Saeima ceturtdien, 21. aprīlī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz, ka Latvijas pilsonību varēs atņemt personām, kas atbalsta kara noziegumus vai citus starptautiski sodāmus noziegumus pret citu demokrātisku valsti. Latvijas pilsonību nevarēs atņemt gadījumā, ja tā rezultātā persona kļūs par bezvalstnieku.
Likuma izmaiņas atbalstīja 62 deputāti, pret balsoja viens, bet 14 balsojumā atturējās.
Likums turpmāk noteiks, ka Latvijas pilsonību personai varēs atņemt, ja tā sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.
Tāpat to varēs darīt gadījumos, ja persona pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā.
Informāciju par to, ka attiecīgā persona veikusi kādu no minētajām darbībām, sniegs valsts drošības iestādes.
Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs tā darbību.
Regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Latvijas pilsonība netiek saglabāta personām, kuras veikušas un atbalstījušas darbības, kas nav savienojamas ar Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts vērtībām, neatbilst starptautiski saistošiem līgumiem, ir aizliegtas un nosodāmas, kā arī apdraud Latvijas un arī citu demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, nacionālo drošību, konstitucionālo iekārtu, atzīmēts likumprojekta anotācijā.
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Raidījumā "Spried ar Delfi" tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) par minētajiem likuma grozījumiem sacīja, ka katrai valstij ir intereses parūpēties, lai nerodas civilizācijai naidīgi spēki.
"Mēs atradīsim ceļus, kā neitralizēt valstij nelojālus cilvēkus," teica Bordāns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
