Kaļužnijs joprojām neatzīst Latvijas okupāciju

Vēstnieks arī norāda, ka PSRS laiks bijis sarežģīts periods visām tautībām un tolaik cietuši seši miljoni cilvēki, tostarp 230 000 latviešu. "Jā, tas ir smagi, šā fakta nosodošais novērtējums notika 1956. gadā PSRS Komunistiskās partijas 20. kongresā, kurā piedalījās arī toreizējās Latvijas PSR Komunistiskās partijas pārstāvji ar latviešiem priekšgalā. Savukārt Ribentropa-Molotova pakts tika nosodīts 1989. gadā PSRS tautas deputātu kongresā, kurā piedalījās deputāti no Latvijas un balsoja par nosodījumu. Tāpēc, kad tiek runāts, ka vajag nosodīt vēlreiz, rodas jautājums— kāpēc, ja reiz tas jau izdarīts?" norāda vēstnieks.

Kaļužnijs arī intervijā skaidro savu izpratni par terminu "okupācija". "Ir taču jāzina, kas ir okupācija. Tas ir periods, kurā tiek absolūti apspiestas cilvēka tiesības. Bet kas te bija laikā no 1945. līdz 1991. gadam? Tiesību apspiešana? Tika atjaunots viss, kas bija kara laikā iznīcināts,— pilsētas, rūpnīcas, tilti, ceļi. Viss bija. Cukurfabrikas noteikti neslēdza. Attīstījās zinātne, kultūra, pieauga un attīstījās inteliģence. Un pēkšņi tagad saka: tas ir okupācijas periods….kur 50 gadu periodā Latvijā bija koncentrācijas nometnes, dzeloņdrātis?" sacīja vēstnieks, skaidrojot situāciju pēc Otrā pasaules kara.

Savukārt par 1940.gadā notikušo Latvijas okupāciju vēstniekam ir sava versija: "Mūsu pozīcija ir šāda— patīk jums tas vai nepatīk, bet 1940. gadā Kārlis Ulmanis un toreizējā Saeima akceptēja krievu karaspēka ienākšanu šeit. Tas bija Saeimas lēmums. Tas bija dokuments, bet mums saka— jūs ko, viņus piespieda! Es nezinu, kuru piespieda. Tas ir tas pats, kad tika dots zvērests fīreram (nacistiskās Vācijas vadītājam Ādolfam Hitleram), un tad saka— mani piespieda! Rodas jautājums— kāpēc latvieši un igauņi neizturēja šo spiedienu, bet lietuvieši izturēja? Kāpēc Lietuvā nebija SS vienību ar vietējiem iedzīvotājiem tajās? "

Kaļužnijs aicina pievērst uzmanību faktiem. 'Krievija aicina runāt, pamatojoties uz faktiem. Ja nepatīk, ir iespējams vērsties tiesā, bet ar emocijām uz tiesu neiesi. Ja jau bijis okupācijas fakts, kāpēc Latvija nevēršas starptautiskā tiesā? Kāpēc Latvija nevēršas ar pretenzijām pret citām antihitleriskās koalīcijas dalībniecēm par periodu, ko jūs saucat par okupāciju? Vai tad PSRS patstāvīgi pieņēma šādu lēmumu? Šo lēmumu apstiprināja antihitleriskā koalīcija. Kāpēc netiek izvirzītas pretenzijas Lielbritānijai, ASV, bet tikai Krievijai? Bijība vai jautājuma nostādnes nenopietnība? Es domāju, ka otrais variants, " sacīja vēstnieks.

Intervijā vēstnieks arī atklāj, ka esot par vēstnieku Latvijā jau divus gadus, taču joprojām neesot ticis skaidrībā, cik ilgi Latvija pastāv, kā arī pauž viedokli, ka 1920.gadā starp Latviju un Krieviju noslēgtais Miera līgums neesot bijis leģitīms.

"Ja runājam likumu ietvaros, 1920. gadā tika noslēgts līgums ar tobrīd neeksistējošu valsti ar nosaukumu Krievija, kas karoja, un to neatzina ne Lielbritānija, ne ASV, ne Francija. Un pēkšņi Ļeņins ne no šā, ne no tā noslēdza līgumu ar Latviju. Tajā laikā nebija ne Latvijas, ne Krievijas, un pēkšņi apsēdās un noslēdza līgumu. Noslēdza— un paldies Dievam! Bet, ja runāsim tādā valodā kā tagad,— toreizējais līgums faktiski nebija leģitīms, " sacīja Kaļužnijs, norādot, ka "neviens tolaik neatzina Krieviju".

"ASV Krieviju atzina 1933. gadā! Bet līdz tam bija karš, un neviens vispār neatzina ne Ļeņinu, ne Staļinu! Un pēkšņi jūs pieņēmāt kā faktu to, kas jums patīk. Un tagad pasaulē uzsverat, ka šis ir Latvijas izveidošanas brīdis. Taču tad rodas jautājums par dubultiem standartiem. Vienā gadījumā 1920. gada līgums jums patīk un jūs tam sakāt — jā, bet Saeimas lēmums Ulmaņa valdīšanas laikā jums nepatīk un jūs tam sakāt — nē. Kāpēc? " pauž vēstnieks.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas pilnvaro Ministru kabinetu parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Līdz ar šo pilnvarojumu plānots atcelt 2005.gadā valdības pieņemto deklarāciju, kas iepriekš tika pievienota robežlīgumam un kurā bija atsauce uz 1920.gada Miera līgumu ar Krieviju. Šajā līgumā tika aprakstīta toreizējā Latvijas valsts teritorija, kurā ietilpa arī Abrene.