"Pirmais piedāvājums liks mums vēl divtik strādāt, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu. Ir pilnīgi skaidrs, ka tie apstākļi būs grūtāki, nevis vieglāki. Jautājums ir tikai, cik grūti tie būs," norādīja eiroparlamentārietis.
Viņš sacīja, ka Kipras piedāvājums nav Latvijas interesēm vēlams un kopējo budžeta samazinājumu tiek piedāvāts balstīt uz Eiropas ekonomikas izaugsmes rēķina.
Deputāts atgādināja, ka prezidentūras piedāvājumam krasi iebilst Eiropas Komisija (EK) un arī EP reakcija, visticamāk, būs līdzīga. Iebildumi saņemti arī no Lielbritānijas, tikai britus neapmierina, ka kopējais budžets tiek samazināts par tik mazu summu.
"Šis ir tikai pirmais Kipras prezidentūras mēģinājums tikt pie skaidrības pirms novembra Eiropadomes," vērtēja Kariņš, bilstot, ka sarunu iznākumu patlaban ir grūti prognozēt. "Strīdi būs ļoti lieli un intensīvi!"
Taujāts par iespējām realizēt Latvijas intereses ES daudzgadu budžetā attiecībā uz tiešmaksājumiem un kohēziju, Kariņš sacīja: "Abos variantos tas ir liels izaicinājums, bet, ja samazināsies kopējais katls, tad mums sev pienācīgo daļu būs aizvien grūtāk panākt."
Kipra ierosinājusi samazināt ES 2014.-2020.gada budžeta izdevumus par 50 miljardiem eiro (35,14 miljardiem latu). Tāpat ierosināts samazināt kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu par apmēram 7,5 miljardiem eiro (5,27 miljardiem latu) jeb 2%, bet kohēzijas finansējumu - par apmēram 53 miljardiem eiro (37,25 miljardiem latu) jeb 14%. Kipra papildu finansējumu rosina piešķirt citām programmām.
EK jau noraidījusi Kipras ierosinājumu. "EK joprojām pastāv uz savu ierosinājumu, kas atspoguļo saprātīgu līdzsvaru krīzes laikā," teikts EK paziņojumā, kurā norādīts, ka budžetam ir jābūt instrumentam investīciju veikšanai izaugsmes nodrošināšanai un jaunu darba vietu radīšanai. EK ierosinājusi 2014.-2020.gada budžetu aptuveni viena triljona eiro (702,8 miljardu latu) apmērā, kas būtu par 5% vairāk nekā laika periodā no 2007.-2013.gadam.
No Latvijas ievēlētā EP deputāte Sandra Kalniete (V) norāda, ka budžeta
priekšlikums, kuru šonakt publiskojusi Kipra, ir pretrunā ar mērķi atjaunot Eiropas ekonomisko izaugsmi un radīt jaunas darba vietas. Viņa uzskata, ka Kipras budžeta skaitļu priekšlikums vēlreiz apstiprina, ka sarunas par daudzgadu budžetu būs ļoti sarežģītas ne tikai starp dalībvalstīm, bet arī starp ES Padomi un EP.
"Latvijai ir skaidri mērķi, skaidra stratēģija un sabiedrotie. Mums visiem kopā ir reāla iespēja panākt, ka ES budžeta ieguldījumi Latvijā nākamajos septiņos gados būtu par veselu miljardu eiro lielāki nekā Eiropas Komisijas sākotnējā projektā," saka Kalniete.
ES Padomes prezidējošās valsts Kipras prezentētais atjaunotais ietvars sarunām par bloka daudzgadu budžetu ieskicē mēģinājumu panākt vienošanos, taču vienlaicīgi saglabā arī daudz atvērtu jautājumu un neskaidrību, uzskata Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).
ĀM Preses un informācijas departamentā informēja, ka, reaģējot uz neto maksātājvalstu prasībām samazināt budžeta izdevumus, Kipras piedāvājums paredz 50 miljardu eiro (35,14 miljardiem latu) samazinājumu, salīdzinot ar EK izstrādāto budžeta projektu. "Vienlaicīgi jāatzīst, ka Kipras prezidentūra nav pievērsusi pietiekamu uzmanību citiem vienošanos veicinošiem aspektiem," bilst ĀM.
"Kipras piedāvātais sarunu ietvars pagaidām neparedz individuālus risinājumus Baltijas valstīm to izvirzītajās prioritātēs - kohēzijas politikas finansējuma saglabāšana vismaz esošā perioda līmenī un tiešmaksājumu izlīdzināšanai kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros. Latvijas valdība turpinās konstruktīvu darbu pie ES daudzgadu budžeta, lai novembra Eiropadomē tiktu panākts iespējami labs rezultāts," sola ĀM.
Tāpat ĀM bilst, ka ES budžets 2014.-2020.gadam vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentā (EP), tāpēc "notiks cieša sadarbība ar Latvijas EP deputātiem".
Par ES daudzgadu budžetu iesaistītajām pusēm jāvienojas tuvāko mēnešu laikā, lai tas varētu stāties spēkā ar 2014.gada 1.janvāri. EP pirms nedēļas pieņemtajā ziņojumā norādīja, ka ES budžets ir investīciju budžets, kas palīdzēs atjaunot ekonomisko izaugsmi un radīt jaunas darba vietas. Ziņojumā ir uzsvērta ne tikai lauksaimniecības politika nozīme, bet arī ES kohēzijas politika, kura palīdz attīstīt mazāk pilnveidotos reģionus un ir Eiropas solidaritātes pīlārs.
22.novembrī un 23.novembrī paredzēts ES samits par ES budžetu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
