Kaimiņi vēl nebūs bīstamajā sarakstā; valdība nosaka izņēmumus pierobežā (plkst. 17.40)
Foto: Valsts kanceleja

Piektdien, 4. septembrī, pēc pusotru stundu ilgas diskusijas par ietekmi uz tūrismu un ekonomiku un, iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV) atturoties, Ministru kabinets ārkārtas sēdē pieņēma grozījumus valdības noteikumos, paredzot pašizolācijas izņēmumus pierobežā gadījumā, ja Lietuva vai Igaunija iekļūs SPKC bīstamo valstu sarakstā. Valdības sēdes laikā sabiedrība tika informēta, ka tas vēl nenotiks šajā piektdienā.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai pārlieku neierobežotu to personu tiesības, kuras ikdienā šķērso Lietuvas un Igaunijas sauszemes robežu, lai strādātu vai mācītos otrā valstī, nepieciešams veikt grozījumus, atbrīvojot atsevišķu kategoriju personas no 14 dienu pašizolācijas prasības. Šādu lūgumu Latvijai ir izteikusi Lietuva un Igaunija, izriet no Veselības ministrijas sagatavotā piedāvājuma valdības sēdei piektdien. Šo ierosinājumu valdība arī apstiprināja.

Valdības pieņemtie grozījumi paredz izņēmumus no spēkā esošās prasības, ka, ja persona pēdējo 14 dienu laikā uzturējusies kādā no SPKC tīmekļvietnē publicētajām valstīm, uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, viņa nodrošina pašizolāciju dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts.

Turpmāk šādos gadījumos noteiktā 14 dienu pašizolācija netiek attiecināta uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso Latvijas Republikas sauszemes robežu ar citām Eiropas Savienības valstīm saistībā ar nodarbinātību, ja robežšķērsošana nepieciešama darba vai dienesta pamatpienākumu veikšanai, un personai ir nodarbinātības faktu apliecinošs dokuments; bērnu uzraudzības pakalpojuma saņemšanai vai formālās izglītības ieguvei klātienē pirmsskolas izglītības pakāpē, uzrādot pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes izsniegtu izziņu; formālās izglītības ieguvei klātienē pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē, kā arī profesionālās ievirzes izglītības programmās mākslas un kultūras jomās, uzrādot izglītības iestādes izsniegtu izziņu.

Tas attiecas arī uz personu, kas pavada nepilngadīgu izglītojamo vai pilngadīgu izglītojamo ar speciālām vajadzībām iepriekš minētajos gadījumos, uzrādot izglītojamajam izsniegto pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes izsniegtu izziņu.

Noteiktā 14 dienu pašizolācija netiek attiecināta uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri šķērso Latvijas Republikas sauszemes robežu ar citām Eiropas Savienības valstīm – lai šķērsotu Latvijas Republikas teritoriju tranzītā; lai nodrošinātu radinieku aprūpi, bēru organizēšanu (tai skaitā, dalībai bērēs); lai atgrieztos un ierastos Latvijā pēc ārsta nozīmēta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas, uzrādot ārsta izsniegtu izziņu vai nosūtījumu.

Vienlaikus noteikts, ka šajos minētajos gadījumos personām jāievēro sekojoši piesardzības pasākumi – uzturoties sabiedriskās vietās, jālieto mutes un deguna aizsegus; nepakļaut citas persona inficēšanās riskam un neveidot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem, ja no tiem var izvairīties (neuzņemt viesus, neorganizēt un neapmeklēt privātas vizītes, neapmeklēt sabiedriskas un publiskas vietas un telpas, kur uzturas daudz cilvēku, izņemot darba vietu, vietu, kas ir iebraukšanas Latvijā mērķis vai veikala apmeklējumu).

Piesardzības pasākumi jāievēro, arī veicot darba pienākumus vai sniedzot pakalpojumus, bet, parādoties kādām elpceļu infekcijas slimības pazīmēm, jānodrošina pašizolācija un jāsazinās ar ārstu.

Veselības ministrija norāda, ka izņēmums tiek attiecināts uz visiem Eiropas Savienības pilsoņiem un pastāvīgi dzīvojošām personām, ņemot vērā, ka 1. septembrī Eiropas Komisija (EK) brīdināja Ungāriju par robežšķērsošanas ierobežojumiem, nosakot diskriminējošus aizliegumus atsevišķām kaimiņvalstīm. Tomēr praksē, ņemot vērā normu saturu un būtību tas pārsvarā skars Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pierobežas iedzīvotājus, teikts grozījumu anotācijā.

Kaimiņi nebūs sarakstā

Valdības ārkārtas sēde sākās pulksten 15.20, un tajā skatīja Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"". Valdības sēde tika sasaukta piektdien, jo informācija nedēļas sākumā liecināja, ka Igaunija un Lietuva piektdien varētu tik iekļaut dzeltenajā valstu sarakstā.

Tomēr pagaidām Lietuva un Igaunija netiek iekļauta tā dēvētajā valstu dzeltenajā sarakstā, līdz ar to Baltijas valstīs vēl vismaz nedēļu nebūs ar Covid-19 saistīto ceļošanas ierobežojumu. Sēdes sākumā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) informēja, ka kaimiņvalstis ir pielikušas visas pūles, lai, ņemot vērā šodienas datus par saslimšanu ar Covid-19 Igaunijā un Lietuvā, vismaz uz nedēļu vēl saglabātos iespēja brīvi ceļot Baltijas valstīs, ziņo aģentūra LETA.

Valkas novada pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis valdības sēdē pauda uzskatu, ka kamēr Valgā Igaunijā nav īpašs saslimstības burbulis, nevajag noteikt īpašus ierobežojumus vietējiem iedzīvotājiem, jo robežu šķērso arī tie, kam nav mācību vai darba pienākumi. Krauklis aicināja izmantot nedēļu laika, lai vēl izvērtētu lokāli nepieciešamos ierobežojumus.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) ieteica vēl nedēļas laikā precizēt vairākas detaļas Veselības ministrijas izteiktajā piedāvājumā, lai pārāk nekaitētu vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pauda atvieglojumu, ka vēl netiek kaimiņvalstis iekļautas bīstamajā valstu sarakstā, jo nedēļa laika būs ļoti svarīga ekonomikai.

"Mūsu izaicinājums ir, kā nenoslāpēt pārrobežu ekonomiku un vienlaikus pasargāt vietējos iedzīvotājus," teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), piebilstot, ka viņa izpratnē jaunie ierobežojumi nozīmētu, ka iebraucējiem no kaimiņvalstīm būtu tikai jānēsā maskas.

Viņķele sēdē pauda priekšlikumu, ka kaimiņvalstīm varētu ieviest nosacītu gaidīšanas režīmu uz nedēļu, ja skaitļi par 10% pārsniedz robežu iekļūšanai dzeltenajā sarakstā. Pēdējo dienu skaitļu svārstības rāda, ka tādu risinājumu varētu ieviest. Valdība atbalstīja šī priekšlikuma iekļaušanu anotācijā pie grozījumiem MK noteikumos.

Valdība vienojās uz Lietuvu un Igauniju attiecināt pieeju, ka, inficēšanās radītājiem pārsniedzot 16 uz 100 000 iedzīvotājiem, tiks vērtēts saslimstības pieauguma kāpuma temps – ja tas nepārsniegs 10%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, tad vēl nedēļu tiks novērota epidemioloģiskā situācija, lai piemērotu konkrētus ierobežojumus. Tādu pašu kārtību pret Latviju, apņēmušās īstenot arī Igaunija un Lietuva, skaidro Veselības ministrija.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) aicināja konceptuāli vienoties par Veselības ministrijas piedāvātajiem grozījumiem un nākamās nedēļas laikā vēl precizēt detaļas. Ministrs atzina, ka Baltijas burbuli var saglabāt tikai tad, ja visas valstis vienādi ievēros nosacījumus. Tā bija atbilde dažiem kolēģiem, kuri pauda bažas un minēja arī kaimiņvalstu lūgumus un aicinājumus. "Mums ir jāaicina kolēģus no Lietuvas un Igaunijas atgriezties pie vienotas politikas," teica Rinkēvičs.

Viņķele uzsvēra, ka ir svarīgi jau šodien dot skaidrību mūsu iedzīvotājiem, kas notiks gadījumā, ja kaimiņvalstis nonāks dzeltenajā sarakstā, pat ja tas nenotiek šodien. "Mums nav nedēļa laika, jo situācija var mainīties ļoti dinamiski," sacīja Viņķele, norādot, ka nākamnedēļ būs jārod risinājums iedzīvotāju kustībai Valgā un Valkā, kas nav saistīta ar darbu vai mācībām.

Preses konferencē pēc valdības sēdes Viņķele paskaidroja, ka piektdien valdības pieņemtie grozījumi attiecas uz cilvēkiem, kas regulāri dodas uz darbu vai skolu pāri robežai, taču Valkā un Valgā situācija netiek pilnībā noregulēta. "Jāatzīst, ka mums valdībā nebija atbilžu uz visiem Valkas mēra jautājumiem, tādēļ ir lēmums darba grupa Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadībā turpināt darbu un skatīties, kāds noregulējums tur varētu būt. Visticamāk, ka tur vairāk nekā citur loma būs pašvaldībām, jo tur ir kopējs sabiedriskais transports. Ir dots uzdevums līdz otrdienai sagatavot precīzāku piedāvājumu," teica Viņķele.

Gatavojas laikus

Noteikumu grozījumu anotācijā Veselības ministrija norāda, ka attiecībā uz tām personām, kuras būs ieceļojušas no Lietuvas un Igaunijas tiek plānots attiecināt 14 dienu pašizolācijas ievērošanas prasību. Tas nozīmē arī atkāpšanos no 2020. gada 15. maijā Baltijas valstu ārlietu ministru Rīgā parakstītās vienošanās par ceļojumu ierobežojumu atcelšanu un sadarbību Covid-19 krīzes laikā.

Lai pārlieku neierobežotu to personu tiesības, kuras ikdienā šķērso Lietuvas un Igaunijas sauszemes robežu, lai strādātu vai mācītos otrā valstī, nepieciešams veikt grozījumus, atbrīvojot atsevišķu kategoriju personas no 14 dienu pašizolācijas prasības. Šādu lūgumu Latvijai ir izteikusi arī Lietuva un Igaunija.

Proti, paredzot, ka šajos noteikumos noteiktie ceļošanas ierobežojumi un pašizolācijas prasības neattiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un pastāvīgi dzīvojošām personām, kuras Latvijas valsts robežu šķērso sakarā ar darba pienākumu veikšanu, izglītības apguvi, radinieku aprūpes nodrošināšanu un bēru organizēšanu (tai skaitā, dalībai bērēs).

Grozījumu mērķis ir paredzēt, ka konkrētā iedzīvotāju grupa (ES valstu pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji) var neievērot pašizolācijas prasību, ja tie ikdienā (ar biežāku vai retāku regularitāti) šķērso LR sauszemes robežu ar citām ES valstīm (tātad, Lietuvu vai Igauniju) nodarbinātības nolūkā, un bez robežšķērsošanas nodarbinātība nav iespējama, proti, robežas fiziska šķērsošana tiek veikta darba pamatpienākumu izpildes dēļ.

Mērķis ir arī izslēgt, piemēram, vienreizēju komandējumu, vai tādas darbības, kuras iespējams veikt arī attālināti, digitāli, utt. Grozījumi paredz iespēju personām, kuras jau strādā ES kaimiņvalstī, saglabāt nodarbinātības iespēju bez pašizolācijas, kas ir labvēlīgs izņēmums no vispārējās pašizolācijas prasības. Nodarbinātību var apliecināt dažādi dokumenti, piemēram, darba līgums, Uzņēmuma reģistra lēmums par valdes/padomes sastāvu, noslēgts uzņēmuma līgums vai autortiesību līgums, utt.

Noteikumu projekts arī paredz to, ka pašizolācijas noteikumi neattiecas uz personām, kuras Latvijas teritoriju šķērso tranzītā, kas nozīmē Latvijas teritorijas šķērsošanu 12 stundu laikā bez nakšņošanas Latvijas teritorijā.

Minētais regulējums paredz to, ka uz cilvēkiem, kas šķērso Latvijas robežu nozīmīgu iemeslu dēļ, var neattiecināt pašizolācijas nosacījumus. Tajā pat laikā ir jāparedz piesardzības pasākumi, mutes un deguna aizsegu lietošanu sabiedriskās vietās, ierobežojot augsta riska pasākumu apmeklēšanu un pakalpojumu saņemšanu.

Tādēļ grozījumi paredz, ka minētajām personām ir jāierobežo kontakti ar citām personām un jāizvairās no vietu, kur ir liels skaits cilvēku apmeklēšanas, izņemot darba vietu vai vietu, kas ir personas mērķis ierodoties Latvijā, piemēram, ierodoties uz tuvinieka bērēm.

Tāpat noteikumu projekts paredz to, ka veicot darba pienākumus vai sniedzot pakalpojumu personai ir jāievēro noteiktie pretepidēmijas pasākumi. Piemēram, personai jāizvairās no darba pienākumu, kas saistīti ar risku citu cilvēku veselībai (piemēram, veselības aprūpes pakalpojumi, darbs sociālās aprūpes centrā utml.), veikšanas.

Tāpat arī darba vietā personai ir jāizvairās no pasākumiem, kas nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu un jāievēro citi piesardzības pasākumi. Tāpat personām ir jāizvairās no cilvēku no augstas Covid-19 riska grupas (seniori, cilvēki ar hroniskām slimībām un imūndeficītu) apmeklēšanas.

Tajā pat laikā apzinoties to, ka tirdzniecības vietu apmeklēšana ir saistīta ar zemāku inficēšanās risku, jo tirdzniecības vietā ir maza iespēja, ka cilvēki mazāk nekā divu metru attālumā atradīsies viens no otra ilgāk nekā 15 minūtes, kā arī, ņemot vērā to, ka cilvēkiem ir nepieciešamība iegādāties pirmās nepieciešamības preces, tiek noteikts, ārpus pašizolācijas minētās personas var arī apmeklēt veikalu.

Ņemot vērā to, ka Baltijas valstu ārstniecības iestādes savstarpēji sadarbojas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem vitālu nepieciešamu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, ir svarīgi nodrošināt šo pakalpojumu nepārtrauktību, tādēļ ir jāparedz arī izņēmums attiecībā uz pašizolācijas nosacījumu ievērošanu cilvēkiem, kas ierodas vai atgriežas Latvijā pēc ārsta nozīmēta veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas.

Ievērojot epidemioloģiskās situācijas dinamiski mainīgo dabu un to, kā sabiedrības locekļi pielāgojas un īsteno piesardzības pasākumus, vienlaikus arī turpinot iespēju robežās sapratīgi īstenot katrs savas ikdienas gaitas un vajadzības, ir nepieciešams radīt tiesisko ietvaru, lai strauji mainīgajā situācijā izglītojamie varētu turpināt iegūt formālo izglītību klātienē, ja arī tas konkrētajai personai saistīts ar regulāru Latvijas Republikas un citu Eiropas Savienības sauszemes robežu šķērsošanu.

Attiecīgi arī Eiropas Savienības iedzīvotāju nodarbinātības gadījumos, kas tieši saistīts ar jau minēto regulāro vai pat ikdienas sauszemes robežas šķērsošanu, vecākiem ir aktuāls arī jautājums par pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanu vai pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēšanu. Tā kā minētā formālās izglītības ieguve vismaz daļā gadījumu ir obligāta (Latvijas Republikā – pamatizglītības pakāpē) un pārējos gadījumos - ļoti vēlama un nepieciešama tālākai personas izaugsmei (vidējās un augstākās izglītības pakāpēs, kā arī profesionālās ievirzes izglītības programmās mākslas un kultūras jomās), noteikumu projektā piedāvāts noteikt, ka šādos gadījumos izglītojamajam netiek piemērota Ministru kabineta noteikumos paredzētā prasība pēc pašizolācijas, ja persona izglītības ieguvei regulāri pārvietojas un atgriežas no valsts, uz kuru attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi.

Minētais izņēmums attiecināms arī uz personu, kura pavada nepilngadīgu izglītojamo, ka arī pavada pilngadīgu izglītojamo ar speciālam vajadzībām. Šāds pats princips un mehānisms regulējumā piedāvāts pirmsskolas vecuma bērnu uzraudzības pakalpojuma saņemšanai vai pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēšanai. Par minēto nepieciešamību liecinās izglītības iestādes vai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja izsniegta izziņa, ko pēc nepieciešamības var uzrādīt kontrolējošajām institūcijām.

Pastāvot riskam, ka valstu sarakstā, kas ir SPKC tīmekļvietnē publicētā valsts, uz kuru ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, tiek iekļauta Lietuva un Igaunija (vai pat tikai viena no tām), kā rezultātā, atgriežoties no tām (arī gadījumā, ja tās ir šķērsotas atgriešanās ceļā (tranzītā)), ir jāievēro vispārējais 14 pašizolācijas nosacījums, attiecībā uz sporta nozari identificējama problēma Baltijas līmeņa (ar vismaz divu Baltijas valstu sportistu dalību) sporta sacensību norisi Latvijā.

Lai gan MK attiecīgajos noteikumos ir paredzēts izņēmums, kas ļauj, veicot īpašus piesardzības pasākumus (tai skaitā vairākkārtējas laboratoriskās izmeklēšanas Covid-19 infekcijas diagnostikai), neievērot pašizolāciju, ja sportists, sporta darbinieks vai starptautisko sporta organizāciju pārstāvis kā akreditēta persona Latvijā ierodas, lai piedalītos starptautiskā sporta pasākumā, noteikumos ietvertais starptautiska sporta pasākuma termina skaidrojums paredz, ka šajā sporta sacensību kategorijā netiek iekļautas Baltijas līmeņa sporta sacensības.

Anotācijā uzsvērts, ka liela daļa no šīm sacensībām jau ir iekļauta sporta sacensību kalendārā un sportisti (arī komandas), gatavojoties sacensību sezonai, ir rēķinājušās ar dalību tajās. 'Uzsverams, ka augstākā līmeņa sportisti un tos apkalpojošie sporta darbinieki sporta sacensībās (arī Baltijas līmenī) piedalās, pildot attiecīgi sportista un sporta darbinieka pienākumus, ievērojot sporta sacensību kalendāru un attiecīgo sporta veidu (gan Latvijas, gan starptautisko) federāciju noteikumus, tai skaitā atbilstoši katra sporta veida specifikai izstrādātus piesardzības pasākumus jeb t.s. Covid-19 reglamentus," teikts anotācijā.

Ievērojot minēto, lai netiktu apdraudēta Baltijas līmeņa sporta sacensību norise Latvijā, Ministru kabineta noteikumu grozījumi precizē noteikumos ietverto starptautiska sporta pasākuma termina skaidrojumu, iekļaujot Baltijas līmeņa (ar vismaz divu Baltijas valstu sportistu dalību) sporta sacensības pieaugušajiem starptautisko sporta pasākumu tvērumā. Arī turpmāk būs jāievēro noteikumos ietvertais speciālais sporta regulējums, tai skaitā vairākkārtējas laboratoriskās izmeklēšanas Covid-19 infekcijas diagnostikai.

Jau ziņots, ka trešdien, 2. septembrī, Ministru kabineta sēdē valdības locekļiem debatējot par ar Covid-19 saistītajiem ierobežojumiem un problēmām tā saucamajā Baltijas ceļošanas burbulī, netika pieņemti konkrēti lēmumi par grozījumiem likumos vai Ministru kabineta noteikumos, kas noteiktu izņēmumus Lietuvas un Igaunijas gadījumā, ja tās iekļūtu tā saucamajā valstu dzeltenajā vai sarkanajā sarakstā. Tādējādi brīdī, kad kāda no kaimiņvalstīm iekļūs šajā sarakstā, atgriežoties vai iebraucot no tām, būs jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Robeža iekļūšanai dzeltenajā sarakstā ir 16, bet sarkanajā – 25 saslimšanas ar Covid-19 gadījumu uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā. Sarakstu Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atjauno reizi nedēļā piektdienās, un tas stājas spēkā sestdienas pusnaktī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Igaunija Ilze Viņķele Lietuva Slimību profilakses un kontroles centrs Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form