Vakcinēt vai nevakcinēt bērnus pandēmijas laikā? Tas bija viens no jautājumiem, ko uzdeva bērnu vecāki. Imunizācijas valsts padome ieteica vakcināciju neatlikt, bērnu infektoloģe Dace Zavadska norādīja: tas ir droši un nepazemina organisma aizsargspējas pret koronavīrusu un citiem vīrusiem. Tiesa, atsevišķās valstīs ieskanas vēl kāds jautājums: vai savulaik veiktā vakcinācija nedod kādu papildu labumu šodien? Pirms mēneša uzsāktā pētījumā zinātnieki Nīderlandē un Austrālijā cenšas noskaidrot, vai tuberkulozes vakcīna, ko arī Latvijā lieto jaundzimušajiem desmitiem gadu, varētu līdzēt cīņā pret Covid-19.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Vai esat kādreiz prātojuši, kāpēc ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits mūsu kontinenta rietumu daļā ir ievērojami lielāks nekā bijušajās padomju valstīs?" – tieši tik uzvedinoši rakstā pie lasītājiem vērsās Eiropas Savienības jautājumos specializētais neatkarīgais interneta portāls "Euractiv," norādot, ka šī BCG vakcīna pret tuberkulozi ir nevienādi lietota Eiropas rietumu un austrumu daļā, un informējot par šiem pētījumiem. Proti, jautājumus rosina tas, ka valstīs, kur rutīnā lietota BCG vakcīna, Covid-19 gadījumu ir uzkaitīti mazāk vai tie ir vieglāki. Tiesa, portāls arī norāda uz virkni citu faktoru, kas, iespējams, izskaidro to, kāpēc, iespējams, Austrumeiropu Covid-19 skāris vieglāk. Varbūt tur iedzīvotāji disciplinētāk ievēro pašizolācijas instrukcijas, varbūt austrumeiropieši jaunā koronavīrusa draudus uztver nopietnāk, varbūt viņi joprojām mazāk arī pārvietojas.

"Varbūt" vārdu te tiešām ir daudz, un arī zinātnieki uzreiz atvēsina. Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzsver: nav pierādījumu, ka BCG vakcīna aizsargā cilvēkus pret inficēšanos ar Covid-19 vīrusu. Notiek divi klīniski pētījumi, lai risinātu šo jautājumu, un PVO novērtēs tajos gūtos pierādījumus, kad tie būs pieejami. Taču, kamēr to nav, PVO neiesaka BCG vakcināciju Covid-19 profilaksei, vien turpina, tāpat kā līdz šim, ieteikt jaundzimušo BCG vakcināciju valstīs vai vietās, kur ir augsti tuberkulozes saslimstības rādītāji.

Portāls "Delfi" par BCG vakcīnu pret tuberkulozi un ārvalstīs uzsākto pētījumu uzrunāja Latvijas speciālistus infektoloģijā. Arī viņi, atzīstot, ka pētījums ir interesants, izturas visnotaļ piesardzīgi, ne ar kādiem apgalvojumiem nesteidzas un norāda, ka Covid-19 pacientu skaita atšķirības dažādās valstīs var ietekmēt arī citi faktori. Proti, lai arī cik ļoti cilvēki vēlētos cerību staru un vienu vienkāršu atbildi uz, kā ārsti saka, "miljoniem vērto" jautājumu "Kā pasargāt sevi no smagas saslimšanas?", pašreizējo pierādījumu līmenī tā ir tikai hipotēze. Vēl arī atsevišķi eksperti norāda, ka ļoti labi būtu nokaidrot, vai šī vakcīna vismaz riska grupu pacientu organismam varētu palīdzēt labāk tikt galā ar infekciju.

Ko cenšas noskaidrot pētījumos Nīderlandē un Austrālijā

Apmēram pirms mēneša tika aizsākti plaši pētījumi par gandrīz 100 gadus senās BCG vakcīnas iespējamo pozitīvo efektu cīņā ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19.

"Mēs vēlamies iesaistīt 4000 veselības aprūpes darbinieku no slimnīcām visā Austrālijā, ieskaitot Melburnas Karalisko Bērnu slimnīcu, lai precīzi varētu pateikt, vai tā var mazināt Covid-19 simptomu smagumu." Naidžels Kērtis, Melburnas Universitātes profesors

Viens no pētījumiem uzsākts Nīderlandē, tā aprakstā minētā hipotēze ir šāda: vakcinācija pret tuberkulozi izraisa (daļēju) aizsardzību pret Covid-19 uzņēmību un/vai infekcijas norises smagumu. Pētījuma veicēji, Radbouda Universitāte un Utrehtas universitātes medicīnas centrs, norāda, ka liela epidēmija nopietni izaicinās slimnīcu kapacitāti, ko vēl vairāk pastiprinās mediķu prombūtne. Tādēļ, lai nodrošinātu nepārtrauktu pacientu aprūpi, ārkārtīgi vajadzīga atbilstoša stratēģija. Tāpēc pētījumā iekļauti 1500 veselības aprūpes darbinieki, kuri strādā uzņemšanas nodaļās un nonāk saskarē ar Covid-19 pacientiem. Viņus sadala divās grupās, vienā no tām katrs dalībnieks saņems vienu BCG vakcīnas devu, bet otrā vakcināciju nesaņems. Pirmo rezultātu analīze tiek plānota pēc sešiem mēnešiem.

Līdzīgs pētījums notiek arī Austrālijā. Tā mērķis ir noteikt, vai BCG vakcinācija samazina saslimstību ar Covid-19 un vai atvieglo slimības gaitu pandēmijas laikā. Kā rakstā augstskolas mājaslapā norādījis Melburnas Universitātes profesors, bērnu infektologu vidū pasaulē ļoti cienīts zinātnieks Naidžels Kērtis: "Mēs ceram, ka redzēsim samazinājumu Covid-19 izplatībā un simptomu smagumā tiem medicīnas darbiniekiem, kas saņem vakcīnu. Mēs vēlamies iesaistīt 4000 veselības aprūpes darbinieku no slimnīcām visā Austrālijā, ieskaitot Melburnas Karalisko Bērnu slimnīcu, lai precīzi varētu pateikt, vai tā var mazināt Covid-19 simptomu smagumu. Un tas jāsāk tuvākajās nedēļās, pulkstenis jau sāk tikšķēt." Līdzīgi kā Nīderlandes pētījumā, ir pētāmā grupa, kas tiek vakcinēta pret tuberkulozi, un otra grupa, kas šo vakcīnu nesaņems. Vairāk par pētījumiem var lasīt šeit.

Ja šajos nesen uzsāktajos pētījumos atklāsies, ka vakcīna pret tuberkulozi palīdz arī aizsardzībā pret Covid-19, "iespējams, vakcīnas pielietojuma rekomendācijas paplašinātos", pieļauj Iveta Ozere, Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāra " Tuberkulozes un plaušu slimību centrs" ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras asociētā profesore.

Komentējot šos pētījumus savā mājaslapā, PVO norāda, ka gan tajos pētījumos, kuros iesaistīti dzīvnieki, gan tajos, kuros cilvēki, ir pierādījumi, ka BCG vakcīnai ir nespecifiska ietekme uz imūnsistēmu, taču tā nav labi raksturota un tās klīniskā nozīme nav zināma. PVO arī norāda, ka publikāciju autori salīdzināja Covid-19 gadījumu biežumu valstīs, kur vakcīna tiek izmantota, ar valstīm, kurās to nelieto, un secināja, ka tās valstis, kas to regulāri lieto jaundzimušajiem, ziņo par mazāku Covid-19 gadījumu skaitu. PVO gan arī norāda, ka jāņem arī vērā citu faktoru iedarbība, jo ir daudzi mainīgie, tostarp atšķirības valstu demogrāfijā un slimību slogā, arī Covid-19 testēšanas biežums un pandēmijas stadija katrā valstī. Taču vienlaikus PVO ir apņēmusies iepazīties ar pētījumos gūtajiem secinājumiem.

Ko vēl spēj BCG vakcīna

"Primāri vakcinācijas pret tuberkulozi uzdevums ir aizsardzība pret tuberkulozi, tomēr laika gaitā ir pierādīts, ka vakcīna aizsargā arī pret tuberkulozes mikobaktērijai radniecīgu baktēriju ierosinātām slimībām, un BCG vakcīnu šobrīd arī PVO ir apstiprinājusi un rekomendējusi kā aizsardzības līdzekli pret lepru un Buruli čūlu. Turklāt BCG vakcīnai piemīt zināma aizsardzība arī pret apkārtējā vidē dzīvojošajām netuberkulozajām mikobaktērijām, kuras izraisa limfadenītu bērniem. Ir publikācijas, kurās tiek minēti arī BCG vakcīnas tā saucamie nespecifiskie efekti – aizsardzība pret dažādām bakteriālām un virālām respiratorajām infekcijām."

PVO jaunākajās rekomendācijās minēts, ka pret tuberkulozi potēto bērnu grupā ir mazāka zīdaiņu mirstība no dažādām bakteriālajām infekcijām, norāda Ozere.

Ozere norāda, ka pašlaik nav nekādu zinātnisku pierādījumu, ka BCG vakcīna nodrošinātu nespecifisku aizsardzību arī pret Covid-19 infekciju, Tāpēc PVO oficiāli nevar rekomendēt šo vakcīnu kā aizsardzības līdzekli pret Covid-19 infekciju.

"Zinātniski kā hipotēze tā nav uzreiz atmetama. Taču nezinu, vai mēs to jebkad spēsim pierādīt. Ļoti rūpīgi būtu jādomā, kā to ticami pateikt, ir sakarības vai nav sakarību, jo ir tik daudz vēl citu papildu jaukto faktoru. Kā mēs spētu tos atdalīt?" Dace Zavadska, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca

Vēl ir arī zinātniskās publikācijas par to, ka, jaundzimušajiem agrīni saņemot BCG vakcīnu, samazinās astmas un alerģiju biežums bērniem turpmākās dzīves laikā. "Par to arī ir tikai atsevišķas publikācijas, un šāds iespējamais efekts īsti nav pamatots ar zinātniskiem pētījumiem," norāda Ozere.

Bērnu slimnīcas bērnu infektoloģe, RSU asociētā profesore Dace Zavadska par Nīderlandē un Austrālijā uzsāktajiem pētījumiem norāda: "Zinātniski kā hipotēze tā nav uzreiz atmetama. Taču nezinu, vai mēs to jebkad spēsim pierādīt. Ļoti rūpīgi būtu jādomā, kā to ticami pateikt, ir sakarības vai nav sakarību, jo ir tik daudz vēl citu papildu jaukto faktoru. Kā mēs spētu tos atdalīt? Protams, tā ir taisnība, mēs esam Eiropas daļā, kas ir gadu desmitiem saņēmusi tuberkulozes vakcīnu, jo tuberkulozes izplatība arī Latvijā bija problēma. Un mēs zinām, ka tuberkulozes vakcīnai ir efekts uz šūnu imūnsistēmu."

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Infektoloģijas katedras vadītāja profesore Ludmila Vīksna uzsāktos pētījumus sauc par interesantiem, taču pagaidām raugās ar zināmu skepsi: "Tādi pieļāvumi ir, bet ir jau ārkārtīgi daudz citu faktoru, kas jāņem vērā, piemēram, dažādi disciplīnas veidi, kā iezīmē epidemioloģisko drošību, epidemioloģisko uzvedību. Es pieļauju, ka ir kāda nespecifiskā imunitāte, bet vai tā būtu tik milzīga, nezinu," sacīja Vīksna.

Kāda ir gandrīz simtgadniece BCG vakcīna

BCG vakcīna, ko lieto aizsardzībai pret tuberkulozi, ir vecākā pasaulē joprojām lietotā vakcīna. Pirmo reizi BCG vakcīnu, ko nosauca tās izgudrotāju franču zinātnieku Albēra Kalmeta un Kamila Gerēna vārdā (Bacillus Calmette-Guerin), lietoja 1921. gadā Parīzē zīdainim. Viņa ģimenē bija vairāki tuberkulozes slimnieki: vecāki un vecvecāki, bet potētais mazulis ar tuberkulozi nesaslima.

BCG vakcīna satur dzīvas, bet novājinātas vēršu tipa tuberkulozes mikobaktērijas (Mycobacterium bovis), proti, tā sauktās BCG celma mikobaktērijas, kas nespēj izraisīt saslimšanu ar tuberkulozi, bet sagatavo imunitātes šūnas, lai tās atpazītu un iznīcinātu bērna organismā nonākušās slimību izraisošās tuberkulozes mikobaktērijas. Līdz ar to šī dzīvā vakcīna normālos apstākļos slimību neizraisa, bet rada aizsardzību pret tuberkulozi.

'Kāpēc Austrumeiropu Covid-19 skāris vieglāk?' – infektologi par sākto prettuberkulozes vakcīnas pētījumu
Foto: AP/Scanpix/LETA

"Vakcīnu sāka lietot arvien plašāk un plašāk visā pasaulē aizsardzībai pret tuberkulozi, īpaši maziem bērniem. Vakcīna bija domāta kā līdzeklis, lai cilvēkus, īpaši mazos bērnus, pasargātu no tuberkulozes, un mēs joprojām lietojam šo pašu vakcīnu," stāsta Ozere.

Kā ir Latvijā un kur nekad nav lietota

Turklāt interesanti, ka BCG vakcīnas būtība nav mainījusies kopš 1921. gada."Laika gaitā dažādās valstīs ir radušies vairāki šīs vakcīnas subcelmi, bet vakcīnas princips ir saglabājies un pamatvakcīna vēl joprojām ir tāda pati visā pasaulē," stāsta Ozere. "Dažādās valstīs lietotie subcelmi atšķiras tikai ar to, ka vienā vakcīnas devā var svārstīties dzīvo mikroķermeņu skaits."

Latvijā rutīnā bērniem šo vakcīnu sāka lietot 1961. gadā. RSU asociētā profesore norāda: kopš tā laika vakcīna savu efektivitāti ir pierādījusi: teju vertikāli gājusi lejup saslimstības līkne ar vissmagāko, bieži vien letālo tuberkulozes formu bērniem – tuberkulozo meningītu.

"Visi blakusparādību ziņojumi ir par zāļu dokumentācijā paredzētām, zināmām blakusparādībām." Zāļu valsts aģentūra

BCG vakcīna Latvijā ir iekļauta vakcinācijas kalendārā, to jaundzimušie saņem pirms izrakstīšanas no dzemdību nodaļas. Kopš 2016. gada Latvijā lieto Polijā ražoto BCG vakcīnu. BCG vakcīna var lepoties ar ļoti labu vakcinācijas aptveri, to gadā saņem vidēji ap 95% jaundzimušo.

Taču kādas ir bijušas vakcīnas radītās blakusparādības – ta ir būtisks jautājums vakcinācijas tematā. Kā portāls "Delfi" noskaidroja, 2019. gadā Zāļu valsts aģentūrai (ZVA) Ir saņēmusi 10 prettuberkulozes vakcīnas blakusparādību ziņojumus. "Visi blakusparādību ziņojumi ir par zāļu dokumentācijā paredzētām, zināmām blakusparādībām. Proti, viens ziņojums par sterīlu abscesu injekcijas vietā, seši ziņojumi par paduses limfmezgla pietūkumu un trīs ziņojumi par limfmezgla iekaisumu," atbildēja ZVA. Pērn piedzima 18 589 bērni.

Zavadska norāda, ka pieminēti nav nopietni, smagi veselības traucējumi. BCG vakcīnas blakuparādība mēdz būt saistītas ar nepareizu vakcīnas ievades tehniku, tāpēc tagad Latvijā ir maz vietu, kur drīkst veikt BCG vakcināciju.

Lielākajā daļā pasaules valstu joprojām visi bērni tiek vakcinēti pret tuberkulozi, bet ir valstis, galvenokārt Rietumeiropā, arī ASV un Kanāda, kur šāda vakcinācija valsts programmā vairs nenotiek. Tiesa, daļā šo valstu turpina vakcinēt tos bērnus, kuriem ir lielāks risks inficēties un saslimt ar tuberkulozi. Riska grupas tiek noteiktas katrā valstī citādi atkarībā no epidemioloģiskās situācijas.

Tiesa, tādās valstīs kā Kanāda, ASV, Itālija, Nīderlande un Beļģija, kur rutīnā vakcinācija pret tuberkulozi nekad nav pielietota, cīņā ar šo saslimšanu plaši piemēroti citi profilaktiskie pasākumi.

Cik ilgs ir vakcīnas efekts

"Pirmkārt, aizsardzība nekad nav 100% arī pret tuberkulozi, tas ir viennozīmīgi. Galvenais vakcinācijas mērķis ir pasargāt mazos bērnus, zīdaiņus no smagākajām tuberkulozes formām, kuras bieži beidzas letāli. Pret visām tuberkulozes formām vakcīna nekad nav pasargājusi, tāpat arī pret inficēšanos ar tuberkulozi un latentu tuberkulozes infekciju," stāsta asociētā profesore Ozere.

Pēc ekspertu secinātā, aizsardzības ilgums ir aptuveni 14–15 gadi. Tas nozīmē, ka, vakcinējot jaundzimušo, aizsardzībai vajadzētu būt aptuveni līdz pusaudža vecumam, bet pieauguši cilvēki vairs nevar paļauties uz to, ka zīdaiņa vecumā notikusī vakcinācija viņus turpina pasargāt pret smagām tuberkulozes formām.

'Kāpēc Austrumeiropu Covid-19 skāris vieglāk?' – infektologi par sākto prettuberkulozes vakcīnas pētījumu
Foto: AP/Scanpix/LETA

"Kādreiz revakcinācija tika veikta gan Latvijā, gan Austrumeiropas valstīs. Baltkrievijā un Kazahstānā vēl nesen veica revakcināciju pret tuberkulozi, bet PVO aicināja nerevakcinēt – atkārtoti neievadīt vakcīnu, jo nebija zinātniski pamatotu pierādījumu, ka atkārtota ievadīšana pasargātu labāk un ilgāk," stāsta Ozere.

Kā ir ar cita veida aizsardzību, tādu pētījumu nav. "Bet, spriežot pēc tā, ka Austrumeiropas valstīs, tieši bijušajās PSRS valstīs, iespējams, Covid 19 norise ir vieglāka, varētu izvirzīt hipotēzi, ka BCG vakcīnas nespecifiskā aizsardzība ir ilgāka. Taču pašreizējo pierādījumu līmenī tā ir tikai hipotēze," uzsver Ozere.

Bērnu infektoloģe Zavadska piebilst, ka pēc sastapšanās ar BCG vakcīnu imūnajā sistēmā tik ierosināta konkrēta atbildes reakcija. Tas tagad zinātnes uzdevums ir noskaidrot – vai sastopoties ar Covid-19, šī vakcīnas radītā imūnā atmiņa "ieslēgsies" un cilvēkiem palīdzēs.

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, iegādājies abonementu. Ja jau esi abonents,
Kāpēc abonēt?

Tags

Koronavīruss Covid-19 DELFI plus Eiropas Savienība Pasaules Veselības organizācija Rīgas Stradiņa universitāte Tuberkulozes un plaušu slimību centrs Vakcīna
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form