RBS-70 un arhaiskais zviedru dižgabals
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Taču pagaidām jāiztiek ar esošo ekipējumu – debesjumu kara gadījumā jāsargā ar Zviedrijā ražotām raķešu sistēmām RBS-70 un "Bofors" zenītlielgabaliem L-70.

Ar 40 milimetru L-70 dižgabaliem ir bruņots Zemessardzes 17. pretgaisa aizsardzības bataljons, savukārt ar RBS-70 raķetēm darbojas Gaisa spēku aviācijas bāzes Pretgaisa aizsardzības divizions. Šīs divas NBS vienības specializējas pretgaisa aizsardzības uzdevumu veikšanā, to darbība tiek aktivizēta pēc nepieciešamības, informē ministrija.

Abi šie ieroču veidi paredzēti zemu un lēni lidojošu objektu, piemēram, helikopteru un transporta lidmašīnu iznīcināšanai. Augstu lidojošas un ātras lidmašīnas bez sabiedroto palīdzības NBS pagaidām neitralizēt nevar.

Romanovs norāda, ka RBS-70 raķešu sistēmas izmanto arī Lietuva, savukārt Igaunija ir izvēlējusies Francijā ražoto sistēmu "Mistral".

Zemu lidojošus helikopterus spēj neitralizēt arī Latvijas bruņojumā esošā prettanku sistēma "Spike".

Pretgaisa aizsardzības ieroči tiek sasaistīti kopējā tīklā ar radariem un komunikāciju moduļiem, stāsta Uģis Romanovs. "Radaru mērķis ir identificēt, atpazīt un iegūt datus par potenciālo mērķi. Savukārt komunikāciju modulis nodrošina informācijas noraidīšanu ieroču operatoram," skaidro eksperts.

Latvijai pieejamie pretgaisa ieroči darbojas sasaistē ar tuvas darbības radariem "Giraffe 40". Tie ir radari ar 40 kilometru darbības rādiusu, stāsta Romanovs. Tas ir aktīvais radars, kurš mērķa identificēšanas nolūkos raida signālu – tas ierīci padara par vieglu mērķi pretiniekam, skaidro eksperts.

Foto: "Giraffe" radars (pa kreisi)

Kā sargājam Latvijas debesis? Ar lāzeru vadāmais RBS-70 un arhaiskais zviedru dižgabals
Foto: Publicitātes attēli

"Taču šo trūkumu var kompensēt, prasmīgi izmantojot apvidu un dažādus taktikas paņēmienus. Vienkāršākais no tiem ir pastāvīga dislokācijas vietas maiņa," uzskata Romanovs. Turklāt mūsdienās visapkārt ir daudz dažādu radaru un raidītāju, kas var daļēji maskēt militāros radarus, viņš papildina.

Svarīgs faktors - apkalpes profesionalitāte

Ieroču efektivitāti lielā mērā nosaka apkalpes profesionalitāte un iemaņas, tāpēc ir svarīgi rīkot apmācības un praktiskās kaujas šaušanas vingrinājumus, kas piebremzēti pēc 2012. gadā notikuša negadījuma Šķēdes poligonā, uzsver pulkvežleitnants.

NBS komandiera štāba preses daļas virsnieks Normunds Stafeckis portālam "Delfi" skaidro, ka Pretgaisa aizsardzības divizions aktīvi uztur un pilnveido iemaņas, izmantojot mācību simulatorus, kuri ļauj izspēlēt dažādas sarežģītības mērķu iznīcināšanu praktiskajai šaušanai ļoti pietuvinātos apstākļos.

Foto: RBS-70

Kā sargājam Latvijas debesis? Ar lāzeru vadāmais RBS-70 un arhaiskais zviedru dižgabals
Foto: Latvijas armija

Simulatori pilnībā neaizstāj kaujas šaušanu poligonā, atzīst Stafeckis. Taču šogad plānots praktisko šaušanu atsākt, kad tiks sakārtoti juridiskie un citi jautājumi, viņš papildina.

"Divizions regulāri piedalās militārajās mācības, kurās pilnveido taktiskās iemaņas, kas ir tikpat būtiskas karavīru profesionalitātē kā praktiska pretgaisa raķetes palaišana," uzsver kapteinis Stafeckis.

RBS-70, L-70 un Mistral:


Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aizsardzības ministrija Lasāmgabali Nacionālie bruņotie spēki NATO Zemessardze
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form