Ņemot vērā sabiedrības iespējas vakcinēties pret Covid-19, es neredzu pamatojumu jauniem, drakoniskiem ierobežojumiem, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes mediju pārstāvjiem paziņoja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Atbildot uz jautājumu par iespējamajiem ierobežojumiem, augot saslimstībai ar Covid-19, premjers uzsvēra, ka situācijā, kad valsts ikvienam iedzīvotājam nodrošina vakcīnu pret Covid-19, turklāt liela daļa sabiedrības jau ir vakcinējusies, nav pamata runāt par jauniem, drakoniskiem ierobežojumiem.
"Patlaban noliktavās ir simtiem tūkstoši vakcīnu devu ar dažādiem derīguma termiņiem, ka valdībai ir jālemj par vakcīnu vai nu ziedošanu, vai dāvināšanu. Mūsu valsts un visas pasaules stratēģija ir, ka sabiedrība tiek pasargāta vakcinējoties. Ja pērn bijām spiesti slēgt daļu ekonomikas, jo nebija citu veidu, kā pasargāt sabiedrību, tad šogad situācija ir atšķirīga un mums ir līdzeklis – vakcīna," sacīja Kariņš piebilstot, ka šādos apstākļos būtu "apšaubāmi" valdībai lemt par ekonomiku ierobežojošiem pasākumiem.
"Es runāšu šodien, es runāju vakar un runāšu rīt par vakcinēšanos. Runām par jauniem, drakoniskiem ierobežojumiem neredzu pamatojumu. Mēs jau darbojamies dažādos režīmos – zaļajā, dzeltenajā u.c., turklāt paredzams, ka tos varētu paplašināt, lai vakcinētie pēc iespējas varētu turpināt ikdienas dzīvi," teica Kariņš.
Premjers norādīja, ka patlaban ir visi priekšnoteikumi, lai augtu Latvijas ekonomika un nodarbinātības līmenis, paaugstinātos algas un labklājības līmenis. "Patlaban nopietnākais risks ir Covid-19, kur atbilde ir — vakcinācija," sacīja Kariņš.
Tajā pašā laikā valdības vadītājs informēja, ka nākamnedēļ varētu diskutēt par ministriju sagatavotajiem priekšlikumiem, kā mazināt Covid-19 izplatību. "Mans un valdības mērķis ir neapturēt ekonomiku, bet pasargāt cilvēkus," uzsvēra Kariņš.
"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce norādīja, ka patlaban tiek plaši diskutēts, kā Ministru kabinets un Saeima var stimulēt iedzīvotājus vakcinēties pret Covid-19. Pēc viņa teiktā, "Attīstībai/Par!" atbalsta tādus pozitīvi stimulējošus pasākumus kā, piemēram, "apbalvot cilvēku par to, ka viņš ir veicis vakcināciju visas sabiedrības interesēs".
Viedokļrakstā portālā "Delfi" veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) jau pauda, ka ir jāpārskata līdzšinējā epidemioloģiskās drošības pasākumu politika. Viņa ieskatā, drošības pasākumu ieviešanā lielāks uzsvars jāliek nevis uz divu nedēļu kumulatīvo saslimstības ar Covid-19 rādītāju, bet gan uz stāvokli slimnīcās, proti, hospitalizēto skaita pieaugumu, slimnīcu noslodzi un spēju sniegt citus nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus.
Pavļuts arī iezīmē šajā rudenī īstenojamus drošības pasākumus. Viņa ieskatā, drošības pasākumiem ir jābūt vienkāršiem un saprotamiem, ņemot vērā gan inficēšanās rādītājus, gan slimnīcu noslodzi. Ministrs rosina pilnībā pārrakstīt Ministru kabineta noteikumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".
Veselības ministrs uzskata, ka skolu darbs klātienē jānodrošina pēc iespējas ilgāk, lēmumus par drošības pasākumiem pamatā uzticot skolu vadībai un dibinātājiem. Tāpat Pavļuts iesaka nodrošināt minimālas drošības prasības vakcinētajiem un pārslimojušajiem "zaļajā režīmā" ar sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem.
Pavļuts arī rosina paredzēt pēc iespējas mazākus traucējumus pakalpojumu sniegšanā un ekonomikā, proti, pieaugot vīrusa izplatības riskiem, arvien lielāku daļu publisko pakalpojumu sniedzot tā dēvētajā "dzeltenajā jeb daļēji drošā režīmā" ar testa, pārslimošanas un vakcinācijas sertifikātiem.
Ministra ieskatā, tikai pirmās nepieciešamības pakalpojumi būtu pieejami "sarkanajā režīmā", proti, bez testiem un sadarbspējīgiem sertifikātiem, bet ar pieaugošām drošības prasībām, izmantojot pieejamos drošības rīkus - ventilāciju, darbinieku vakcināciju, apmeklētāju plūsmu kontroli - sabiedriskajā transportā, pārtikas veikalos, aptiekās un citur.
Veselības ministra ieskatā, jāuzlabo arī drošības pasākumu kontrole, kurā iesaistās ne vien valsts un pašvaldību policisti un dienesti, bet lielāka loma ir arī pašiem cilvēkiem, pakalpojumu sniedzējiem un darba devējiem.
"Vajadzīgi arī citi lēmumi valdībā un Saeimā. Pirmkārt, iedarbīgi vakcinēšanās veicināšanās pasākumi, jo īpaši augsta riska grupās, tostarp atbalsts ģimenes ārstiem, nodrošinot vakcinēšanu visās ģimenes ārstu praksēs. Mums jāizmanto visas un katra iespēja pasargāt tos cilvēkus no 60% nevakcinēto Latvijas iedzīvotāju, kuri būtu gatavi šādu lēmumu pieņemt," pauž Pavļuts.
Lai arī Covid-19 infekcijas pārvaldības likuma grozījumu izskatīšana par vakcinācijas pienākumu mediķiem, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem ir apturēta, tomēr veselības ministrs norāda uz vajadzību radīt epidemioloģiski drošu veselības, izglītības, sociālo un citu pakalpojumu vidi. "Es vēl arvien uzskatu, ka pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums vakcinēties - sevis un mūsu visu dēļ. Mums būs jārod juridiski, politiski un sabiedriski pieņemams risinājums," uzskata Pavļuts.
Vienlaikus viņš rosina atsevišķi virzīt tos lēmumus no apturētā likumprojekta, kas neskar vakcinācijas pienākumu, piemēram, likumā jānosaka valsts pienākums kompensēt vakcinācijas smagas sekas, ja tādas pierādāmi iestātos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
